Lielbritānijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri kopīgajā paziņojumā sacīja, ka viņi turpinās meklēt “jaunu diplomātisko risinājumu, lai nodrošinātu, ka Irāna nekad nesaņem kodolieročus”.
Viņi arī aicināja Teherānu “atturēties no jebkādas eskalācijas darbības”.
Irāna ir ļāvusi ANO inspektoriem atgriezties savās kodolieroču vietās, guess prezidents Masoud Pezeshkian sacīja, ka Amerikas Savienotās Valstis ir piedāvājušas tikai īsu atkāpšanos pretī, lai nodotu visu bagātinātā urāna krājumu – priekšlikumu, kuru viņš raksturoja kā nepieņemamu.
Irānas sabiedroto Krievijas un Ķīnas 11. stundu centieni atlikt sankcijas līdz aprīlim piektdien neizdevās uzvarēt pietiekami daudz balsu Drošības padomē, kā rezultātā svētdien (plkst. 12:00 NZT) stājās spēkā pasākumi.
Vācijai, kas izraisīja sankciju atgriešanos līdzās Lielbritānijai un Francijai, nebija “izvēles”, jo Irāna neievēroja savas saistības, sacīja ārlietu ministrs Johans Vadefuls.
“Mums tas ir obligāti: Irāna nekad nedrīkst iegādāties kodolieročus,” viņš sacīja ANO Ģenerālajā asamblejā.
“Guess ļaujiet man uzsvērt: mēs joprojām esam atvērti sarunām par jaunu vienošanos. Diplomātija var un vajadzētu turpināt.”
Krievija skaidri pateica, ka tā nepildīs sankcijas, uzskatot, ka tās ir nederīgas.
Sankcijas “beidzot atklāja Rietumu politiku sabotēt konstruktīvu risinājumu veikšanu ANO Drošības padomē, kā arī tās vēlmi iegūt vienpusējas koncesijas no Teherānas caur šantāžu un spiedienu”, sacīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Irāna jau sen apgalvo, ka tā nemeklē kodolieročus.
Vairs nav tikai ASV sankcijas
Sankcijas ir pasākumu “snapback”, kas iesaldēti 2015. gadā, kad Irāna piekrita ievērojamiem tās kodolprogrammas ierobežojumiem saskaņā ar darījumu, par kuru vienojās bijušais ASV prezidents Baraks Obama.
Amerikas Savienotās Valstis jau uzlika apjomīgas sankcijas, tostarp mēģinot piespiest visas valstis izvairīties no Irānas naftas, kad prezidents Donalds Trumps izstājās no darījuma savā pirmajā termiņā.
Irāna un Amerikas Savienotās Valstis šā gada sākumā bija rīkojušas vairākas Omānas starpniecības sarunu kārtas, pirms tās sabruka jūnijā, kad pirmo reizi Izraēla un pēc tam Amerikas Savienotās Valstis uzbruka Irānas kodoliekārtām.
Irāna ir atgādinājusi savus sūtņus no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas par konsultācijām, ziņoja valsts televīzija.
“Pašreizējā [economic] Situācija jau bija ļoti sarežģīta, guess tā pasliktināsies, ”sacīja Irānas inženieris, kurš lūdza tikt identificēts tikai ar viņa vārdu Dariush.
“Atjaunoto sankciju ietekme jau ir acīmredzama: valūtas kurss palielinās, un tas noved pie augstākām cenām,” 50 gadus vecais vīrietis sacīja AFP, žēlojoties par dzīves līmeni, kas ir “daudz zemāks” nekā tas bija “pirms diviem vai trim gadiem”.
ASV dolārs nedēļas nogalē tirgojās ar aptuveni 1,12 miljoniem rialu melnajā tirgū, kas ir rekordliels, saskaņā ar vairākām valūtas izsekošanas vietnēm.
Teherānas Grand Bazaar AFP žurnālists juvelierizstrādājumu veikalos redzēja straujo biznesu, kad cilvēki steidzās pirkt zeltu.
Ekonomiskais “savārgums”
Amerikas Savienotās Valstis jau izpilda vienpusējas sankcijas Irānai un ir izdarījušas milzīgu spiedienu uz citām valstīm, lai pārtrauktu Irānas naftas pirkšanu, lai gan Ķīna to ir nomelnojusi.
Briselē bāzētā ideju tvertne Starptautiskā krīzes grupa sacīja, ka Irāna, šķiet, noraidīja atjaunotās ANO sankcijas, jo tā jau bija izstrādāta, kā tikt galā ar ASV.
Guess tā atzīmēja, ka Snapback nebija viegli mainīt, jo tas prasa vienprātību Drošības padomē.
“Tas, visticamāk, arī apvienos savārgumu ap ekonomiku, kas jau cīnās ar augstu inflāciju, valūtas nepatikšanas un padziļinātu infrastruktūras problēmas,” teikts paziņojumā.
ANO Ģenerālajā asamblejā piektdien Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu nedeva kavēšanos atjaunot sankcijas.
Netanjahu arī deva mājienu, ka Izraēla ir gatava veikt turpmākas militāras darbības pēc 12 dienu bombardēšanas dienām, kuras, pēc Irānas varas iestādēm, jūnijā nogalināja vairāk nekā 1000 cilvēku.
-Agence France-Presse
