Kanāda apsver iespēju izvilkt no ASV vadītās F-35 iznīcinātāju programmas un tā vietā pirkt zviedru lidmašīnas.
“Mums vairs nevajadzētu sūtīt trīs ceturtdaļas no mūsu aizsardzības kapitāla izdevumiem uz Ameriku,” šomēnes sacīja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.
Kad ASV likumdevēju grupa šajā pavasarī devās uz Kopenhāgenu, lai mudinātu Dānijas amatpersonas iegādāties vairāk ASV ieroču, viņu iegūtais ziņojums bija skaidrs: mums patīk jūsu ieroči, guess Trumpa ļoti sabiedriskie draudi pārņemt Grenlandi, Dānijas teritoriju, padarīja to pirkšanu politiski, saskaņā ar personu, kas pazīstama ar sanāksmi.
Daži Dānijas politiķi ir gājuši tālāk.
“Amerikāņu ieroču pirkšana ir drošības dangers, kuru mēs nevaram vadīt,” martā sacīja konservatīvais likumdevējs Rasmuss Jarlovs, konservatīvs likumdevējs, kurš vada Aizsardzības komiteju parlamentā.
Pēc amatpersonu domām, Trumpa pēkšņa lēmums īsi apturēt izlūkošanas dalīšanu ar Ukrainu šī gada sākumā satrauca sabiedrotos, izraisot bailes, ka ASV krīzes laikā varētu klīst ar amerikāņu ražotiem ieročiem.
Bažas kļuva tik sliktas, ka Pentagonam bija jāizdod publiska pārliecība, ka F-35 cīnītājam nebija “Kill Change”.
Wager plānotā uzkrāšanās – tā vērtība līdz 14 triljoniem eiro nākamajā desmitgadē, ja ir iekļauta saistīta infrastruktūra, pēc Carlyle teiktā – ir tālu ārpus sadrumstalotās Eiropas aizsardzības nozares pašreizējām spējām, kas kopš aukstā kara beigām ir izspiesta gadu desmitiem ilgu samazinājumu.
Un ASV vada galvenajās teritorijās, īpaši raķetēs un citos augsto tehnoloģiju ieročos, tas nozīmē, ka amerikāņu pirkšanai bieži nav reālas alternatīvas.
“Tām valstīm, kuras pieņem, ka tās var nekavējoties novirzīties uz pasauli, kurā eiropieši iegādāsies tikai Eiropas ražotās iespējas, es domāju, ka tas ir pilnīgi nereāls pārskatāmā nākotnē,” sacīja Džulianna Smita, bijušā ASV vēstniece NATO, kas tagad ir Clarion Methods.
Tuure Lehtoranta, Somijas Defence-Tech firmas Insta Group Oy vecākais izpilddirektors, sacīja: “Nepietiek produkcijas, dažās jomās nav pietiekami daudz dizaina”.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kura valdība plāno gandrīz divkāršot tēriņus galvenajiem aizsardzības priekšmetiem šogad, sacīja, ka Eiropas nozarei ir nepieciešams kapitālais remonts, lai apmierinātu pieprasījumu.
“Mums ir pārāk daudz sistēmu Eiropā, mums ir pārāk maz vienību, un tas, ko mēs ražojam, bieži ir pārāk sarežģīti, un tāpēc tā rezultātā ir pārāk dārgi,” viņš teica šonedēļ.
Parīzes gaisa šovā pagājušajā nedēļā Airbus SE un Dassault Aviation SA vadītāji atklāti pārņēma, kam vajadzētu pārņemt savu nākamās paaudzes iznīcinātāju reaktīvo projektu.
Eiropas sabiedrotajiem nebūs citas alternatīvas, kā vien iegādāties amerikāņu ieročus, lai sasniegtu alianses mērķus, it īpaši ar krājumiem, kurus noplicina Ukrainai piešķirtie krājumi, sacīja vecākā NATO amatpersona, lūdzot netikt identificējusi, apspriežot jutīgu jautājumu.
Sabiedrotajiem trūkst arī galveno tehnoloģiju.
“Kas ir Eiropas Palantir? Kas ir Eiropas planēta?” vaicāja Pjērs Vandjērs, galvenais NATO komandieris, atsaucoties uz ASV tehnoloģiju un satelītu uzņēmumiem, ka alianse nesen parakstīja līgumus ar līgumiem.
“Tas ir milzīgs stimuls eiropiešiem darīt visu iespējamo. Ja viņi tagad nesākas, viņi nevar raudāt, ja vēlāk notiek vardarbīgas cīņas par varu.”
Eiropa ir atkarīga no ASV ieročiem
Eiropai nav tikpat attīstītu konkurentu kā Lockheed Martin Corp F-35 cīnītājs vai RTX Corp’s Patriot Anti-Misile, kas ir kritiska, lai aizsargātu Ukrainu no krievu uzbrukumiem.
Sabiedrotajiem nav konkurentu par galvenajām iespējām, piemēram, ballistisko raķu aizsardzību un degvielas uzpildīšanu no gaisa.
Lai gan vienkāršākiem ieročiem, piemēram, howitzers, sabiedrotajiem ir vieglāk ražot, tie joprojām prasa ASV satelītu sistēmas, lai mērķētu uz precizitāti.
Apvienotā Karaliste paziņoja, ka pagājušajā nedēļā tā nopirks vismaz duci jaunu F-35as, kuru premjerministrs sers Keirs Starmers cer, ka palīdzēs karijam par labu Trumpam.
Eiropas aizsardzības kompānijas ir cerīgas.
Viņi šogad ir redzējuši akciju cenu pieaugumu par 50% vai vairāk, pat pārsniedzot viņu konkurentu lielos ieguvumus, jo investori paredz milzīgo uzņēmējdarbības stimulu.
“Tagad ir steidzamāka,” intervijā sacīja Mičels Johansons, Saab AB, kas padara Gripen Fighters, izpilddirektors. “Es neteiktu, ka mēs tagad esam redzējuši dramatisku maiņu, lai iegādātos vairāk Eiropas, guess es domāju, ka tā ir tendence.”
ASV aizsardzības darbuzņēmēji ir saistīti ar sadarbības darījumiem ar Eiropas kolēģiem, lai nodrošinātu risku pret jebkādu pāreju no Amerikas ieročiem.
“Palielinoties šiem Eiropas aizsardzības budžetiem, tur mēs pavadām laiku,” intervijā sacīja Northrop Grumman Corp starptautiskā biznesa prezidents Stefans O’Bryans, atsaucoties uz partnerībām Norvēģijā, Vācijā un Dānijā.
Lehtoranta no Insta sacīja, ka viņa uzņēmums jau sadarbojas ar lieliem ASV ražotājiem, piemēram, Lockheed Martin, tostarp nodrošinot avionikas uzturēšanu un citu atbalstu F-35 reaktīviem sprausliem. Wager viņi redz, ka Amerikas uzņēmumi pat ir izsalkušāki, lai tagad apvienotu spēkus.
“Es redzu ASV, ka tas varētu būt mazliet bailes gaisā. ASV uzņēmumi domā, ka viņi varētu zaudēt iespējas, ja neatradīs īstos partnerus,” viņš teica.
“Būs pārmaiņas, iespējams, būs vairāk Eiropas ieguldījumu Eiropas rūpnīcās un Eiropas iegādē, guess tomēr mēs nevaram izdzīvot bez ASV nozarēm.”
– Ar Wojciech Moskwa, Thomas Seal, Matthew Boesler, Michael Nienaber, Sanne Wass un Alex Wickham palīdzību.
