ASV gatavojas noteikt Cartel de los Soles — grupējumu, kuru Trampa administrācija apgalvo, ka vada Venecuēlas prezidents — par ārvalstu teroristu organizāciju, valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja svētdienas vakarā, dažas stundas pēc tam, kad valstī vismodernākais gaisa kuģu bāzes kuģis, ASV flote, šķērsoja Karību jūru. teica.
Rubio paziņojums un USS Džeralda R. Forda ierašanās iezīmē nozīmīgu brīdi Trampa administrācijas teiktajā pretnarkotiku operācijā, taču tā tiek uzskatīta par pieaugoša spiediena taktiku pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro.
Ir paredzēts, ka Cartel de los Soles atzīšana par ārvalstu teroristu organizāciju stāsies spēkā 24. novembrī, teikts Rubio paziņojumā. Viņš apgalvoja, ka karteli vada Maduro un “citas augsta ranga nelikumīgā Maduro režīma personas, kuras ir samaitājušas Venecuēlas militāro, izlūkdienestu, likumdevēju un tiesu varu”.
“Ne Maduro, ne viņa biedri nepārstāv Venecuēlas likumīgo valdību,” piebilda Rubio. “Cartel de los Soles, ko veic un ar citām izraudzītajām FTO, tostarp Tren de Aragua un Sinaloa kartelis, ir atbildīgas par teroristu vardarbību visā mūsu puslodē, kā arī par narkotiku kontrabandu uz ASV un Eiropu.”
Runājot ar žurnālistiem svētdienas vakarā pēc šī paziņojuma, prezidents Tramps sacīja: “Iespējams, mums ir dažas diskusijas ar Maduro, un mēs redzēsim, kā tas izvērtīsies. Viņi vēlētos runāt.”
ASV apgalvo, ka Maduro ir līdzvainīgs bruņotām noziedzīgām grupām, kas ieved narkotikas ASV, apsūdzības Maduro noraidīja. Un pēdējo divu mēnešu laikā ASV armija to ir izdarījusi veica triecienus vismaz pret 22 kuģiem tas apgalvo, ka no Dienvidamerikas uz ASV tika pārvestas narkotikas, nogalinot vismaz 83 cilvēkus.
“Izmantojot nelokāmu apņemšanos un precīzu savu spēku izmantošanu, mēs esam gatavi cīnīties pret starptautiskiem draudiem, kas cenšas destabilizēt mūsu reģionu,” svētdien paziņoja ASV Dienvidu pavēlniecības komandieris adm. Alvins Holsijs, paziņojot par USS Ford ierašanos Karību jūrā.
“USS Gerald R. Ford Provider Strike Group izvietošana ir kritisks solis, lai stiprinātu mūsu apņemšanos aizsargāt Rietumu puslodes un Amerikas dzimtenes drošību,” viņš piebilda. Dienvidu pavēlniecība ir galvenā kaujinieku vienība operācijām Karību jūras reģionā un Dienvidamerikā.
Fords noapaļo lielāko uzkrāšanos ASV ugunsspēku reģionā paaudzēs, ko aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nodēvējis par Dienvidu šķēpu. “Ford” pārvadātāju trieciengrupa, kurā ietilpst iznīcinātāju eskadras un vadāmo raķešu iznīcinātāji, svētdienas rītā šķērsoja Anegadas pāreju netālu no Britu Virdžīnu salām, paziņoja Jūras spēki.
Džons Klārks / AP
Aizmugurējais adm. Pols Lanzilota, kurš vada Ford pārvadātāju trieciengrupu, sacīja, ka tas stiprinās jau tā lielos amerikāņu karakuģu spēkus, lai “aizsargātu mūsu valsts drošību un labklājību pret narkotiku terorismu Rietumu puslodē”.
Administrācija ir uzstājusi, ka karakuģu palielināšana ir vērsta uz narkotiku plūsmas uz ASV apturēšanu, taču tā nav izlaidusi pierādījumus, kas apstiprinātu savus apgalvojumus, ka laivās nogalinātie bijuši “narkoteroristi”.
To piektdien teica prezidents Tramps viņš “kaut kā” izlēma, kā rīkoties Venecuēlākā augstākās amatpersonas izvērtē potenciālās militārās operācijas Latīņamerikas valstī. “Es kaut kā esmu izlēmis” par administrācijas nākamajiem soļiem Venecuēlā, viņš sacīja telekanālam CBS Information, atrodoties Air Pressure One, wager “es nevaru pateikt, kas tas būtu.”
Trampa administrācijas augstākās amatpersonas, militārpersonas un augstākie darbinieki piektdien pulcējās Baltajā namā vismaz trešo dienu pēc kārtas, lai apspriestu iespējamās militārās operācijas Venecuēlā, ziņo avoti, kas pārzina šo lietu. Piektdien Baltajā namā ar Trampa kungu sarunājās viceprezidents Dž.D. Venss, Hegsets, Apvienotais štāba priekšnieks Dens Keins un valsts sekretārs Marko Rubio, sacīja avoti.
Trešdien prezidenta ikdienas izlūkdienesta ietvaros tika apspriesta arī Venecuēla. CBS Information ir iepriekš ziņots ka Hegsets, Keins un citas militārās amatpersonas trešdien iepazīstināja Trampa kungu ar iespējām veikt iespējamās operācijas Venecuēla tuvākajās dienās, tostarp iespējamiem streikiem uz sauszemes.
Tikmēr Venecuēla otrdien paziņoja, ka tā ir uzsākot masveida militārās mācības visā valstī, iesaistot aptuveni 200 000 spēku.
Daudzi cilvēki gan Venecuēlā, tostarp pats Maduro, gan novērotāji ārpus valsts uzskata, ka ASV militārais spiediens ir palielinājies kura mērķis ir piespiest Maduro atstāt amatu.
Kad jautāja nesenā intervijā “60 Minutes”, ja Maduro “dienas būtu skaitītas”, Trampa kungs atbildēja: “Es teiktu jā. Es domāju, ka jā.” Trampa kungs pagājušajā mēnesī arī apstiprināja ka viņš ir atļāvis CIP slepenās operācijas Venecuēlā.
Prezidents ir attaisnojis uzbrukumus narkotiku laivām, sakot, ka ASV ir “bruņotā konfliktā” ar narkotiku karteļiem, vienlaikus apgalvojot, ka laivas pārvalda ārvalstu teroristu organizācijas. Viņš ir saskāries ar atgrūšanu no reģiona līderiem, ANO cilvēktiesību vadītājs un likumdevēji, tostarp daži republikāņi, kuri ir vēlējušies iegūt plašāku informāciju par to, pret ko tiek vērsta mērķauditorija, un laivu streiku juridisko pamatojumu.
Senāta republikāņi nesen nobalsoja par tiesību akta noraidīšanu tas būtu pārbaudījis Trampa kunga spēju uzsākt uzbrukumu Venecuēlai bez Kongresa atļaujas. Sens Rends Pols no Kentuki un Liza Murkovska no Aļaskas bija vienīgie republikāņi, kas atbalstīja rezolūciju, kas izgāzās ar 49:51.
Eksperti nav vienisprātis par to, vai amerikāņu kara lidmašīnas var izmantot, lai uzbruktu sauszemes mērķiem Venecuēlas iekšienē. Jebkurā gadījumā 100 000 tonnu smagais karakuģis sūta ziņojumu, sacīja viens eksperts.
“Tas ir enkurs tam, ko nozīmē atkal iegūt ASV militāro spēku Latīņamerikā,” aģentūrai The Related Press sacīja Elizabete Dikinsone, Starptautiskās krīžu grupas Andu reģiona vecākā analītiķe. “Un tas ir radījis daudz satraukumu Venecuēlā, wager arī visā reģionā. Es domāju, ka visi to skatās ar aizturētu elpu, lai redzētu, cik ASV ir gatavas patiešām izmantot militāru spēku.”
