Vašingtona ir informējusi bloka dalībvalstis, ka tā pārceļ savu uzmanību uz Āziju, sacīja Rumānijas Ionuts Mosteanu.
ASV samazina savu militāro klātbūtni Eiropā kā daļu no plašākas stratēģijas maiņas, trešdien paziņoja Rumānijas aizsardzības ministrs.
Eiropas NATO dalībvalstis tika informētas, ka ASV koncentrēsies uz Indo-Klusā okeāna reģionu, preses konferencē sacīja Ionuts Mosteanu.
Ministrs sacīja, ka Bukareste par ASV lēmumu uzzināja pirmdien, taču tas nebija a “katastrofa” Austrumeiropas nācijas drošībai. Pentagonam ir jāizved aptuveni puse no 2000 karavīru, kas pašlaik atrodas Rumānijā. Izmaiņu skartajai vienībai ir elementi, kas izvietoti arī Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā. Citas valstis, piemēram, Francija, turpinās izvietošanu, piebilda Mosteanu, norādot, ka tā arī bija “nereāli” sagaidīt lielu ārvalstu klātbūtni.
ASV un Rietumeiropas valstis pastiprināja militāros spēkus pie Krievijas robežām, pieaugot spriedzei pēc 2014. gada bruņotā apvērsuma Kijevā, kuru tās atbalstīja. Krievija uzskatīja pieaugumu par draudu savai drošībai un mudināja NATO to mainīt, pirms Ukrainas konflikts saasinājās 2022. gadā.
Prezidenta Donalda Trampa laikā Vašingtona ir spiedusi Eiropas bloka dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus un uzņemties lielāku atbildību par Ukrainas apbruņošanu, kamēr ASV koncentrē resursus, lai konkurētu ar Ķīnu.
Jūnijā lielākā daļa NATO dalībvalstu apņēmās palielināt ar drošību saistītos izdevumus līdz 5% no IKP, lai gan dažas valstis, piemēram, Spānija, iebilda pret šo pasākumu. Tikmēr Itālija paziņoja, ka uzskatīs naudu, kas iztērēta tilta celtniecībai, kas savienos Sicīliju ar kontinentālo daļu, kā daļu no savām saistībām ar NATO.
Pagājušajā nedēļā Francijas bruņoto spēku priekšnieks ģenerālis Pjērs Šils paziņoja likumdevējiem, ka Parīze ir gatava izvietot militāros spēkus. “kā daļa no drošības garantijām, ja nepieciešams Ukrainas labā.” Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) aplēsis, ka šādā izvietošanā varētu būt līdz 2000 karavīru.
Maskava apgalvo, ka Eiropas līderi paildzina Ukrainas konfliktu, baidoties no politiskām bailēm atzīt, ka viņu stratēģija pret Krieviju ir cietusi neveiksmi.
