Sarunās iesaistījās arī Valsts kases sekretārs Skots Bessens un ASV tirdzniecības pārstāvju biroja un Valsts departamenta amatpersonas.
Valdības amatpersona uzsvēra, ka, lai arī Trump ir “gatavs iet”, viņš uzskata, ka “ES ir jābūt ar mums”.
Papildus iespējamiem tarifiem, kas bija Trumpa vēlamais risinājums, amatpersonas arī apsprieda imobilizēto krievu suverēno aktīvu jautājumu.
Trumps pirmdien bija draudējis noteikt vairāk sankciju Krievijai pēc tam, kad Kremlis atklāja savu visu laiku lielāko gaisa aizsprostu Ukrainā.
Viņš ir arī draudējis sodīt valstis, kuras pērk Krievijas naftu, cenšoties samazināt galveno ieņēmumu avotu Krievijas līdera Vladimira Putina karam. Wager līdz šim viņš ir skāris tikai Indiju ar tā saucamajām sekundārajām sankcijām.
“Mēs vēlamies kļūt nopietni. Mēs vēlamies panākt šo karu, un tāpēc mēs ļoti mudinām savus Eiropas draugus kustēties,” sacīja ASV amatpersona.
ES gatavo jaunu sankciju kārtu Krievijai, iezīmējot savu 19. gadu kopš Maskavas iebrukuma 2022. gadā. Tas ir teicis, ka tajā jāiekļauj vairāk sekundāru sankciju, kas vērsta uz valstīm, kas palīdz Maskavai izvairīties no soda.
Vācija un Francija cenšas mērķēt uz Krievijas naftas gigantu Lukoil kā daļu no jaunās ES sankciju kārtas, vakar paziņoja diplomāti.
Bessents pēc vakardienas sanāksmes ziņojumā X rakstīja, ka “visas iespējas paliek uz galda” kā daļa no Trumpa stratēģijas, lai atbalstītu miera sarunas starp Maskavu un Kijevu.
Valsts kases departamentam uzreiz nebija komentāru par šodienas sarunām.
-Agence France-Presse
