Austrālija varētu saskarties ar starptautisku tiesisku darbību par tā fosilā kurināmā ražošanu un strauji samazināt emisijas, saka Vanuatu klimata ministrs pēc potenciāli ūdens baseina deklarācijas pasaules augstākajā tiesā.
Starptautiskās Tiesas Tiesas (ICJ) padomdevējs atzinums, kas tika publicēts trešdien Hāgā, atklāja, ka valstīm ir juridisks pienākums veikt pasākumus, lai novērstu klimata izmaiņas, un tās mērķis ir ierobežot globālo apkuri līdz 1,5 c virs pirmsindustriālajiem līmeņiem, un ka augstas izstarojošas valstis, kuras nespēja rīkoties, varētu maksāt atjaunošanu zemas izstarojošām valstīm.
Lietu ierosināja likuma studenti Vanuatu, un 130 valstīs, ieskaitot Austrāliju, ANO Ģenerālās asamblejas lēmums 2023. gadā atsaucās uz ICJ. Klusā okeāna salas pārstāvji, klimata kampaņas dalībnieki un likumīgie akadēmiķi atzinumu par vēsturisku brīdi pasludināja par vēsturisku brīdi. Vanuatu paziņoja, ka plāno virzīties uz ANO rezolūciju, lai atbalstītu tās ieviešanu.
Austrālija bija pievienojusies citiem nozīmīgiem emitētājiem, ieskaitot ASV un Ķīnu, strīdoties par iesniegumiem Tiesai Šīs valstu saistības bija ierobežotas ar 2015. gada Parīzes klimata līguma un ANO klimata pārmaiņu konvencijas konvencijas ievērošanu.
ICJ, kuru pārstāv 15 tiesnešu grupa, nepiekrita. Tā atklāja, ka visām valstīm ir saistošas saistības rīkoties ne tikai saskaņā ar ANO klimata nolīgumiem, wager arī saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem – jūras likumiem un starptautiskajām paražām. Tajā teikts, ka valstis var būt atbildīgas, ja tās nespētu risināt fosilā kurināmā ražošanu, patēriņu, subsīdijas un izpētes licences.
Reģistrēšanās: skaidra gaisa biļetens
Vanuatu klimata pārmaiņu ministrs Ralfs Regenvanu paziņoja, ka tas Klusā okeāna salu valstis sniegs “daudz lielāku sviru” klimata sarunās un darījumos ar partnervalstīm, piemēram, Austrāliju. Viņš Teica ABC radio National Būtu nepieciešams laiks, lai pilnībā pārbaudītu 500 lappušu atzinumu, taču tā ierosināja, ka tiesvedība ir “noteikti” iespēja.
“Saskaņā ar padomdevēju ICJ šodien nodeva, Austrālija veic starptautiski nelikumīgas darbības, jo tā sponsorē un subsidē fosilā kurināmā ražošanu un pārmērīgas emisijas,” sacīja Regenvanu.
“Austrālija ir viena no galvenajām fosilā kurināmā ražošanas līdzdalībniekiem. Tas ir trešais lielākais fosilā kurināmā eksportētājs pasaulē. Tas ir galvenais emisiju veicinātājs… tai ir jāsaskaņo sevi ar padomdevēju atzinumu un jāpārtrauc šī rīcība, kas veicina emisijas un jāsāk veikt reparācijas.”
Starptautiskais advokāts un bijušais galvenais klimata sarunu vedējs salu valstīs Deans Bialeks sacīja, ka atzinums ir “neparasti stabils” un tam būtu “ļoti nozīmīgas” sekas Austrālijai.
Bialeks sacīja, ka tiesas apstiprinājums par mērķa ierobežošanu apkure līdz 1,5 c virs pirmsindustriālajiem līmeņiem nozīmē, ka Austrālijai vajadzētu noteikt emisiju samazināšanas mērķi 2035. gadam “vidējā vai augstā 70 gadu vecumā”-tas ir, vismaz 75% zem 2005. gada līmeņa-kad tas šo lēmumu pieņēma vēlāk šogad.
Viņš sacīja, ka atzinums padarīja “neizbēgamu”, ka Albānijas valdībai ir jāiekļauj “klimata sprūda”, jo tā reformēja nacionālās vides likumus, un tas bija vēl viens pierādījums tam, ka tam ir nepieciešams “pastiprināt savu diplomātisko kāju darbu”, lai rīkotu COP31 un klimata samitu sadarbībā ar Klusā okeānu nākamajā gadā.
Vides tiesiskuma Austrālijas vecākais jurists Retta Berryman piekrita, ka atzinums palīdzēs izmērīt, vai federālās valdības gaidāmās klimata saistības ir pietiekami ambiciozas, un sacīja, ka tas ir “skaidrs paziņojums par attīstītajiem juridiskajiem standartiem, kas saistīti ar klimata izmaiņām”.
“Mēs, visticamāk, turpināsim redzēt ievērojamas klimata tiesvedības Austrālijā pret valdībām un uzņēmumiem,” viņa sacīja.
Austrālijas nacionālās universitātes asociētais profesors Siobhan McDonnell, advokāts un Vanuatu klimata padomnieks, sacīja, ka viedoklis ir “vēsturisks”, norādot, ka “visām valstīm ir starptautiskas cilvēktiesību saistības, ieskaitot tiesības nodrošināt dzīvi, veselību un tiesības uz tīru un drošu vidi”.
Austrālijas Zaļo līdere Larisa Waters sacīja, ka lēmums skaidri norādīja, ka “katrs no darba jaunajiem ogļu vai gāzes apstiprinājumiem riskē Austrālijai likumīgi atbildēt par klimata sekām”.
“Tam vajadzētu būt pagrieziena punktam. Fosilā kurināmā peļņa nevar ignorēt drošu klimatu drošu nākotni,” viņa sacīja.
Veslijs Morgans, Jaunās Dienvidvelsas universitātes Klimata riska un reakcijas institūta asociētais pētnieks, sacīja, ka Austrālijai ir jāapstiprina desmitiem ogļu un gāzes attīstības, un valdībai, apsverot tos, ir “jāievēro vēstījums no Hāgas”. “Fosilā kurināmā nozares nesodāmības dienas tuvojas beigām,” viņš teica.
Federālās valdības pārstāvis sacīja, ka Austrālija lepojas, ka ir pievienojusies Klusajam okeānam, atbalstot šo Vanuatu vadīto iniciatīvu, un atzina, ka klimata pārmaiņas ir “viens no lielākajiem eksistenciālajiem draudiem visai cilvēcei un ka tā ievērojami ietekmē mūsu reģionu”. Viņi atzīmēja, ka koalīcija debatē par savu apņemšanos sasniegt līdz 2050. gadam neto nulles emisijas, wager Darbs bija apņēmies sadarboties ar Kluso okeānu, lai “stiprinātu globālo klimata darbību”.
“Mēs turpināsim apgriezt viņu desmitgades noliegšanu un kavēšanos ar klimatu, iestrādājot nopietnus likumu mērķa klimata mērķus un veicot izmaiņas, kas vajadzīgas to sasniegšanai,” sacīja pārstāvis. “Tagad mēs rūpīgi apsvērsim tiesas viedokli.”
