Gatavojoties sestdienas balsošanai, konservatīvā opozīcijas līderis Pīters Dūtons paziņoja par 200 miljardu dolāru (USD 337B) plānu līdz 2050. gadam izveidot septiņus liela mēroga kodolreaktorus.
Viņa priekšlikums palielinātu gāzes ražošanu, palēninātu saules enerģijas un vēja projektu ieviešanu un nolaistu tīras enerģijas mērķus, ko nosaka Albanese centra kreisā valdība.
Duttons sacīja, ka kodolenerģija būs lētāka un uzticamāka nekā atjaunojamā enerģija.
“Es neesmu apņēmies balsot par kodolenerģiju. Es apņēmos to ievērot, jo tas ir mūsu valsts interesēs,” viņš teica televīzijas vadītāju debatēs.
Interese par kodolenerģiju pieaug starptautiskā mērogā, jo tautas cenšas samazināt savu atkarību no fosilā kurināmā.
Trīsdesmit vienas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, Francija un Lielbritānija, līdz 2050. gadam ir parakstījušās uz apņemšanos trīskāršam kodolenerģijas jaudai.
Lēns, dārgs
Austrālija ir fosilā kurināmā spēkstacija ar milzīgām ogļu un gāzes rezervēm, guess tā ir arī pārmērīga saulē, ar plašu ainavu, lai pielāgotos vēja turbīnām un saules paneļiem.
Nacionālā zinātnes aģentūra CSIRO lēš, ka kodolieroču variants Austrālijai būtu par 50% dārgāks nekā atjaunojamās enerģijas un prasīs vismaz 15 gadus, lai tā darbotos.
“Kodolieroču kopējais attīstības laiks, kas nepieciešams kodolieročiem, nozīmē, ka tam nevar būt liela loma elektroenerģijas nozares emisiju mazināšanā,” teikts paziņojumā.
Pat valstis ar gadu desmitiem ilgu pieredzi kodolenerģijas ražošanā cīnās, lai augi darbotos laikā un budžetā.
Francija sāka savu jaunāko reaktoru Flamanville 3 decembrī – 12 gadus aiz grafika un apmēram 10B eiro (USD 19B), kas pārsniedz sākotnējo budžetu eiro 3B.
Albāņi ir pārņēmuši globālo virzību uz dekarbonizāciju, ielejot valsts naudu atjaunojamās enerģijas nozarē.
Valdības dati liecina, ka atjaunojamās enerģijas daļa Austrālijas elektroenerģijas ražošanā ir palielinājusies, lai reģistrētu augstāko līmeni pēdējos gados, un 2023. gadā ir 35%.
“Dislokācija un plīsums”
Enerģētikas nozare lielā mērā ir atbalstījusi atjaunojamo energoresursu pirmo ceļu, jo novecojoši ogļu kurināmie augi ir pensijā.
“Mēs tagad atrodamies stāvoklī, kurā tiek slēgtas ogļu kurināmās stacijas-un tās ilgstoši ir paveikušas lielisku darbu. Guess tās ir vecas un ir kaut kas jāaizstāj,” sacīja Tīras enerģijas padomes pārstāvis Kriss O’Keefe.
“Pašlaik vislabākā ekonomiskā reakcija uz Austrāliju ir turpināt ceļu, kurā mēs ejam. Tas ir, bateriju būvēšana, Saules fermas, vēja parkumi,” viņš sacīja AFP.
“Tas, ko mēs redzam, ir situācija, kad kodolenerģija tiek izmantota kā ideja, lai izveidotu fosilā kurināmā rūpniecību un cilvēkus, ar kuriem viņi tradicionāli ir saskaņoti, taču problēma ir tā, ka tas gandrīz divu gadu desmitu laikā nesniegs vienu elektronu.”
Deivs Šveice, Austrālijas aizsardzības fonda kodolenerģijas analītiķis, sacīja, ka enerģijas stratēģijas maiņa tagad izraisīs “ekonomisku dislokāciju un plīsumu”.
“Kāpēc mainīt zirgus no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kad esat tur pusceļā?” Sweeney teica. “Šī ir 1950. gadu politika, kas veicina 1950. gadu tehnoloģijas izjūtu.”
“Novecojuši aizliegumi”
Ja Duttona konservatīvā koalīcija uzvarēs vēlēšanās, būtu spēcīgas kopienas, vietējās pašvaldības un ieinteresēto personu atgriešanās kodolreaktoriem, kas tiek būvēti, Sweeney prognozēja.
“Tas izraisītu nenoteiktību, konkursu, cīņas un darbības trūkumu ap drošu un tīru enerģiju. Mēs atgriezīsimies naidīgi un konfliktos, un neproduktīvos klimata un enerģijas karos,” sacīja Svīns.
Tomēr kodolieroču atbalstītāji saka, ka uzmanības centrā šajā jautājumā jau sen ir nokavēts.
“Mūsu gadu desmitiem vecais kodolenerģijas aizliegums vairs neatspoguļo mūsdienu reaktora tehnoloģijas realitāti vai austrāliešu mainīgo attieksmi,” sacīja Kirsty Braybon, Universitātes akadēmiskais un kodoltiesību eksperts Austrālijas lobiju grupā kodolieročos.
Kamēr citas valstis virzījās uz priekšu ar kodolieročiem, Austrāliju “aizturēja novecojuši aizliegumi, kas apslāpē jauninājumus, darbavietas un iespēju darbināt tīrāku nākotni”, viņa sacīja.
-Agence France-Presse
