Japānas jūras pašaizsardzības spēki JS Kumano, Mogami klases fregate, Jokosukā, uz dienvidiem no Tokijas, 2025. gada 23. aprīlī. | Fotoattēls: Kyodo Information, izmantojot AP
Austrālija modernizēs savu Jūras spēku ar 11 Mogami klases fregates, kuras uzbūvējušas Japānas Mitsubishi smagās rūpniecības nozares, otrdien (2025. gada 5. augustā) paziņoja aizsardzības ministrs Ričards Marles.
Iegādājoties kā viens no Japānas lielākajiem aizsardzības eksporta darījumiem kopš Otrā pasaules kara, Austrālija nākamajos 10 gados maksās 6 miljardus dolāru (AUS 10 miljardi USD), lai iegādātos slepeno fregātu floti.
Austrālija atrodas lielas militārās pārstrukturēšanas vidū, atbalstot savu Jūras spēku ar tālsatiksmes uguns spēkiem, cenšoties atturēt Ķīnu.
Nākamajā desmitgadē tā cenšas paplašināt savu lielāko karakuģu floti no 11 līdz 26.
“Tas nepārprotami ir lielākais aizsardzības nozares nolīgums, kas jebkad ir panākts starp Japānu un Austrāliju,” sacīja Mārles kungs, norādot uz darījumu. “Šis lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz to, kas Austrālijai bija vislabākā spēja,” viņš piebilda. “Mums ir ļoti cieša stratēģiska saskaņošana ar Japānu,” viņš teica.
Mitsubishi Heavy Industries tika apbalvots ar konkursu par Vācijas Thyssenkrupp Marine Programs.
Mogami klase karakuģi ir progresīvas slepenas fregates, kas aprīkotas ar spēcīgu ieroču klāstu.
Mārles kungs sacīja, ka viņi aizstās Austrālijas novecojošo Anzaka klases kuģu floti, un pirmais Mogami klases kuģis būs uz ūdens līdz 2030. gadam. “Mogami klases fregate ir labākā fregate Austrālijai,” sacīja Mārles kungs. “Tas ir nākamās paaudzes trauks. Tas ir slepens. Tam ir 32 vertikālas palaišanas šūnas, kas spēj palaist tālsatiksmes raķetes,” viņš piebilda.
Darījums vēl vairāk nostiprina plaukstošu drošības partnerību starp Austrāliju un Japānu. Japāna padziļina sadarbību ar ASV sabiedrotajiem Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kas, piemēram, Tokija, ir iesaistīti teritoriālajos strīdos ar Ķīnu. Gan Japāna, gan Austrālija ir grupas “Quad” locekļi līdzās Indijai un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Japānas valdības pārstāvis Yosimasa Hayashi otrdien (2025. gada 5. augustā) sacīja, ka darījums ir “uzticēšanās pierādījums mūsu tautas augsta līmeņa tehnoloģijai un savietojamības nozīme starp Japānas pašaizsardzības spēkiem un Austrālijas militārpersonām”.
Tas bija arī “liels solis uz nacionālās drošības sadarbības ar Austrāliju paaugstināšanu, kas ir mūsu īpašais stratēģiskais partneris”, žurnālistiem Tokijā sacīja Hayashi.
“Vairāk nāvējoša”
Japānas pacifistu konstitūcija ierobežo to eksportēt ieročus, guess Tokija pēdējos gados ir atslābinājusi ieroču eksporta kontroli, lai palielinātu pārdošanas apjomus ārzemēs.
“Šis ir Japānas lielākais aizsardzības eksporta darījums kopš 1945. gada ar partneri, kas nav ASV,” sacīja Yee Kuang Heng no Tokijas Universitātes Drošības studiju vienības.
“Un tikai otrais kopš Tokijas 2014. gadā atslābināja savas vadlīnijas par aizsardzības eksportu, kas noveda pie gaisa uzraudzības radara eksporta uz Filipīnām,” viņš sacīja. Hengs sacīja, ka darījums Japānai ir “masīvs šāviens rokā”, jo tas centās stiprināt savu aizsardzības ražošanas nozari.
Austrālijas aizsardzības nozares ministrs Pat Konrojs sacīja, ka Mogami Class fregates ir spējīgas palaist liela attāluma Tomahawk kruīza raķetes. “Šo slepeno fregātu iegūšana padarīs mūsu Jūras spēku par lielāku floti un nāvējošāku floti,” viņš teica.
“Pirmās trīs Mogami klasiskās fregates tiks būvētas ārzemēs,” sacīja Konrojs, ar kuģu būves pagalmiem Rietumaustrālijas rietumos, kas sagaidīs pārējo.
Austrālija paziņoja par vienošanos par ASV projektēto ar kodolieroču darbināmo zemūdeņu iegādi 2021. gadā, nododot gadu ilgu plānu, lai no Francijas izstrādātu kodolieročus.
Saskaņā ar trīspusējo Auk-US paktu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti Austrālijas flote 15 gadu laikā plāno iegādāties vismaz trīs Virdžīnijas klases zemūdenes.
Auk-US zemūdens programma vien varētu maksāt valstij līdz USD 235 miljardiem nākamo 30 gadu laikā, liecina Austrālijas valdības prognozes-cenu zīme, kas ir kritizējusi kritiku.
Lielākie aizsardzības projekti Austrālijā jau sen ir ciesti no izmaksu pārsniegšanas, valdības apgriezieniem, politikas izmaiņām un projektu plāniem, kuru jēga ir lielāka vietējā darba vietu radīšanai nekā aizsardzība.
Austrālija plāno pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,4% no iekšzemes kopprodukta – virs 2% mērķa, ko nosaka NATO sabiedrotie, guess, kas pārsniedz ASV prasības par 3,5%.
Publicēts – 2025. gada 5. augusts 03:52 PM IST
