Pirmdien cienījamais Lielbritānijas medicīnas žurnāls The Lancet sniedza drausmīgu brīdinājumu, jo tautas gatavojās pēdējās grāvja sarunām, kas bija paredzētas “plastmasas piesārņojuma izbeigšanai”.
Pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas sanāksmes Ženēvā Lancet brīdināja plastmasu – piemēram, klimata pārmaiņas – bija kļuvusi par “briesmu” cilvēcei, kas izraisīja slimības un nāvi no zīdaiņa vecuma līdz vecumdienai līdz USD 1,5 triljoniem (2,3 triljoniem USD) gadā.
“Arvien ir arvien skaidrāks… ka plastmasa rada kapu, augošu un nepietiekami novērtētu briesmas cilvēku un planētu veselībai,” ziņoja žurnāls.
No divām 1950. gadā ražotajām megatonnām, kas ražotas 1950. gadā, tagad pasaule ražo 475 megatonnas gadā, un paredzams, ka tas līdz 2060. gadam to trīskārš.
Lancet ziņoja par 8000 megatonnu plastmasas, kas tagad piesārņo planētu, un globāli mazāk nekā 10. ir pārstrādāts.
Lancet ir brīdinājis, ka 8000 megatonnas plastmasas tagad piesārņo vidi.
Kopš 2022. gada ANO dalībvalstis sarunās par vienreiz paaudzes “Parīzes līguma” stila plānu risināt plastmasu katrā dzīves cikla posmā, sākot no tā radīšanas līdz iespējamai iznīcināšanai.
Pēc sarunām, kas apstājušās pagājušā gada beigās, ANO vides montāža izveidoja sarunu galīgo “otro daļu”, kas varētu būt prasīt saistošas vāciņus plastmasas ražošanai, visa toksisko ķīmisko vielu klašu aizliegumi un finanšu mehānismi, lai atbalstītu sliktākas tautas, lai pielāgotos.
Pēc apgalvojuma, vai līgumam vajadzētu izdarīt valstis, lai ierobežotu plastmasas ražošanu un aizliegtu kaitīgas ķīmiskas vielas, vai arī jākoncentrējas tikai uz plastmasas atkritumu samazināšanu.
Tā kā ASV cīnās ar plastmasas robežām, cerības ir aptumšotas
Tā kā Ženēvā notiek galīgās sarunas, Hope mazinās, ka var sasniegt visiecienīgākās līguma daļas, ieskaitot vāciņus par plastmasas ražošanu.
Pirmdien uz nedaudzām valstīm izplatītas vēstules, kuras pirmo reizi ziņoja Reuters, Amerikas Savienotās Valstis mudināja valstis noraidīt globālu paktu, kas ierobežotu plastmasas ražošanu un aizliegtu noteiktas plastmasas ķīmiskas vielas.
Tas liek ASV tiešā iebildumā pret vairāk nekā 100 valstīm – ieskaitot Austrāliju -, kuras īsteno visiecienīgāko juridiski saistošā līguma formu.
Vides ministrs Murray Watt saka, ka Austrālija turpina virzīties uz vērienīgu līgumu, lai izbeigtu plastmasas piesārņojumu.
“Mēs esam apņēmušies virzīties uz efektīvu un nozīmīgu globālu līgumu, lai sasniegtu savu mērķi izbeigt plastmasas piesārņojumu līdz 2040. gadam,” trešdien sacīja senators Vats.
“Visā dzīves ciklā ir nepieciešami risinājumi, ieskaitot problemātiskas plastmasas un kaitīgu ķīmisku vielu aizliegšanu plastmasā, kā arī novēršot noplūdi videi un sakopjot esošo piesārņojumu.”
Murray Watt saka, ka Austrālija turpina ievērot lielas ambīciju saistošo līgumu. (ABC Far North: Bridget Herrmann)
Pasaules vides ministri nākamnedēļ nolaidīsies Ženēvā, cerot pabeigt nokavēto līgumu, lai gan senators Vats nav pagaidu dalībnieku sarakstā.
Kaut arī partijas ir atšķīrušās uz “augšupējiem” pasākumiem, lai ierobežotu ražošanu, ir kopīgas vietas uz iepakojuma dizaina un pārstrādes vietas, un mērķis ir sasniegt kaut ko saistošu.
Līdzīgi kā Parīzes vienošanās ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 2 grādiem pēc Celsija, ja tiek pabeigts līgums, pēc tam tiks sasaukta pušu konference, lai to regulāri uzraudzītu un nodrošinātu tās ieviešanu.
Bez darbības plastmasas ražošana būs trīskāršota
Plastmasas ražošanā dominē neliels skaits valstu.
Tikai septiņas valstis ražo divas trešdaļas no pasaules plastmasas saskaņā ar vides konsultantu Eunomiju, un lielākā ir Ķīna, ASV un Saūda Arābija.
Un tas ir arī koncentrēts tikai dažu uzņēmumu rokās – ceturtdaļu plastmasas polimēru veido Sinopec, ExxonMobil, Lyondellbasell, Saūda Aramco un Petrochina, liecina enerģijas datu aģentūra Wooden Mackenzie.
Minderoo fonda izpilddirektors Džons Hartmans sacīja, ka valstis, kas ražo plastmasu un naftas ķīmijas rūpniecību, ir bijusi koordinēta opozīcija plastmasas līgumam.
“Neskatoties uz pārliecinošajiem pierādījumiem, kas uzsver briesmas, ir izaicinošs course of, kas ir petroplastikas pasaule un toksiskās ķīmiskās vielas, ir izaicinošs course of. Ir daudz interesējošu interesi par ķīmisko, fosilo degvielu un ražošanas nozari, kas ir pret to vērsti,” sacīja Hartmans.
“Viņi apgalvo, ka patērētāju pieprasījuma un pārstrādes samazināšana ir pietiekama reakcija uz šo krīzi. Tā ir maldība. Mēs nevaram pārstrādāt savu izeju.”
Austrālijā plastmasas pārstrādes likmes kopš 2017. gada ir palikušas nemainīgas – aptuveni 13 procenti.
Vienreiz lietojamā plastmasa tiek pārtraukta, secīgas valdības ir apņēmušās miljardiem pārstrādes iespēju uzlabošanai, un Albānijas valdība ir apņēmusies reformēt Austrālijas iepakojuma noteikumus, kas varētu redzēt minimālu pārstrādāta satura daudzumu, kas nepieciešams iepakojumā.
Guess valdība saka, ka plastmasas piesārņojums ir globāla problēma, kurai nepieciešams globāls risinājums, un neviena tauta to nevar atrisināt atsevišķi.
Pirms līguma gaidāmās pabeigšanas Lancet ir uzsākusi globālu plastmasas uzraudzības sistēmu, lai izsekotu progresam plastmasas iedarbības samazināšanai.
Tas piedāvā drūmu sākumpunktu.
“Vairāku plaši izmantoto plastmasas ķīmisko vielu klātbūtne [have been found] gandrīz visu pārbaudīto cilvēku ķermeņos, ieskaitot jaundzimušos un grūtnieces. Cilvēka bioloģiskajos paraugos arvien vairāk tiek ziņots par mikroplastiskām un nanoplastiskām daļiņām, ieskaitot asinis, pienu, aknas, nieres, resnās zarnas, placenta, plaušas, liesu, smadzenes un sirds populācijās visā pasaulē, ”sacīja pētnieki.
“Pasaule ir plastmasas krīzē. Šī krīze ir pasliktinājusies līdztekus citiem mūsu laika planētu draudiem un veicina klimata pārmaiņas, piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu.”
