Premjerministrs Entonijs Albānietis un klimata pārmaiņu ministrs Kriss Bovens ir jānodod 2035. gada mērķim, kas ir vērienīgāks nekā Austrālijas Kanādas vai Jaunzēlandes sabiedrotie, guess zem Apvienotās Karalistes, kas ir viens no ambiciozākajiem pasaulē.
Nākamā nozīmīgā saistība ar klimatu, kas ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem, leiboristi pieņems šo terminu, veiks vidēju ceļu starp līdzīgi domājošām valstīm.
Paredzams, ka tas tiks apņemts šodienas Ministru kabineta sanāksmē, pirms nākamnedēļ tiks nogādāts Ņujorkā, kur arī citi pasaules līderi pulcēsies, lai apstiprinātu savus 2035. gada mērķus Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmē.
Apņemšanās seko pirmdienas pirmā nacionālā klimata riska novērtējuma atbrīvošanai.
Šajā ziņojumā tika brīdināts, ka līdz 2050. gadam pieaug 1,5 miljoni cilvēku, kas palielināsies līdz 2050. gadam, pieaugot karstuma nāves gadījumiem un biežiem plūdiem lielākajās pilsētās, ja globālā sasilšana palielinās virs 2 grādiem pēc Celsija.
Ambīciju pacelšanai valdībai būs jābalstās uz klimata politiku, kuru tā izstrādāja pēdējā termiņā, un paredzēts, ka pievienots plāns, kas iziet no ceļa uz neto nulles emisijām līdz 2050. gadam, aprakstīs dažas no politikas svirām, kas ir pieejamas to darīt.
Kāds ir 2035. gada mērķis?
196 valstis vienojās par līgumu par klimata izmaiņām 2015. gadā, kas pazīstams kā Parīzes līgums ar mērķi saglabāt globālo temperatūru krietni zem 2C pieaugumaApvidū
Klimata zinātnieki brīdina, ka sasilšana virs 2C nopietni pasliktinās ārkārtējus laika apstākļus un katastrofas notikumus, izraisīs kaitīgu jūras līmeņa paaugstināšanos un pasliktinās globālo veselību.
Irāna bija vienīgā galvenā izstarojošā tauta, kas neratificēja Parīzes līgumu, lai gan prezidenta Trumpa vadībā ASV arī kopš tā laika ir atsaukta.
Saskaņā ar vienošanos vairums tautu parakstījās arī līdz politiskam termiņam, lai sasniegtu Neto nulles emisijas līdz 2050. gadamkā arī pagaidu mērķi.
Šie pagaidu mērķi tiek atjaunināti ik pēc pieciem gadiem, un valstis ir paredzētas, lai paceltu savas ambīcijas ar katru atjauninājumu.
To mēra no 2005. gada sākotnējā gada – tāpēc Austrālijas pašreizējais 2030 mērķis – 43 procentu – mērķis ir redzēt emisijas aptuveni pusi no līmeņa, kāds tas bija 2005. gadā.
Mērķis ir nozīmīgs, jo tam būs lielas sekas nacionālajai politikai, izdevumu saistībām un to, cik daudz grūtāku nākotnes valdībām būs jāstrādā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles emisijas.
Mērķu ticamība dažādās tautās ir ļoti atšķirīga – dažu tautu emisijas turpināja pieaugt, neskatoties uz viņu izvirzītajiem mērķiem.
Paredzams, ka valstis atjauninās savas saistības līdz šī mēneša beigām.
Ko citas tautas ir apsolījušas par 2035. gadu?
Kanāda: Kanāda ir apņēmusies samazināt emisijas no 45 līdz 50 procentiem zem 2005. gada līmeņa.
Jaunzēlande: Jaunzēlande ir apņēmusies samazināt emisijas no 51 līdz 55 procentiem zem 2005. gada līmeņa.
Apvienotā Karaliste: Lielbritānija ir apņēmusies sasniegt efektīvu 2035 mērķi, lai samazinātu emisijas par aptuveni 78 procentiem zem 2005. gada līmeņa.
Amerikas Savienotās Valstis: Pēc prezidenta Trumpa atkārtotas ievēlēšanas ASV ir izstājušās no Parīzes līguma. Bijušā prezidenta Džo Baidena pakļautībā tika iesniegts 2035. gada mērķis samazināt emisijas par 61 līdz 66 procentiem.
Japāna: Japāna ir ierosinājusi emisiju mērķi par 60 procentiem zem 2013. gada līmeņa.
Brazīlija: Brazīlija ir apņēmusies samazināt emisijas no 59 līdz 67 procentiem zem 2005. gada līmeņa.
Kad pienākas 2035. gada mērķis?
ANO galvenā klimata aģentūra bija lūgusi 2035 mērķus iesniegt līdz šā gada februārim, taču dažas valstis varēja ievērot šo termiņu.
Tas tika attiecināts uz šī mēneša beigasnodrošināt papildu laiku mērķiem sagatavot.
Valdība aizkavēja savu laika grafiku pēc tam, kad Klimata pārmaiņu pārvalde pagājušajā gadā lūdza vairāk laika apsvērt mainītos apstākļus, ieskaitot Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trumpa atkārtotu ievēlēšanu.
Tas arī uzsāka mērķi pirms 2025. gada vēlēšanām, kurās enerģijas izmaksas un klimata pārmaiņas tika demonstrētas kā viens no sīvākajiem konkursiem.
Kaut arī valstis jebkurā laikā var iesniegt savu “nacionāli apņēmīgo ieguldījumu”, lielas ANO sanāksmes laiks ir nozīmējis, ka lielākā daļa ir oficiāli atjauninājusi savas saistības Ģenerālajā asamblejā.
Federālā valdība apsver savu pieeju mērķa noteikšanai unikālu starp saviem sabiedrotajiem, apmetoties uz mērķi, kura pamatā ir politikas pasākumu analīze uz zemes un to, ko varētu sagaidīt no šīm politikām.
Tā 2030. gada mērķis samazināt emisijas par 43 procentiem balstījās uz politikas komplekta modelēšanu, kas, domājams, samazināja emisijas par šo summu – un valdība ir vērsusies 2035. gadā ar līdzīgu domāšanas veidu.
Politikas, piemēram, vakardienas paziņojums par 1,1 miljarda dolāru fondu, lai atbalstītu zaļās aviācijas un dīzeļdegvielu ražošanu, tiks ievadīta modelēšanā, lai noteiktu sasniedzamu mērķi.
Klimats un bizness ar nepacietību gaida mērķa paziņojumu
Paredzams, ka šorīt Ministru kabinets pārdomās konsultācijas, ko tai sniedza Klimata pārmaiņu pārvalde, pirms Bovena kungs iesniedza galīgo ieteikumu par 2035. gada mērķi saviem kolēģiem.
Valsts kases pārvaldnieks Džims Čalmers vakar apstiprināja, ka viņa departaments ir modelējis 2035 mērķi diapazonā, par kuru bija konsultējusies Klimata pārmaiņu pārvalde, kas bija no 65 līdz 75 procentiem samazinātu.
CCA padomi tiks publiskoti rīt kopā ar Valsts kases modelēšanu – tomēr tās galīgais padoms var būt zemāks nekā 65 līdz 75 diapazons, jo tas bija spiests pārskatīt mērķi ar Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trumpa un Amerikas turpmāko atkāpšanos no klimata darbības.
Dž. Bovens trešdien atkārtoja, ka valdības mērķis sasniegs savus divkāršos ambīciju un sasniedzamības mērķus.
“Balstoties uz labākajiem pierādījumiem un labākajām prognozēm, kas mums priekšā no Klimata pārmaiņu pārvaldes un citiem ekspertiem, kas atrodas tieši visā valdībā, tas ir tas, ko mēs darīsim,” viņš teica.
Starpvaldību klimata pārmaiņu panelis 2021. gadā brīdināja, ka, lai globālā sasilšana būtu palielinājusies par 1,5 ° C temperatūrā pirms rūpniecības līmeņa, pasaulei līdz 2035. gadam būtu jāsamazina emisijas par 68 procentiem.
Lielākajai daļai valstu vēl nav jāiesniedz mērķi 2035. gadam, guess tām, kurām ir, parasti ir daudz samazinājusies par IPCC zīmi.
Klimata pārmaiņu pārvalde saka, ka, pamatojoties uz pašreizējām saistībām, pasaule ir uz ceļa 2,9c sasilšanas laikā – pieņemot, ka šīs saistības faktiski ir izpildītas.
Kamēr Austrālija veido tikai apmēram 1 procentu no tiešajām emisijām, leiboristu parlamenta deputāts Džeroms Laxale sacīja ABC, ka tautai ir iespēja būt par piemēru citiem par to, kā sasniegt vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi.
“Skaitlis vai diapazons, kas tiek paziņots šonedēļ, ir ļoti svarīgs. Guess jūs zināt, man tas nav griesti. Mums pēc iespējas ātrāk ir jānokļūst pie nulles tīklā,” trešdien sacīja Laxale kungs.
Formāli koalīcija turpina pārskatīt savu klimata politiku, taču, neveicot cīņu par to, vai vispār saglabāt nulles apņemšanos, partija ir brīdinājusi par emisiju samazināšanas veikšanu “par katru cenu”.
Klimata grupas ir apgalvojušas, ka jebkurš mērķis, kas mazāks par 71 procentiem, būtu mazāks par valstīm un teritorijām jau saistītās saistības, un tā ir aizmugures solis.
Šis skaitlis tika iegūts no 2024. gada klimataWorks ziņojuma, ka secinātie stāvokļa un teritorijas mērķi palielinās līdz aptuveni 66 līdz 71 procentu emisiju samazināšanai līdz 2035. gadam.
Austrālijas Biznesa padome tomēr ir brīdinājusi, ka mērķis 70. gados vai augstāks maksās simtiem miljardu zaudēto eksporta vērtību.
Abi stūri gaida mērķi, kam būs būtiskas sekas kopienām, ekonomikai un videi nākamajā desmitgadē un nākotnē.
