Bolīvija paredzēja ievēlēt pirmo spārnu prezidentu divās desmitgadēs

Bolīvija ir paredzēta, lai ievēlētu spārnu, kas nav kreisais, pēc gandrīz divu gadu desmitu gandrīz nepārtraukta valdīšanas spēkā esošā sociālistiskā partija, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti.

Senators Rodrigo Pazs Pereira un bijušais prezidents Jorge Quiroga bija attiecīgi pirmajā un otrajā vietā svētdienas prezidenta vēlēšanās.

Neviens nav saņēmis pietiekami lielu balsu daļu, lai nodrošinātu tiešu uzvaru, tāpēc balsojums notiks starp šiem diviem kandidātiem, kas notiks oktobrī.

Paz Pereira no Kristīgās demokrātiskās partijas bija pārsteiguma balsojuma līderis pēc tam, kad viedokļu aptaujas bija ierosinājušas, ka uzņēmējs Samuels Doria Medina bija priekšgals.

Vēlēšanu iestādes sacīja, ka rezultātu pabeigšana var aizņemt pat trīs dienas.

Paz Pereira kampaņa koncentrējās uz vairāk līdzekļu pārdalīšanu no centrālās valdības uz reģionālajām vienībām un korupcijas cīņu – ar savu saukli “kapitālisms visiem, ne tikai dažiem”.

Viņš ir ierosinājis pieejamu kredītu, nodokļu atvieglojumu programmu, lai palielinātu oficiālo ekonomiku un novērstu importa šķēršļus produktiem, kurus Bolīvija neražo.

Quiroga īsi darbojās kā pagaidu prezidents no 2001. līdz 2002. gadam pēc tam, kad viņš bija militārā diktatora Hugo Banzera viceprezidents, līdz viņš vēlāk tika ievēlēts.

Prezidenta vēlēšanas no kreisās nometnes ārpuses, iespējams, piedzīvos asas izmaiņas Latīņamerikas valsts ārpolitikā.

Tirdzniecības ziņā abas kandidātu kapitālisma nostājas varētu norādīt uz lielāku atbalstu ārvalstu ieguldījumiem Bolīvijas plašajās litija rezervēs – galveno sastāvdaļu baterijām, kuras izmanto daudzās elektromobiļos, klēpjdatoros un saules paneļos.

Politiski valdības izmaiņas varētu atzīmēt ciešākas saites ar ASV pēc divu gadu desmitu stiprināšanas saiknes starp Bolīviju un Ķīnu, Krieviju un Irānu.

Nesenā ASV Kongresa ziņojumā Sociālistiskās partijas pārvaldībā ASV-Bolivijas attiecības aprakstīja kā “saspringtas”.

Valsts pagrieziens pa labi nāk, jo tā piedzīvo vissliktāko ekonomisko krīzi gadu laikā ar degvielas trūkumu, ārvalstu rezervēm un dažām pārtikas precēm, kā arī augstu inflāciju un parādu.

Saspēka aptaujas pirms vēlēšanām liecināja, ka daudzi vēlētāji vēlas balsot par pārmaiņām vai sodīt pašreizējo Movimiento Al Socialismo (MAS) partiju.

Pašreizējais prezidents Luiss Arce, kurš bija dziļi nepopulārums, nolēma nemeklēt atkārtotu ievēlēšanu.

Kreiso sods nav tikai vēlēšanu, guess dažos gadījumos fizisks.

MAS kandidāts Eduardo del Kastillo tika izvilkts no skolas, kur viņš balsoja. Bolīvijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka daži kolēģi vēlētāji viņam lika “gaidīt rindā tāpat kā degvielai”, nevis izlaist balsošanas rindu.

Cilvēki arī iemeta akmeņus pie visaugstāk aptaujātā kreisā spārna kandidāta Andrónico Rodríguez, kad viņš devās nodot savu balsošanu. Rodrigess iepriekš bija MAS loceklis, pirms viņš tika sadalīts no partijas.

Bolīvijas varas iestādes arī sacīja, ka vēlēšanu iecirknī tika dota sprādzienbīstama ierīce, kur Rodrigess balsoja. Nebija ziņojumu par būtisku kaitējumu vai ievainojumiem.

Rodrigess to raksturoja kā “izolētu incidentu”, kuru “maza grupa” organizēja Bolīvijas laikrakstā.

Kreisie nav tikai saskārušies ar neseno nepopulārumu pār ekonomiku. Tas ir arī dziļi sadalīts.

Pirmoreiz apmēram divu gadu desmitu laikā bijušais prezidents Evo Morales nebija balsošanā.

Morāle valdīja valsti no 2006. līdz 2019. gadam, un viņai tika liegts atkal darboties, neskatoties uz mēģinājumiem apstrīdēt likumīgus un konstitucionālus lēmumus, lai ļautu viņam skriet uz ceturto termiņu.

Viņš ir mudinājis savus atbalstītājus atcelt viņu balsojumu.

Rodríguez savulaik tika uzskatīts par Morales protežē, guess kopš tā laika ir norobežojies no viņa.

Pēdējās vēlēšanas 2019. gadā tika apstrīdētas un izcēlās protesti. Morāle tika apsūdzēta krāpšanā pēc tam, kad auditori atklāja pārkāpumus ar aptauju un viņš atkāpās no militārpersonu spiediena.

2020. gadā Luiss Arce – bijušais finanšu ministrs Morales pakļautībā – stājās amatā par prezidentu. Pēc tam Morales paziņoja, ka atgriezīsies politikā Bolīvijā un atņēma Arce vairākumu – pāru no sabiedrotajiem pārvēršot konkurentus.

Kopš tā laika valdošajā MAS partijā ir pastāvējušas dziļas plaisas un varas cīņas. Morāles atbalstītāji ir rīkojuši protestus un šķēršļus pret viņam uzlikto atkārtotās vēlēšanu aizliegumu, kas reizēm ir kļuvuši nāvējoši, nogalinot dažus ārkārtas reaģējošos.

Tiesneši lika apcietināt orderi Morālei par iespējamām seksuālām attiecībām un 15 gadus vecas meitenes izvarošanu. Viņš ir aicinājis apsūdzības politiski motivētus.

Viņš ir dzīvojis un darbojies no Chapare Bolīvijā, ko reizēm aizsargā viņa atbalstītāji.