Britu Kolumbija atgriežas pret Alberta premjerministra Danielle Smita priekšlikumu par bitumena cauruļvadu uz BC ziemeļu krastu.
Tas bija viens no premjerministra Marka Kārnija pirmdienas tikšanās tēmām ar premjerministru Saskatūonā, kur sapulcinātie vadītāji apspriež “nacionālo interešu” projektu saraksta projektu, kas jāizseko, izmantojot apstiprināšanas procesu.
Smits sacīja, ka jebkurš projektu saraksts, kas neietver jaunus cauruļvadus, Alberta nosūtīs sliktu ziņojumu, jo šajā provincē uzliesmo separātistu noskaņojums.
Smita sacīja, ka viņa vēlas redzēt bitumena cauruļvadu, kas būvēts, lai nosūtītu eļļu uz prinča Ruperta ostu BC ziemeļu krastā.
BC premjerministra vietnieks Niki Šarma pirmdien norādīja, ka Smita cauruļvada priekšlikumā nav “neviena atbalstītāja šajā posmā”, un sacīja, ka viņas province īsteno “lāpstiņu gatavu” projektus.
“Lai arī mums ir viedokļu atšķirības attiecībā uz to, mēs esam koncentrējušies uz to, kur mēs varam atrast izlīdzināšanu,” sacīja Šarma, dodoties uz pirmdienas sanāksmi.
“Mēs koncentrēsimies uz lāpstu gataviem projektiem BC, kurus mēs varam izvirzīt, un mēs zinām, ka tas patiešām ir ievērojams ietekme uz ekonomiku.”
BC premjerministrs Deivids Ebijs nebija sanāksmē. Viņš atrodas Āzijā, lai veiktu iepriekš plānotu tirdzniecības misiju.
Smits sacīja, ka deviņas federālā politika, ieskaitot naftas un gāzes emisiju robežu un tankkuģu aizliegumu BC ziemeļu krastā, attur uzņēmumus no ierosināt cauruļvadu projektus Kanādā. Viņa vēlas, lai Kārnija valdība likvidētu šīs politikas.
“Problēma ir tā, ka, ja vien mēs nerunājam par deviņām briesmīgajām politikām, kas ir sabojājušas investoru uzticību, mēs nedomāsim panākt, lai atbalstītāji nāks klajā ar lielām investīcijām,” viņa sacīja.
Kārnijs vēlēšanu kampaņas laikā apņēmās samazināt federālā apstiprinājuma laikus par galvenajiem infrastruktūras projektiem “nacionālajās interesēs”, lai palīdzētu valstij padarīt par “enerģijas lielvaru”, jo valsts pielāgojas pastāvīgi mainīgajiem tarifiem, kurus ASV uzliek
Paredzams, ka tiesību akti, lai liktu šai infrastruktūrai virzīt realitāti, tiks ieviesta apakšpalātā jau šonedēļ.
Saņemiet nacionālās ziņas
Lai iegūtu ziņas, kas ietekmē Kanādu un visā pasaulē, reģistrējieties, lai parādītu jaunumus, kas tiek piegādāti tieši jums, kad tie notiek.
“Mēs šobrīd no jauna definējam savas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm,” pirmdienas sanāksmes sākumā sacīja Kārnijs.
“Tieši tā ir šī sanāksme, veidojot spēcīgāku Kanādas ekonomiku, kas ir Kanādas ekonomika.”
Premjerministrs un premjerministrs visu projektu sarakstu tur noslēpumā, jo viņi nevēlas sūtīt negatīvus signālus par visu, kas nepadara īso sarakstu.
Ceļā uz sanāksmi pirmdien Ontario premjerministrs Dougs Fords sacīja, ka tiks apspriesta ideja par cauruļvadu uz BC ziemeļu krastu.
“Cerams, ka mēs to varēsim izvest uz rietumiem, tāpēc mēs varam nokļūt Āzijas tirgū, wager mums tas ir jāsaņem uz ziemeļiem, un mums tas ir jāsaņem arī uz austrumiem,” sacīja Fords.
Fords sacīja, ka ir “absolūti kritiski”, ka Kanāda paplašina savus eksporta tirgus.
Ugunsdzēsības ieguves projekta gredzens Ontario ziemeļdaļā ir vienas no Ford galvenajām prioritātēm, kas dodas uz sanāksmi.
Saskačevanas premjerministrs Skots Moe sacīja, ka viņš cer, ka Kārnija virzība padarīt Kanādu par “enerģijas lielvaru” var palīdzēt apturēt rietumu atsvešināšanos. Moe sacīja, ka, lai tas notiktu, regulatīvajai videi būs jāmaina.
“Politikai ir nozīme, un es domāju, ka tas ir pierādīts Saskačevanā pēdējās desmit gadu laikā vai pusotru desmit gadu laikā ar ieguves rūpniecības ieguldījumiem, kurus mēs esam spējuši piesaistīt. Guess politikai ir nozīme. Un tāpēc mums būs vajadzīgas politikas maiņa, lai tā notiktu,” sacīja Moe.
Ņūbransvikas premjerministrs Sūzena Holta sacīja, ka Smita solis, lai ātri izsekotu cauruļvadu, saskaņo ar Kārnija darba kārtību.
“Es domāju, ka tieši par to runā premjerministrs-nācijas veidošanas projekti, lai padarītu mūs par enerģijas lielvaru, veidotu tādu tirdzniecības infrastruktūru, kas ļauj Kanādai patiešām attīstīties,” viņa sacīja.
“Ārpus austrumos un Ņūbransvikā mēs par to daudz zinām, jo mēs vēlamies savienot savu elektrības infrastruktūru, lai izveidotu nepieciešamos savienojumus… ar Nova Scotia un Pei un Kvebeku un ASV, lai tāda veida enerģija, kuru mēs attīstām, var sasniegt pārējo valsti.”
Kvebeka iepriekš ir iebildusi pret cauruļvadiem, un premjerministrs Fransuā Legault sacīja, ka ir rūpīgi jāpārbauda visi jaunie cauruļvadu projekti, kas darbotos caur provinci.
“Tāpēc mums jāredz, kāda ir Kvebekas ekonomiskā ietekme, kāda ir ietekme uz vidi. Tātad es saku, ka, ja ir kāds projekts, kas iet cauri Kvebekai, mēs to izpētīsim,” sacīja Legault.
Jautāts par Smita prasībām, Legault sacīja, ka viņu uzaicināja uz Kārnija, nevis Smita sanāksmi, un viņš nebija redzējis nevienu konkrētu priekšlikumu par jaunu cauruļvadu.
Ar atšķirīgām 13 premjerministra prasībām būs jābūt kompromisiem, ja Kārnija redzējums par “vienas Kanādas ekonomikas” veidošanu gatavojas darboties.
Ziemeļrietumu teritoriju premjerministrs RJ Simpsons sacīja, ka, ņemot vērā tik daudzas konkurējošās programmas ap galdu, ne visi premjerministri iegūs “visu, ko viņi vēlas”.
“Guess ir iespēja, Kanādā ir daudz darāmā,” viņš teica. “Daudzi no šiem projektiem, viņi, iespējams, nesāks pirmajā dienā, varbūt viņi sāks ceļu.”
Paredzams, ka arī pirmie ministri apspriedīs starpnozaru tirdzniecības šķēršļu sadalīšanu, kas padarītu Kanādas ražoto preču iegādi no citām provincēm un teritorijām vieglāk.
Daudzas provinces, ieskaitot Kvebeku un Ontario, ierodas pie galda ar tiesību aktiem, kas novērstu dažus no šiem ilgstošajiem šķēršļiem iekšējai tirdzniecībai.
Žurnālistiem un TV kamerām pirmdien tika atļautas sanāksmju zālē, lai skatītos atklāšanas piezīmes.
Fords iegāja istabā, tērzējot ar Smitu, un pēc tam žurnālistiem sacīja, ka “Mīlestība ir gaisā” tieši pirms premjerministra pulcēšanās apaļā galda.
Iekšējā tirdzniecības ministre Kristia Freelande un Kārnija aizejošais štāba priekšnieks Marco Mendicino kratīja rokas ar Moe uz istabas malām tieši pirms sanāksmes sākuma.
Starpvaldību lietu ministrs Dominiks LeBlanks ieņēma vietu pie galda ar premjerministru blakus Holtam, wager dabas resursu ministrs Tims Hodžsons sēdēja pie cita galda pie istabas aizmugures netālu no Mendicino un Freeland.
– ar failiem no Deivida Bakstera Otavā.
