“Tādā veidā mēs noņemam risku, ka ienaidnieka dronus var sajaukt ar likumīgiem droniem un otrādi,” viņš piebilda.
Aizlieguma pārkāpums var izraisīt naudas sodu vai ieslodzījumu līdz diviem gadiem, paziņoja ministrija.
Tieslietu ministrs Pīters Hummelgaards sacīja, ka tajā pašā paziņojumā aizlieguma mērķis ir vienkāršot policijas un citu iestāžu darbu.
“Policija ir pastiprināta trauksmē, un mūsu varas iestādēm jāizmanto savi spēki, ja nepieciešams, lai rūpētos par dāņiem un mūsu viesiem.”
Viņš sacīja, ka aizliegums nozīmēs, ka policijai nebūs “jāpavada pūles civiliem droniem”, kas neradīja problēmu drošībai un policijai.
Dānijas policija sacīja, ka viņi ir saņēmuši vairāk nekā 500 ziņojumu par dronu lidojumiem no sabiedrības, no kuriem lielākā daļa tika noraidīti kā neinteresēti.
Kaimiņos esošajā Norvēģijā lidostas operators Avinors šodien sacīja, ka Bronnojsundas lidostā tika novērots drons “aktivitāte”, kas ir viena no četrām Ziemeļnorvēģijas lidostām, kur no vakardienas līdz rītdienai tika paplašināti dronu gaisa un zemes ierobežojumi kā “piesardzības pasākums”.
“Tas ietekmēja vienu ienākošo lidojumu, kuram tika uzdots aizkavēt tā nosēšanās un tagad ir novirzījies uz alternatīvu lidostu,” sacīja AVINOR paziņojumā, kas nosūtīts AFP.
Avinor nesniedza sīkāku informāciju par novēroto dronu skaitu vai no tā, no kurienes tie varētu būt radušies.
NATO “uzlabo modrību”
Norvēģija jau svētdien izmeklē “iespējamos dronu novērojumus” netālu no tās lielākās militārās bāzes Orland, kur ir novietoti tā F-35 iznīcinātāju sprauslas.
Un Vācija sacīja, ka tā vēlas atļaut saviem militārajiem spēkiem nošaut dronus pēc tam, kad virs Šlēsvigas-Holšteina ziemeļu štata tika pamanīts “bars”, kas robežojas ar Dāniju.
NATO sacīja, ka tam ir “pastiprināta modrība” Baltijā pēc ielaušanās.
Pastiprinātie pasākumi “ietver vairākas izlūkošanas, uzraudzības un izlūkošanas platformas un vismaz vienu gaisa aizsardzības fregatu” reģionā uz rietumiem no Krievijas, žurnālistiem sacīja alianses pārstāvis Martins O’Donnels.
Dronu novērojumu virkne pagājušajā nedēļā nāk pēc dronu iebrukumiem Polijas un Rumānijas teritorijā un Igaunijas gaisa telpas pārkāpums Krievijas iznīcinātāju reaktīvās lidmašīnas, kas izraisīja spriedzi, ņemot vērā Krievijas notiekošo iebrukumu Ukrainā.
Dānijas izmeklētāji līdz šim nav identificējuši tos, kas atbild par dronu lidojumiem virs Dānijas. Premjerministrs Mette Frederiksens pagājušajā nedēļā sacīja, ka “ir viena galvenā valsts, kas rada draudus Eiropas drošībai, un tā ir Krievija”.
Maskava sacīja, ka tā “stingri noraida” jebkādu ierosinājumu, ka tā ir iesaistīta dāņu incidentos.
Aizsardzības ministri no aptuveni 10 ES valstīm vienojās par tā saukto “drona sienas” prioritāti padarīt bloku.
– Agence France-Presse
