Dānija izvieto peldošus dronus uz Baltijas jūras, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru un atbalstītu jūras uzraudzību, pieaugot Krievijas hibrīdu uzbrukumu draudiem.
Kalifornijas uzņēmuma Saildrone ierašanās ir izraisījusi kritiku Dānijā, lai izveidotu stingrāku obligāciju veidošanu ar ASV tādā jutīgā apgabalā kā digitālā drošība.
Aizmugure notiek strauji mainot alianses, attīstoties tehnoloģijai un pastāvīgai spriedzei starp Kopenhāgenu un Vašingtonu pēc tam, kad Donalds Trumps draudēja pārņemt Grenlandi, kas ir daļa no Dānijas valstības.
10 metru bezpilota kuģi, kas pazīstami kā “burdroni”, atgādina buru laivas, guess ir paredzētas tikai datu vākšanai. Izmantojot borta AI, burdrones apkopo datus, izmantojot vairākus sensorus, kameras un radaru, lai iegūtu sīkāku priekšstatu par jūrniecības aktivitāti, nekā var sniegt satelīti.
Uzņēmums iepriekš ir sadarbojies ar ASV Jūras spēkiem, kas izmantoja savus kuģus, lai atbalstītu pretizgudru cilvēku tirdzniecību un nelegālas zvejas operācijas. Tās ierašanās Dānijā iezīmē pirmo reizi, kad tā tiek izmantota aizsardzības nolūkos Eiropas ūdeņos.
“Seagdrone mērķis ir dot acis un ausis, kur mums iepriekš nebija acu un ausu,” sacīja Ričards Dženkinss, Saildrone izpilddirektors.
Tā kā rodas bažas par Krievijas tā saukto ēnu floti-novecojošiem tankkuģiem, kas izmantoti, lai apietu sankcijas, pārvadājot jēlnaftu uz Ķīnu un Indiju, burdronus var izmantot, lai pārbaudītu asinsvadu identificēšanu un apzīmētu neparastas kustības, kas var norādīt uz cauruļvadu vai datu kabeļu sabotāžu, kas var norādīt.
“Tas, ko mēs tagad redzam, ir komerciālas kuģniecības flotes, kuras tiek izmantotas militāros lietojumos,” sacīja Dženkinss.
“Tātad, vai tas ir ēnu flote Krievijas nelegālu krājumu tirdzniecībai, kas apņem sankcijas, vai arī viņi mēģina darīt nožēlojamas lietas, piemēram, infrastruktūras bojājumus, mums tas jāspēj to izsekot.”
Dānijas bruņotie spēki izvieto četrus burdronus Baltijā operatīvajai pārbaudei, lai uzlabotu tās spējas jūras uzraudzībai un izlūkdatu vākšanai.
Tomēr partnerība ir radījusi bažas Dānijas tehnoloģiju vadītāju vidū.
Programmatūras inženieris un uzņēmējs Deivids Heinemeier Hanssons stāstīja Dānijas raidorganizācijai DR: “Problēma ar Amerikas uzņēmumiem ir tā, ka viņiem ir jāievēro Amerikas likumi, amerikāņu dekrēti un Amerikas prezidents. Viņš var pieprasīt datus jebkurā laikā, un viņš var slēgt kontu jebkurā laikā.”
Dānijas kiberdrošības padomes vadītājs Jēkabs Herbsts sacīja: “Ar starptautisko situāciju, kuru mēs šobrīd redzam, jums acīmredzami ir jādomā ļoti uzmanīgi, izvēloties amerikāņu piegādātājus šajā apgabalā.”
Dženkinss sacīja, ka viņi Dānijā nesaņem klasificētos datus un ka dati ir pilnībā šifrēti.
Peldošos dronus var darbināt ar dīzeļdegvielu, vēju un saules enerģiju, un tie var palikt jūrā vairāk nekā gadu, guess to vidējā izvietošana ir 100 dienas. Lai pārklātu visu Baltijas, būtu nepieciešami no 10 līdz 20 burdroniem.
