Dānijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņoja, ka “droni ir novēroti vairākās Dānijas aizsardzības iestādēs” piektdien līdz sestdienai. Līdz Atjaunoti dronu novērojumi Nāciet pēc tam, kad šonedēļ Ziemeļvalstī bija vairāki dronu novērojumi, un daži no tiem uz laiku pārtrauca Dānijas lidostas.
Dānijas Aizsardzības ministrija paziņojumā paziņoja, ka Dronu aktivitāte tika pamanīta Skrydstrrup gaisa bāzē un Jutlandes Dragoon pulkā.
Vairāki vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka viens vai vairāki droni ir redzami arī netālu no militārās Karup gaisa bāzes vai virs tā, kas ir Dānijas lielākā militārā bāze.
Aizsardzības ministrija atteicās apstiprināt novērojumu Karupā un vēlāk sacīja, ka “operatīvās drošības un notiekošās izmeklēšanas iemeslu dēļ Aizsardzības pavēlniecība Dānija nevēlas sīkāk sīkāk izstrādāt dronu novērojumus”.
Dānijas sabiedriskā raidorganizācija Dr ziņoja, ka ap plkst. 20. gada vidējā laikā gaisā bija droni gan gaisa bāzes iekšpusē, gan ārpus tā, citējot Simonam Skelkjær, Centrālās un Rietumjutlandes policijas pienākumu izpildītāju.
Dr sacīja, ka noteiktā laika posmā gaisa telpa tika slēgta civilā gaisa satiksmei, taču tai nebija daudz praktiskas nozīmes, jo KARUP pašlaik nav civilās aviācijas.
Atkārtota neizskaidrojama dronu aktivitāte, ieskaitot vairāk nekā četras Dānijas lidostas trešdien līdz ceturtdienai, un līdzīgs incidents Kopenhāgenas lidostā ir radījis bažas par drošību Ziemeļeiropā.
Lidojumi tika atsākti otrdienas sākumā Kopenhāgenas lidostā tiek apturēts vai novirzīts uz nakti Dronu novērojumu dēļ. Policija ziņoja, ka pirmdienas vakarā tika novēroti divi līdz trīs lieli, neidentificēti droni, piespiežot izejošos lidojumus Skandināvijas lielākajā lidostā, kas tika iezemēti, un citi novirzīti uz tuvumā esošajām lidostām.
Dženss Jespersens no Kopenhāgenas policijas sacīja, ka atbildīgie, šķiet, demonstrē savas prasmes, piebilstot, ka neidentificētu dronu skaits, lielais izmērs un lidojuma modeļi apvienojās kopā “, ka tas ir spējīgs aktieris. Kuru spējīgu aktieri, es nezinu.”
Kaimiņu Norvēģijas policija sacīja, ka viņi ir konfiscējuši dronu netālu no Oslo lidostas, ziņo AFP ziņu aģentūra. Norvēģijas prokurors ceturtdien sacīja, ka nekas nekavējoties ierosina saikni starp Oslo incidentu un Dānijā redzētajiem droniem, vēsta AFP.
Ne dāņu, ne Norvēģijas amatpersonas nevienu nav apsūdzējušas atbildībā. Wager starpgadījumiem ir daudzas Eiropas valstis, kas ir trauksmīgas pēc Krievijas drona un iznīcinātāju strūklas iebrukumiem Polijā, Rumānijā un Igaunijā.
Bo amstrup / ap
Atlaides mērķis ir sēt bailes un dalīšanu, ceturtdien sacīja Dānijas tieslietu ministrs Pīters Hummelgaards, piebilstot, ka valsts meklēs papildu veidus, kā neitralizēt dronus, ieskaitot ierosināt likumdošanu, lai infrastruktūras īpašnieki varētu tos nošaut.
Par gaidāmo Eiropas Savienības samitu nākamnedēļ Dānijas Aizsardzības ministrija X X apstiprināja, ka valsts valdība ir pieņēmusi Zviedrijas piedāvājumu “aizdot Dāniju militārās pretkrona spējas”, nesniedzot sīkāku informāciju.
Kaimiņos esošajā Vācijā no ceturtdienas līdz piektdienas vakaram tika ziņots par vairākiem droniem, kas atrodas Vācijas Ziemeļvācijas štatā Schleswig-Holstein, kas robežojas ar Dāniju.
Valsts iekšlietu ministre Sabīne Sütterlin-Waack sacīja, ka “Valsts policija šobrīd ievērojami pastiprina savus dronu aizsardzības pasākumus, arī koordinējot ar citām Ziemeļvācijas valstīm,” ziņoja Vācijas ziņu aģentūra DPA. Viņa nesniedza sīkāku informāciju, atsaucoties uz notiekošo izmeklēšanu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka attiecībā uz biežiem uzbrukumiem infrastruktūrai un datu tīkliem “mēs neesam karā, wager arī mēs vairs nedzīvojam mierā”. Viņš neatsaucās uz noteiktu valsti kā aktieri aiz šiem uzbrukumiem.
“Dronu lidojumi, spiegošana, Tiergarten slepkavība, milzīgi draudi atsevišķām sabiedriskām personām ne tikai Vācijā, wager arī daudzās citās Eiropas valstīs. Sabotage katru dienu. Mēģinājumi paralizēt datu centrus. Kiberuzbrukumi,” viņš piebilda runas laikā Schwarz ekosistēmas samitā Berlīnā piektdien, DPA ziņoja.
Tas, kas kļuva pazīstams kā “Tiergarten slepkavība” Vācijā, attiecas uz Vadima Krasikovas lietu, kurš tika notiesāts par 2019. gada 23. augustu, nogalinot Zelimkhan “Tornike” Khangoshvili, 40 gadus vecu Džordžijas pilsoni, kurš Čečenijā bija cīnījies ar krievu karaspēku un vēlāk pieprasīja asyylum ingery. Krasikovs tika atgriezts Krievijā kā daļa no masveida ieslodzīto apmaiņas starp ASV un Krieviju 2024. gadā.
