Dānijas premjerministrs aicina uz spēcīgu atbildi no ES līderiem uz Krievijas hibrīdu uzbrukumiem

ES vadītāji tiekas Kopenhāgenā, spiediena virzienā, lai veicinātu Eiropas aizsardzību pēc virknes Krievijas iebrukumu ES gaisa telpā, un dienas pēc tam, kad droni bija vērsti uz Dānijas lidostām.

Dānijas premjerministrs Mette Frederiksens žurnālistiem sacīja, ka “no Eiropas perspektīvas ir tikai viena valsts … vēlas mums draudēt un tā ir Krievija, un tāpēc mums ir vajadzīga ļoti spēcīga atbilde atpakaļ”.

Iebraucieni ir kļuvuši visskaistākie ES austrumu flanā, piemēram, Polija un Igaunija.

Vairākas dalībvalstis jau ir atbalstījušas daudzslāņu “dronu sienas” plānus, lai ātri atklātu, pēc tam izsekotu un iznīcinātu krievu dronus.

Dānija ir palielinājusi virsotnes drošību, Visu civilo dronu lidojumu aizliegšana līdz piektdienai un smagu ierobežojumu novietošanu satiksmei Kopenhāgenā.

Dānija ceturtdien rīko arī plašāku Eiropas politiskās kopienas samitu, un starptautiskie sabiedrotie ir aizdevuši atbalstu, lai nodrošinātu, ka abi notikumi notiek bez starpgadījumiem.

Kopenhāgenas lidosta, kam sekoja vairākas Dānijas lidostas un militārās vietas Jitlandes pussalā, pagājušajā nedēļā saskārās ar dronu traucējumiem.

Saskaņā ar Dānijas militārpersonu teikto, desmit sabiedrotie nodrošina anti-dronu un uzraudzības atbalstu “Palielināta ārvalstu karaspēka un aprīkojuma klātbūtne”Apvidū Starp ieguldītajām valstīm ir Polija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija, Zviedrija un ASV. Kopenhāgenā ir piestājusi arī vācu fregate.

Kā desmitiem Eiropas vadītāju divu dienu laikā, Dānija vēlēsies novērst vēl nevēlamus pārsteigumus savā gaisa telpā.

Dānijas policija nav atradusi pierādījumus Tas, ka Krievija bija aiz pagājušās nedēļas dronu traucējumiem, wager Frederiksens to skaidri saistīja ar citiem hibrīda uzbrukumiem, piemēram, Krievijas dronu iebrukumu pār Poliju.

Tā bija daļa no modeļa, kas bija jāaplūko no Eiropas perspektīvas, viņa sacīja žurnālistiem trešdien.

“Karš Ukrainā ir ļoti nopietns. Kad es šodien skatos uz Eiropu, es domāju, ka kopš Otrā pasaules kara beigām mēs esam visgrūtākajā un bīstamākajā situācijā – nevis aukstais karš.”

Zviedrija nedēļas kaimiņam ir aizdevusi “jaudīgas radaru sistēmas” savam kaimiņam, un Ukrainas Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Kijevs nosūta misiju uz Dāniju par kopīgām vingrinājumiem, lai sniegtu “Ukrainas pieredzi dronu aizsardzībā”.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pirms samita sacīja, ka gaisa telpas iebrukumi kļūst arvien sliktāki, un ir “saprātīgi uzskatīt, ka droni nāk no Krievijas”.

Droni ir redzami pēdējās dienās Pār Vācijas ziemeļu štatu Šlēsvigu-Holšteinu, un lidojumi pagājušajā nedēļā tika kavēti Viļņu lidostā Lietuvā un Oslo lidostā Norvēģijā dronu aktivitātes dēļ.

“Mēs neesam karā, wager arī mēs vairs neesam mierā. Mums ir jādara daudz vairāk savas drošības labā,” šonedēļ Mercs stāstīja plašsaziņas līdzekļu pasākumam Diseldorfā.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka ir acīmredzami, ka Vācija jau sen ir “netieši iesaistīta” karā Ukrainā, un viņš pagājušās nedēļas traucējumos Dānijā noraidīja “nepamatotas apsūdzības” par Krievijas līdzdalību.

“Eiropai būtu labāk meklēt dialogu par drošības jautājumiem, nevis būtu jācenšas izveidot atšķirīgu” dronu sienu “, viņš sacīja otrdien.

Tādas ir bažas par Krievijas aktivitāti Eiropas austrumu flanā, kuru NATO septembrī divreiz tikās ar konsultācijām saskaņā ar tā līguma 4. pantu, vispirms pēc tam Droni pārkāpa poļu gaisa telpu Un tad kad Krievijas MIG-31 kara lidmašīnas ienāca Igaunijas gaisa telpā 12 minūtes.

“Mums ir jāsaglabā savas debesis,” sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte, kurš Kopenhāgenas samita priekšvakarā tikās ar Eiropas Komisijas vadītāju Ursulu Von Der Lejenu Briselē.

Ideju par drona sienu pirms mēneša izvirzīja Von Der Leyen, un Rutte sacīja, ka tā ir “savlaicīga un nepieciešama, jo galu galā mēs nevaram tērēt miljoniem eiro vai dolāru raķetēm, lai izņemtu dronus, kas maksā tikai pāris tūkstošus dolāru”.

Vecākais ES diplomāts stāstīja BBC, ka joprojām ir jautājumi par plāna finansēšanu un vadību un kontroli, wager Eiropas reakcija uz Krievijas dronu pārkāpumiem Polijā bija izraisījusi nopietnu dvēseli meklēšanu: “Mums jābūt veiklākiem un jāatrod labāki instrumenti.”

Bijušais brigādes ģenerālis Dānijas armijā Ole Kvaerno sacīja BBC, ka drona siena šobrīd ir “politiska, ļoti vispārīga koncepcija”, taču pagājušās nedēļas dronu aktivitāte pār viņa valsti bija pamodināšanas aicinājums varas iestādēm un plašākiem Danish iedzīvotājiem.

Viņš brīdināja, ka nākamā uzbrukuma mērķis varētu būt atšķirīgs.

“Tā varētu būt infrastruktūra, piemēram, enerģijas piegāde,” sacīja Kvaerno no Dānijas Aizsardzības robotikas un autonomijas centra. “Hibrīda kara būtība ir tāda, ka tas ir paredzēts mūs pārsteigt. Tāpēc mēs neesam izdarījuši ar tādiem operatīviem satricinājumiem kā šis.”

Vēl viens vadošais projekts, ko sauc par Austrumu flanga pulksteni, ir paredzēts, lai stiprinātu ES austrumu robežas pa jūru, gaisu un zemi, lai aizsargātu pret tā dēvēto hibrīdu karadarbību, kā arī no Krievijas ēnu flotes. Von der Lejens sacīja, ka ES būs jāsadarbojas ar to gan ar NATO, gan Ukrainu.

ES vadītājiem tiks parādīti plāni par “ceļa karti”, kas paredzēta aizsardzības stiprināšanai un Eiropas aizsardzības nozares attīstīšanai līdz desmitgades beigām, lai ražotu mūsdienīgu militāro aprīkojumu. Pēc tam plāni tiks apstrādāti ar NATO, pirms ES līderi atkal tiksies vēlāk šajā mēnesī.

Saskaņā ar plāniem par “2030 gataviem” Eiropai ir jāpārvietojas tagad, tāpēc tās iespējas ir sagatavotas “rītdienas kaujas laukiem”.

Viena no galvenajām idejām ir arvien vairāk koncentrēties uz kopīgu iepirkumu. ES jau ir atbalstījusi priekšlikumus, lai kapitāla tirgos palielinātu līdz 150 miljardiem eiro (130 miljardus sterliņu mārciņu), lai palīdzētu finansēt aizsardzības ieguldījumus. Lielbritānija un Kanāda, visticamāk, piedalīsies fondā.

Tiks apspriests arī ES finansiālais atbalsts Ukrainai, vairāk nekā trīsarpus gadus Krievijas pilna mēroga karā.

Ukraina ir arī kandidāts pievienoties ES, taču tā saskaras ar Ungārijas opozīciju un spriedzi gar viņu kopīgo robežu pēc tam, kad Kijevs apsūdzēja Budapeštu par izlūkošanas dronu nosūtīšanu uz Rietumu Ukrainu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kurš ir viens no Krievijas tuvākajiem sabiedrotajiem ES, apgalvoja, ka Ukraina nav “suverēna valsts”, jo to finansēja Rietumi.