Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky ir beidzis vēsturisku vizīti Dienvidāfrikā, norādot uz dramatisku uzlabojumu savulaik sācītajās attiecībās starp abām valstīm.
Vizīte iezīmēja diplomātisko sasniegumu Ukrainas vadītājam, cenšoties cīnīties pret Krievijas spēcīgo un pieaugošo ietekmi Āfrikā.
“Es esmu pārliecināts, ka Krieviju kaitina vizīte, guess es nedomāju, ka tā var daudz darīt,” sacīja Stīvens Gruzds no Dienvidāfrikas Starptautisko attiecību institūta ideju laboratorija.
Wager Krievija izjauca Zelensky vizīti, veicot gaisa streiku Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, liekot viņam paziņot, ka viņš saīsinās ceļojumu, atgriežoties mājās tūlīt pēc tam, kad tikšanās ar prezidentu Kirilu Ramaphosu.
Dienvidāfrikas līderis sacīja, ka vizīte ir “atkārtoti apstiprinājusi” saiknes starp abām valstīm, norādot, ka Zelensky vizīte bija pirmā 33 gadu laikā Ukrainas valsts vadītāja.
Papildus īsai pieturvietai Kaboverde 2023. gadā, lidojot uz Argentīnu, šī bija arī Zelensky pirmā vizīte Āfrikā, kopš viņš kļuva par Ukrainas prezidentu 2019. gadā.
Ukraina uztvēra Āfrikas valstu diplomātisko nozīmi, kad daudzi no tiem – ieskaitot reģionālo spēkstaciju Dienvidāfriku – atteicās nosodīt Krievijas pilna mēroga iebrukumu tās teritorijā 2022. gadā.
“Ukraina ārpolitikas ziņā atstāja novārtā kontinentu, taču tas ir mainījis, ka pēdējo trīs gadu laikā, divkāršojot savas vēstniecības no 10 līdz 20,” BBC sacīja Gruzd kungs.
“Wager tas atrodas ļoti pārpildītā telpā – Krievija, Ķīna, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti mēģina palielināt savu ietekmi Āfrikā.”
Zelensky vizīte Dienvidāfrikā šajā brīdī bija īpaši nozīmīga, jo Ukrainas attiecības ar ASV – tās galveno ieroču piegādātāju – ir izraisītas kopš prezidenta Donalda Trumpa stāšanās amatā janvārī.
Viņš īsi apturēja militāro palīdzību, nosodīja Zelenksiju kā “diktatoru” un ir apsūdzējis Ukrainu par atbildību par karu.
“Ukrainai ir vajadzīga visa leģitimitāte, ko tā var iegūt starptautiskā mērogā – ne tikai Eiropā. Kari ne tikai uzvarēja kaujas laukā, guess arī sabiedriskās domas tiesās visā pasaulē,” sacīja Prof Siphamandla Zondi, Johannesburgas universitātes politiskais analītiķis.
Dienvidāfrikas prezidentam Kirilam Ramaphosai vizīte bija tikpat nozīmīga, jo arī viņa valstij bija intensīvs Trumpa administrācijas spiediens.
“ASV ir pagriezusi diplomātiju uz galvas,” sacīja Gudz kungs, piebilstot: “Visi meklē jaunus draugus.”
Ramaphosa uzskatīja Zelensky vizīti kā mēģinājumu palielināt viņa kā miera uzturētāja pilnvaras, sakot, ka viņu sarunas ir vērstas uz centieniem sasniegt “visaptverošu mieru”.
Dienvidāfrikas līderis arī rīkoja telefona sarunu ar Putinu pirms Zelensky vizītes.
“Mēs abi apstiprinājām spēcīgās divpusējās attiecības starp mūsu attiecīgajām valstīm,” Ramaphosa teica ziņojumā par xApvidū
“Mēs arī apņēmāmies strādāt kopā, lai mierīgi atrisinātu Krievijas un Ukrainas konfliktu,” viņš piebilda.
Ramaphosa vispirms mēģināja uzņemties miera uzturētāja lomu 2023. gadā, kad viņš vadīja Āfrikas vadītāju delegāciju gan Kijevai, gan Maskavai, mēģinot starpināt konflikta izbeigšanu.
Iniciatīva nāca, kad Dienvidāfrika saskārās ar toreizējā un ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas reakciju, kurā tika apšaubīta tā atzītā neitralitāte konfliktā pēc tam, kad tā notika jūras spēku vingrinājumā ar Krieviju un Ķīnu.
Attiecības pasliktinājās pēc Vašingtonas toreizējās ambasadoras uz Pretoriju Apsūdzēja Dienvidāfriku par ieroču un munīcijas piegādi KrievijaiApvidū
Ramaphosa vēlāk iecēla tiesneša vadīto izmeklēšanu, lai izmeklētu apgalvojumu. Tas neatrada pierādījumus, lai atbalstītu vēstnieka prasību, guess attiecības starp Dienvidāfriku un Baidenas administrāciju palika saspringtas.
Dienvidāfrikas saites ar Krieviju nav bijušas sāpīgas puses Trumpam, jo arī viņš nokļūst kopā ar Putinu un ir mudinājis Zelensky vienoties ar Krievijas vadītāju.
Tomēr Trumpa attiecības ar Dienvidāfriku ir sasniegušas rock dibenu pār savu genocīda lietu pret Izraēlu Starptautiskajā tiesā (ICJ) un par to, ko viņš sauc par “netaisnīgu un amorālu praksi” pret balto minoritātes afrikanera kopienu – apgalvojums Ramaphosa valdība noliedz.
Prof Zondi sacīja, ka Dienvidāfrikai būs jānodrošina, ka Ramaphosa sarunas ar Zelensky nekaitēja savām mēģinājumiem izlabot attiecības ar Trumpa administrāciju.
“Dienvidāfrika vēlēsies izskaidrot, ka tā papildina miera veidošanas centienus, un tās loma nav konkurencei ar [the] Mēs, ”viņš piebilda.
Ramaphosa bija uz bižele, ceturtdien paziņojot, ka ir runājis ar Trumpu par konfliktu Ukrainā.
Būtiski, ka Ramaphosa arī izmantoja iespēju apspriest attiecības starp Dienvidāfriku un ASV, un sacīja, ka viņš un Trumps ir vienojušies drīz satikties.
Šī būtu viņu pirmā tikšanās kopš Trumpa atgriešanās amatā, un Ramafosa cerēs, ka ASV un Dienvidāfrikas attiecības atgriezīsies uz ceļa.
Šā mēneša sākumā Trump paziņoja par 30% tarifu Dienvidāfrikas precēm, lai gan vēlāk viņš 90 dienas apturēja pārgājienu.
Ramaphosa cerēs, ka viņu sarunas novedīs pie tā, ka Trumps mīkstina viņa nostāju, jo tik augsti tarifi būtu liels trieciens Dienvidāfrikas ekonomikai.
Ramaphosa sarunas ar Zelensky koncentrējās arī uz tirdzniecības saites stiprināšanu ar Ukrainu, jo Dienvidāfrikas ekonomika bija krīzes situācijā, ar nelielu izaugsmi un augstu bezdarbu.
“Jebkurš tirdzniecības apjoms, neatkarīgi no tā, cik mazs, ir kritisks Dienvidāfrikā,” sacīja prof. Zondi, piebilstot, ka spēcīgas attiecības starp abām valstīm varētu arī dot labumu Ukrainai tās centienos paplašināt savu ietekmi uz kontinentu.
“Dienvidāfrika varētu būt Ukrainas vārti uz Āfriku tās ostu un finanšu sistēmu dēļ,” sacīja prof. Zondi.
Ja tas notiek, tā iezīmētu jaunu nodaļu Ukrainas un Āfrikas attiecībās, kaut arī ne vienmēr uz Krievijas rēķina.
“Gan Krievija, gan Ukraina ir lielākie graudaugu eksportētāji uz Āfriku. Āfrikai ir vajadzīgas abas. Nevar sagaidīt, ka tās izvēlēsies puses,” sacīja analītiķis.