Dienvidāfrikas province, lai ar Keralas valdību streikotu par klimatu izturīgu infrastruktūru

Koči

Kwazulu-Natal, kas ir otrā apdzīvotākā Dienvidāfrikas province, ieskaitot Durbanas pilsētu, visticamāk, drīzumā pabeigs vienošanos ar Kerala par profesionāļu un ideju apmaiņu par klimata izšķirošas pilsētas infrastruktūras veidošanu.

Sarunāties Hindu Divu dienu Kerala City Conclave malā, kas beidzās Koči sestdien (2025. gada 13. septembrī), Martins Meijers, Sabiedrisko darbu un infrastruktūras izpildkomitejas loceklis, Kwazulu-Natal provinces provinces Kvazulu-Natāla loceklis sacīja, ka, izmantojot paktu, arhitektiem un inženieriem no provinces tiks nosūtīts, lai uzzinātu labāko praksi no viņu pretpartijām un dalās savās idejās.

Piemēram, tas, kā Kerala izmantoja dabisku barjeru kā mangrovju mežs, lai mazinātu ekoloģiskās katastrofas, ir kaut kas no tā, no kā mācīties. Saskaņā ar līgumu mums regulāri būs arī virtuālās sanāksmes, lai apmainītos ar idejām, viņš teica.

“Es esmu patiesi pārsteigts par to, kā vietējās struktūras Keralā bauda daudz varas, salīdzinot ar mums, kur nacionālā valdība, nevis provinces valdība, tur lielu daļu spēka. Tas nedaudz tuvina cilvēku. Tas ir arī iespaidīgi, kā valsts nāk klajā ar ārpusdzemdes, kā arī tradicionālās kopienas un tradicionālās vadības tuvās pieejas vecai problēmai.

Jūsu amatpersonas ir ļoti profesionālas; Jums šeit ir karjeras amatpersonas. Rindas starp politiku un administrāciju Dienvidāfrikā kļūst mazliet izplūdusi, un tas ir kaut kas, ko mēs tagad cenšamies labot, viņš piebilda.

Kwazulu-Natal ir vissmagāk skāris visu deviņu provinču klimata pārmaiņas Dienvidāfrikā. Pēdējo četru gadu laikā province saskārās ar četriem galvenajiem plūdiem, ugunsgrēkiem un pat viesuļvētriem, kas tam nekad nav bijuši vēsturē. “Mēs kādreiz bija subtropu klimats. Tagad mēs maināmies uz tropisko klimatu, un Indijai un Keralai ir daudz lielāka pieredze infrastruktūras veidošanā šāda veida klimatā nekā mēs,” sacīja Meijers.

Tātad, mums patiešām jāsāk mainīt domāšanas veidu par savu infrastruktūru. Problēma ir tā, ka visa mūsu nauda, ​​ko mums vajadzētu tērēt jaunai infrastruktūrai, tagad mēs tērējam klimata pārmaiņu iznīcināšanai, kas nozīmē, ka mēs neesam spējuši veidot jaunas skolas, klīnikas vai slimnīcas, jo mēs esam labojuši jau bojāto.

Uzņemoties apsūdzību, Meijers kungs pasludināja karu pret būvniecības mafiju, kas, viņaprāt, bija ļoti unikāla Dienvidāfrikas problēma. “Cilvēki ierodas un izjauc būvniecības vietas un pieprasa 30% no kopējā budžeta, lai varētu turpināt būvniecību, kas ir tīra un vienkārša kriminālums. Pirmajos sešos mēnešos kopš nonākšanas pie varas arestēja 120 cilvēkus, un tagad mēs ļoti lepni varam teikt, ka pēdējos sešus mēnešus ne viens no mūsu projektiem nav izjaucis Mafia,” viņš teica.

Meijera kungs sacīja, ka notiek centieni sadarbībā ar Nacionālo Gandija muzeju, lai pārvērstu veco pili ar bagātīgu vēsturi tieši blakus viņa birojam par muzeju, kurā parādīts, kā Indijas iedzīvotāji cīnījās līdzās melnajiem dienvidāfrikāņiem, lai pārvarētu aparteīdu. Pati Mahatma Gandija tur palika kādu laiku pirms tam, pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aparteīda valdība pārcēla visus Indijas iedzīvotājus no šī teritorijas un pārņēma šo māju, kas tagad paliek noārdījusi.