Eiropas vadītāji šķita piesardzīgi optimistiski pēc tam, kad trešdien, divas dienas pirms viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina Aļaskā, rīkoja virtuālu tikšanos ar Donaldu Trumpu, lai apspriestu kara beigas Ukrainā.
Tiek ziņots, ka Trumps eiropiešiem sacīja, ka viņa samita mērķis ir iegūt pamieru starp Maskavu un Kijevu.
Viņš arī piekrita, ka ir jālemj par visiem teritoriālajiem jautājumiem, iesaistoties Volodymyr Zelensky, un ka drošības garantijām ir jābūt darījuma daļai, norāda Francijas Emanuels Makrons.
Runājot ar Trumpu, ļāva viņam “noskaidrot savus nodomus” un deva eiropiešiem iespēju “izteikt mūsu cerības”, sacīja Makrons.
Trumps un viceprezidents JD Vance runāja ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Somijas un Polijas vadītājiem, kā arī ES galveno Ursula von Der Leyen un NATO priekšnieku Marku Rutte.
Eiropieši ir atstumti no steidzīgi organizētās samita Aļaskā, un viņu telefona zvans šodien bija pēdējais grāvja mēģinājums saglabāt Ukrainas intereses un kontinenta drošību Trumpa prāta priekšgalā.
Zināmā mērā šķita, ka tas darbojas. Trešdienas vakarā Trump novērtēja sanāksmi “desmit” un sacīja, ka Krievija saskarsies ar “ļoti smagām” sekām, ja vien tā neapturētu savu karu Ukrainā.
Viņš arī sacīja, ka, ja piektdienas sanāksme noritēs labi, viņš mēģinās organizēt “ātro otro”, kurā iesaistīti gan Putins, gan Zelenskis.
Tomēr savos paziņojumos Eiropas līderi atkārtoja nepieciešamību Kijevai iesaistīties jebkurā galīgajā lēmumā – nodot pamatā esošo nervozitāti, kuru Putins galu galā varētu pārliecināt Trumpu piekāpties Ukrainas zemei apmaiņā pret pamieru.
“Vissvarīgākais ir tas, ka Eiropa pārliecina Donaldu Trumpu, ka nevar uzticēties Krievijai,” sacīja Polijas Donalds Tusks, savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēra, ka vadītāji “ir skaidri norādījuši, ka Ukrainai jābūt pie galda, tiklīdz notiek sekošanas sanāksmes”.
Ja Krievijas puse atteicās panākt kādas koncesijas, “tad Amerikas Savienotajām Valstīm un mums eiropiešiem vajadzētu un jāpalielina spiediens”, sacīja Mercs.
Kopš pagājušajā nedēļā tika paziņots par ASV un Krievijas samitu, Trump ir izteicis vairākas atsauces uz “zemes apmešanu” starp Kijevu un Maskavu-izraisot nopietnas bažas Ukrainā un ārpus tā, ka viņš varētu gatavoties padoties Putina ilgstošajam pieprasījumam sagrābt lielus Ukrainas teritorijas teritorijas lielus vārtus.
Trešdienas rītā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Aleksijs Fadeevs atkārtoja, ka Krievijas nostāja nav mainījusies, kopš Putins to izvirzīja 2024. gada jūnijā.
Laikā, kad Putins sacīja, ka pamiers sāks brīdi, kad Ukrainas valdība izstājās no četriem reģioniem, kurus daļēji okupēja Krievija – Doņecks, Luhansk, Kherson un Zaporizhzhia. Viņš arī sacīja, ka Ukrainai būs oficiāli jāatsakās no centieniem pievienoties NATO militārajai aliansei.
Šīs ir maksimālistiskās prasības, kuras ne Kijevs, ne tā Eiropas partneri uzskata par dzīvotspējīgām.
Zelenskis ir teicis, ka viņš ir pārliecināts, ka Krievija izmantos jebkuru reģionu, kurai ļāva saglabāt kā tramplīnu turpmākām iebrukumiem.
Veids, kā novērst šos draudus, varētu būt drošības garantijas – paredzētas kā saistības nodrošināt Ukrainas ilgtermiņa aizsardzību.
Paziņojumos, kas izdoti pēc telefona zvana ar Trumpu, vairāki Eiropas vadītāji sacīja, ka šādas garantijas ir pieminētas, un Lielbritānijas premjerministrs Keirs Starmers sacīja, ka šajā ziņā ir panākts “reāls progress”.
Viņš arī uzslavēja Trumpa centienus panākt vienošanos, sakot: “Trīsarpus gadu laikā šis konflikts notiek, un mēs nekur neesam nonākuši pie izredzes uz reālu risinājumu, kas ir dzīvotspējīgs veids, kā to novest pie pamiera.
“Tagad mums ir tāda iespēja, jo prezidents ir ieguldījis darbu.”
Kopš pavasara Apvienotā Karaliste un Francija ir veikuši centienus izveidot tā dēvēto “labprātīgo koalīciju” – tautu grupu, kas apņēmusies atturēt Krieviju no turpmākas iebrukuma Ukrainas.
Trešdien grupa paziņoja, ka tā ir “gatava spēlēt aktīvu lomu”, tostarp, izvietojot “pārliecības spēku, kad karadarbība ir pārtraukta”, kaut arī šāda spēka forma, sastāvs un loma vēl nav skaidra.
Tikmēr frontes līnijās Krievijas vasaras ofensīva turpina spiest. Atsaucoties uz pēkšņu Maskavas karaspēka avansu netālu no Dobropilijas, iegremdētajā Doņeckas reģionā, Zelenskis sacīja, ka Putins izliekas, ka sankcijas nav efektīvas, lai sabojātu Krievijas ekonomiku.
“Es teicu Trumpam un mūsu Eiropas sabiedrotajiem, ka Putins blefo,” sacīja Ukrainas prezidents, mudinot viņus izdarīt “lielāku spiedienu” uz Krieviju.
No savas puses Trumps, šķiet, atzina, ka pat tad, kad viņš tiekas ar Putinu klātienē, viņš, iespējams, nespēs panākt, lai viņš pārtrauc civiliedzīvotāju nogalināšanu Ukrainā.
“Man ir bijusi šī saruna ar viņu … wager tad es dodos mājās un redzu, ka raķete ir skārusi pansionātu vai daudzdzīvokļu ēku, un cilvēki atrodas miruši uz ielas.
“Tāpēc es domāju, ka atbilde uz to, iespējams, ir nē.”
