Saskaņā ar lielu pētījumu piloti un salona apkalpe Eiropas aviosabiedrībās arvien vairāk jūtas pakļauti spiedienam strādāt ilgas stundas un paslēpt noguruma pazīmes uz drošības rēķina.
Izmaksu samazināšana un peļņas pakaļdzīšanās aviosabiedrībās ir “sistemātiski novājinājusi” drošību, un daudzi izsmelti darbinieki jūtas pārāk iebiedēti, lai apstrīdētu vadības lēmumus, atklāja Beļģijas Ģentes universitātes pētījums.
Pētījumā, kurā bija iesaistīti 6900 darbinieki, tika konstatētas arī bažas salona apkalpes vidū, kuri ziņoja, ka jūtas, lai veiktu smaržu un alkohola tirdzniecību uz borta, iepazīstinot ar konfliktu ar viņu lomu pasažieru drošībā un labi.
Ziņojumā tika atklāts, ka kovida pandēmija ir paātrinājusi darba apstākļu samazināšanos.
Pētnieki sacīja, ka vecāko pilotu paaudze ir atstājusi nozari, kuru aizstāja jaunāki, lētāki un elastīgāki darbinieki, kuri, visticamāk, pieņēma nestabilus līgumus, kas vājina viņu spēju ievērot standartus.
Vaicāts par to, vai viņi jūtas pārliecināti, atgriežoties pret lēmumiem, kas jutās potenciāli nedroši, vairāk nekā puse respondentu uz aptauju sacīja, ka viņi nejūtas spējīgi “modificēt vadības norādījumus”, pamatojoties uz drošības iebildumiem. Rezultāti parādīja pasliktināšanos kopš 2014. gada pētījuma, kā arī Gentas universitāte, kurā tika atklāts, ka 82% pilotu sacīja, ka viņi jūtas spējīgi mainīt instrukcijas.
Apmēram 30% pilotu sacīja, ka viņi dažreiz nevēlas pieņemt drošības lēmumus, baidoties no iespējamām negatīvām sekām viņu profesionālajai karjerai.
“Pāreja uz pārdošanas pienākumiem lidojuma laikā riskē mazināt uz drošību orientēto salona apkalpes darba darbu, radīt lomu konfliktu, psihosociālo spriedzi un likumīgās neskaidrības,” rakstīja pētījuma autori, Yves Jorens un Lien Valcke. “Lai arī komerciālais spiediens var padarīt šādu praksi pievilcīgu aviosabiedrībām, tās maksā par labu darba ņēmēju labklājībai, drošības standartiem un profesionālajai integritātei.”
Pētījuma dalībnieki runāja par “Šveices siera modeli”, un drošības slāņi finanšu iemeslu dēļ tika “sistemātiski novājināti (poking papildu caurumi), atstājot galīgo barjeru negadījumiem, kas ir atkarīgi no nejaušības un veiksmes, nevis izturīgas aizsardzības”.
Pieaugot zemu izmaksu pārvadātāju dominējošajai dominējošajai pozīcijai un gaisa satiksmei pēc pandēmijas atsitiena, apkalpe ir pakļauta spiedienam strādāt garākas maiņas, ar mazākām iespējām atpūsties. Rezultātā 42% no visām apkalpēm apgalvo, ka pārvaldība prioritē plānošanu pār drošību, atklāja pētnieki.
Nogurums ir neatlaidīga problēma, darbiniekiem bieži jūtot, ka viņi nevar lūgt atpūtu pat tad, kad viņi ir noguruši vai slikti. Gandrīz viens no trim pilotiem un gandrīz puse salona apkalpes atzina, ka dažreiz vilcinās pasludināt sevi par nederīgu lidošanu.
Apkalpei tika lūgts viņu uzskats, kas tika koplietots anonīmi. Viens teica: “Es jūtos kā noziedznieks tikai tāpēc, ka esmu slims.” Cits ziņoja par viņu Eiropas bāzes vadītāju, kliedzot: “Jūs esat šeit, lai drāztu pārdošanu.”
Citi sūdzējās par to, ka nejūtas novērtēts. Viens teica, ka viņu aviokompānija “izturas pret mani kā a [number] Un nekas cits. Nav ņemtas vērā garīgā labklājība vai fiziskā labklājība. Tas lepojas ar peļņu par cilvēka labklājību. Tam ir slikta toksiska darba vietas kultūra un baiļu kultūra. Šīs bailes rodas no cilvēku skaita, ko viņi atlaiž stulbu iemeslu dēļ. ”
Vaicāts par viņu veselību un to, vai viņi uzskatīja, ka aviosabiedrības rūpējas par saviem personīgajiem mērķiem un labklājību, 68% no visām apkalpēm nokrita zem pozitīvā garīgās veselības sliekšņa, savukārt 78% uzskatīja sevi par “dehumanizētiem”.
Pēc biļetenu veicināšanas
Pētījumā tika atrasta netipiska nodarbinātība, piemēram, īstermiņa vai pašnodarbinātu līgumu vai aģentūras darbu pretstatā tiešai nodarbinātībai aviosabiedrībā, jo šīs grupas ziņoja par sliktākiem apstākļiem un zemāku labklājības līmeni.
Jaunākās vecuma grupas un tie, kas strādā Polijā, Čehijas Republikā, Ungārijā un citās Austrumeiropas valstīs, biežāk ieņēma netipiskas pozīcijas, salīdzinot ar vecāku apkalpi. Starp 21 gadu vecumam 41% bija netipiskā nodarbinātībā, wager 52% austrumu eiropiešu bija netipiski līgumi.
Darba intensitāte bija palielinājusies, salīdzinot ar pirms desmit gadiem, pateicoties digitalizācijai, automatizācijai un lielākiem pasažieru apjomiem, atstājot mazāk laika apkalpei efektīvi veikt savus uzdevumus, sacīja autori.
“Attiecīga tendence ir arvien pieaugošā” vadības baiļu “izmantošana, kur labklājība nav skaidri saistīta ar drošības rezultātiem,” apgalvo autori. “Netipisks darbs nav pazudis, un riski, ko tas radīja pirms desmit gadiem, tagad ir jūtami visā nozarē.”
Autori sacīja, ka, uzlabojot noteikumus un līgumus, Eiropas aviācijas nozare riskēja zaudēt savu “drošības malu”.
“Darba apstākļi vairs nav tikai sociāla problēma – tie ietekmē drošību, labklājību un nogurumu, kas visi ir savstarpēji saistīti. Bez godīgas un stabilas nodarbinātības mēs nevaram uzturēt drošu un izturīgu Eiropas aviācijas nozari,” sacīja Jorens.
Ignacio Plaza, Eiropas Kakpitas asociācijas ģenerālsekretārs, pilotu arodbiedrību jumta grupa, brīdināja: “Sacensības uz leju līgumos tagad skar katru pilotu – un kad piloti ir pakļauti spiedienam, pasažieri izjūt risku. Arī šie pārkāpumi prasa steidzamu izmeklēšanu.”
Komentēšanai ir vērsta Starptautiskā gaisa transporta asociācija.
