Pircēji pērk svaigus dārzeņus, augļus un garšaugus āra produktu tirgū zem zaļās svītrainām nojumēm Regensburgā, Augšējā Palatinā, Bavārijā, Vācijā, 2025. gada 19. aprīlī.
Maikls Ngujens/Nurphoto, izmantojot Getty Pictures
Eiro zonas inflācija maijā bija zemāka par Eiropas Centrālās bankas 2% mērķi, sasniedzot vēsāku, nekā gaidīts 1,9% no straujā pakalpojumu krituma, otrdien parādīja statistikas aģentūras Flash dati no statistikas aģentūras Eurostat.
Reuters aptaujātie ekonomisti bija gaidījuši, ka maija lasīšana būs 2%, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša 2,2% rādītāju.
Cieši vērotā pakalpojumu inflācijas drukāšana pagājušajā mēnesī ievērojami atdzisa līdz 3,2%, salīdzinot ar iepriekšējo 4% lasījumu. Tā sauktā pamata inflācija, kas izslēdz enerģiju, pārtiku, tabakas un alkohola cenas, arī samazinājās, samazinoties no 2,7% aprīlī līdz 2,3% maijā.
“Maija straujais pakalpojumu inflācijas samazināšanās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā trīs gadu laikā apstiprina, ka iepriekšējā mēneša lēciens bija tikai ar Lieldienām saistīts blip un ka pakalpojumu inflācijas samazināšanās turpina uz ceļa,” Džeks Allens-Reinoldss, priekšnieka vietnieks Eiro zonas ekonomists kapitāla ekonomikā sacīja piezīmē.
Inflācija ir virzījusies atpakaļ uz 2% atzīmi visā 2025. gadā, ņemot vērā nenoteiktību eirozonas ekonomikai.
Jaunākos datus apsvērs Eiropas Centrālā banka, jo tā gatavojas pieņemt savu nākamo procentu likmju lēmumu vēlāk šonedēļ. Aprīlī Centrālā banka ieņēma savu galveno likmi – depozīta objekta likmi – līdz 2,25% – gandrīz puse no augstākā līmeņa 4%, kas 2023. gada vidū bija izgriezti.
Tirgiem pēdējo reizi tika noteiktas cenas aptuveni 95%, ka procentu likmes ceturtdien samazināja vēl 25 bāzes punktu. Ņemot vērā plaši gaidīto gaidāmo procentu likmju apdari, otrdienas dati varētu stingri neietekmēt šīs nedēļas ECB lēmumu, sacīja Allens-Reinoldss.
“Wager Maija inflācijas dati stiprina lietu par vēl vienu samazinājumu nākamajā sanāksmē jūlijā,” viņš atzīmēja.
Wager globālā ekonomiskā perspektīva joprojām ir dubļaina. ASV prezidenta Donalda Trumpa protekcionistiskā tarifu plāni ir izvirzījuši ēnas par globālo ekonomisko perspektīvu, ar viņa tā dēvētajiem “savstarpējiem” pienākumiem-kas arī ir paredzēts, lai ietekmētu Eiropas Savienību-plaši uzskata par kaitīgu ekonomikas izaugsmei. Viņu tiešā iespējamā ietekme uz inflāciju nav tik skaidra, centrālā bankas politikas veidotāji un analītiķi atzīmējot, ka tā var būt atkarīga no iespējamiem pretpasākumiem.
Neskatoties uz transatlantisko drūmo, ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija otrdien ziņojumā par ekonomikas perspektīvu paziņoja, ka tā sagaida, ka eiro zona paplašināsies par 1% 2025. gadā, nemainoties no iepriekšējās prognozes. Tikmēr tiek prognozēts, ka eiro zonas inflācija šogad nonāks 2,2%, kas atbilst arī marta ziņojumam.
Eiro valsts obligāciju ienesīgums pēdējo reizi bija zemāks pēc jaunajiem inflācijas datiem, Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgumam samazinājās par diviem bāzes punktiem līdz 2,499%, savukārt Francijas 10 gadu obligācijas ienesīgums bija samazinājies par vairāk nekā vienu bāzes punktu līdz 3,169%.
Tikmēr eiro bija aptuveni par 0,3% zemāks pret dolāru.
