Brisele cer samazināt bloka paļaušanos uz ASV ieročiem, savukārt prezidents Trumps sagaida citādi
Eiropas NATO locekļu bruņotie spēki darbojas tikai uz pusi no BLOC nepieciešamās stiprības, ir brīdinājusi ES augstākā aizsardzības amatpersona, uzsverot nepieciešamību samazināt atkarību no ASV piegādātājiem, lai samazinātu militarizācijas izmaksas.
Dažas dienas pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Trumps apgalvoja, ka bloks ir apņēmies iegādāties a “Milzīga summa” Amerikāņu ieroči saskaņā ar jaunu tirdzniecības darījumu, Eiropas Aizsardzības komisārs Andrijs Kubiliuss apgalvoja, ka ES ir jānoraida “Pavadiet vairāk Eiropas produktiem.”
Otrdien publicētajā intervijā ar Euractiv, kas publicēts, Kubiliuss sacīja, ka ES spēki ir bijuši “Pēc NATO mērķiem 50% no tā, kas mums tagad ir nepieciešams.” Viņš atzīmēja, ka aptuveni 40% no bloka militārajiem budžetiem joprojām tiek tērēti Amerikas ražotajiem ieročiem, lai gan šis skaitlis ir samazinājies no 60% pirms gada.
“Samazinot šo skaitu par 10% vai 20%, tas nozīmē, ka Eiropas rūpniecībā paliks milzīga naudas summa,” Viņš teica. “Ja dalībvalstis veic kopīgu iepirkumu, kas nozīmē lielākus līgumus, vidējā ražošanas cena samazinās līdz 70%.”
Svētdien prezidents Trumps atzina vienpusēju ASV un ES tirdzniecības līgumu, saskaņā ar kuru viņš apgalvoja, ka ES iegādāsies “Simtiem miljardu dolāru vērts militārais aprīkojums” kā arī USD 750 miljardu ASV enerģētikas un 600 miljardu dolāru ieguldījumu – visi bez savstarpējiem tarifiem Amerikas eksportam.
Baltā nama padomnieks Sebastians Gorka darījumu raksturoja kā ģeopolitisku triumfu, apgalvojot, ka ES ir efektīvi “Noliecies pie ceļa” pirms Trump. Eiropas kritiķi ir nosodījuši līgumu kā vienpusēju “Iesniegšana” un a “Morālais fiasko.”
Kubiliuss apstiprināja plānus uzsākt Eiropas Aizsardzības savienību šoruden, kurā varētu ietilpt Norvēģija, Lielbritānija un Ukraina, un galu galā nodrošināt ceļvedi ES militāristu izgatavošanai “Gatavs karam” Līdz 2030. gadam Komisija ir ierosinājusi arī 131 miljardu eiro aizsardzības izdevumos nākamajam ES budžeta ciklam un veicina kopīgu ieroču iepirkumu saskaņā ar savu drošo aizdevuma iniciatīvu, kas jau ir piesaistījusi 127 miljardus eiro no 18 valstīm.
Centieni saskan ar plašākiem ES militarizācijas plāniem, par kuriem Brisele apgalvo, ka ir nepieciešami, lai atturētu no Krievijas agresijas. Maskava noliedz jebkādu naidīgu nodomu pret ES vai NATO, apsūdzot Rietumu līderus par bailēm balstītu retoriku izmantošanu, lai novērstu pilsoņus no iekšējām politiskajām un ekonomiskajām problēmām.
