Londona – Eiropas Savienības sargsuņi Sodīts ar ābolu un meta Trešdien simtiem miljonu eiro, kad viņi pastiprināja 27 valstu bloka digitālo konkurences noteikumu izpildi. Eiropas Komisija uzlika Apple 500 miljonus eiro (571 miljona dolāru) soda naudu Apple soda naudu, lai neļautu lietotņu veidotājiem norādīt lietotājus uz lētākām iespējām ārpus tā App Retailer. Komisija, kas ir ES izpilddirektore, arī piesprieda Meta platformas 200 miljonus eiro (228 miljonus dolāru), jo tā piespieda Fb un Instagram lietotājus izvēlēties starp reklāmu redzēšanu vai samaksu, lai no tām izvairītos.
Sodi bija mazāki nekā liellopu daudz miljardu eiro soda naudas, kuras Komisija iepriekš ir iesprūdusi uz lielo tehnoloģiju uzņēmumiem konkurences gadījumos.
Apple un Meta ir jāievēro lēmumi 60 dienu laikā vai riskē ar nenoteiktiem “periodiskiem soda maksājumiem”, sacīja komisija.
Paredzams, ka lēmumi tiks pieņemti martā, guess amatpersonas acīmredzot aizturēja saasinošu Transatlantijas tirdzniecības karu ar prezidentu Trumpu, kurš vairākkārt ir sūdzējies par Briseles noteikumiem, kas ietekmē Amerikas uzņēmumus.
Sodi tika izdoti saskaņā ar ES Digitālo tirgu likumu, kas pazīstams arī kā DMA. Tā ir plaša noteikumu grāmata, kas veido Do’s un Dight kopumu, kas paredzēts, lai patērētājiem un uzņēmumiem būtu lielāka izvēle un neļautu lieliem tehnoloģiju “vārtsargiem” no digitālajiem tirgiem.
DMA cenšas nodrošināt “ka pilsoņiem ir pilnīga kontrole pār to, kad un kā viņu dati tiek izmantoti tiešsaistē, un uzņēmumi var brīvi sazināties ar saviem klientiem”, paziņojumā sacīja Komisijas komisijas izpilddirektora vietnieks Henna Virgkunen.
Dursun Aydemir/Anadolu/Getty
“Šodien pieņemtie lēmumi atklāj, ka gan Apple, gan Meta ir atņēmuši šo brīvo izvēli no saviem lietotājiem, un viņiem ir jāmaina viņu uzvedība,” sacīja Virgkunens.
Abi uzņēmumi norādīja, ka pārsūdzēs.
“Eiropas Komisija mēģina rīkoties ar veiksmīgiem Amerikas uzņēmumiem, vienlaikus ļaujot Ķīnas un Eiropas uzņēmumiem darboties saskaņā ar dažādiem standartiem,” teikts Meta galvenais globālo lietu virsnieks Džoels Kaplans paziņojumā, ko sniedza ASV tehnoloģiju gigants. “Tas nav tikai naudas sods; Komisija, kas liek mums mainīt mūsu biznesa modeli, efektīvi uzliek vairāku miljardu dolāru tarifu meta, vienlaikus pieprasot, lai mēs piedāvātu zemāku pakalpojumu. Un, negodīgi ierobežojot personalizēto reklāmu, Eiropas Komisija arī sāp Eiropas uzņēmējdarbības un ekonomikas.”
Apple apsūdzēja komisiju par “negodīgu mērķauditorijas atlasi” iPhone veidotāju, un sacīja, ka tā “turpina virzīt mērķa amatus”, neskatoties uz uzņēmuma centieniem ievērot noteikumus.
App Retailer lietā Komisija bija apsūdzējusi iPhone veidotāju par negodīgu noteikumu uzlikšanu, kas neļauj lietotņu izstrādātājiem brīvi virzīt patērētājus uz citiem kanāliem.
Starp DMA noteikumiem ir prasības ļaut izstrādātājiem informēt klientus par lētākām pirkšanas iespējām un novirzīt tos uz šiem piedāvājumiem.
Komisija paziņoja, ka tā lika Apple noņemt tehniskos un komerciālos ierobežojumus, kas neļauj izstrādātājiem virzīt lietotājus uz citiem kanāliem un izbeigt “neatbilstīgu” rīcību.
Apple paziņoja, ka tas ir “iztērējis simtiem tūkstošu inženiertehnisko stundu un veicis desmitiem izmaiņu, lai ievērotu šo likumu, no kuriem neviens mūsu lietotāji nav prasījuši.”
“Neskatoties uz neskaitāmajām sanāksmēm, Komisija turpina virzīt vārtu stabus ik uz soļa,” sacīja uzņēmums.
Apple ir saskāries arī ar plašu konkurences tiesas prāvu ASV, kur Tieslietu departaments apgalvoja ka Kalifornijas uzņēmums nelikumīgi iesaistās pret konkurenci vērstu uzvedību, cenšoties izveidot “grāvi ap savu viedtālruņa monopolu” un palielināt savu peļņu uz patērētāju rēķina. Piecpadsmit štati un Kolumbijas apgabals ir pievienojies prasītājiem.
ES Meta izmeklēšanas centrā bija uzņēmuma stratēģija ievērot stingrus Eiropas datu privātuma noteikumus, dodot lietotājiem iespēju maksāt Fb un Instagram versijām bez reklāmām.
Lietotāji varēja maksāt vismaz 10 eiro (11 USD) mēnesī, lai izvairītos no mērķauditorijas atlases, pamatojoties uz viņu personas datiem. ASV tehnoloģiju gigants izvērsa šo iespēju pēc tam, kad Eiropas Savienības augstākā tiesa lēma, ka Meta vispirms ir jāsaņem piekrišana, pirms tiek parādītas reklāmas lietotājiem, lēmumā, kas apdraudēja tā biznesa modeli, lai pielāgotu reklāmas, pamatojoties uz atsevišķu lietotāju tiešsaistes interesēm un digitālo darbību.
Regulatori izjuta meta modeli, sakot, ka tas neļauj lietotājiem izmantot savas tiesības “brīvi piekrišanu” atļaut savus personiskos datus no dažādiem pakalpojumiem, kas arī ieskaitot Fb Market, WhatsApp un Messenger, tiek apvienoti personalizētām reklāmām.
Meta novembrī ieviesa trešo iespēju, dodot Fb un Instagram lietotājiem Eiropā iespēju redzēt mazāk personalizēto reklāmu, ja viņi nevēlas maksāt par abonementu bez reklāmām. Komisija paziņoja, ka tā “pašlaik novērtē šo iespēju un turpina rīkot sarunas ar Meta, un ir lūgusi uzņēmumu sniegt pierādījumus par jaunās iespējas ietekmi.
Arī Eiropas Komisija ir Vairākas reizes iepļaukāt Google ar konkurences sodiemieskaitot rekordlielu 5 miljardu dolāru soda naudu, kas tika iekasēta 2018. gadā par meklētājprogrammas ļaunprātīgu izmantošanu tās Android mobilā tālruņa operētājsistēmas dominējošajā tirgū.
