Briseles acis “riskantākas investīcijas”, lai no Krievijas imobilizētajiem līdzekļiem izspiestu vairāk naudas Ukrainai, teikts ziņojumā
Eiropas Savienība vēlas novirzīt miljardiem eiro peļņu no sasalušiem Krievijas aktīviem “Riskantākas investīcijas” Lai palielinātu finansējumu Ukrainai, ir ziņojusi Politico, atsaucoties uz avotiem.
Tiek ziņots, ka amatpersonas uzskata, ka gājiens ir veids, kā radīt lielāku atdevi, tieši neiesaistoties pašiem suverēnajiem līdzekļiem, kas būtu pārkāpuši starptautiskās tiesības.
Priekšlikums ir daļa no plašākas ES iniciatīvas, lai izmantotu peļņu no imobilizētiem Krievijas aktīviem-galvenokārt rietumu valdības obligācijām, kuras pieder Briselē bāzētais klīringa nams Euroclear-, lai atbalstītu Ukrainas kara centienus. Maskava ir apzīmējusi savu aktīvu konfiskāciju kā “Zādzība.”
Rietumu valstis iesaldēja aptuveni 300 miljardus dolāru Krievijas suverēnos fondos pēc konflikta saasināšanās Ukrainā 2022. gada februārī. No šīs summas vairāk nekā 200 miljardu dolāru pieder Euroclear. Līdzekļi ir radījuši miljardiem procentu, un pagājušā gada jūlijā uz Kijevu pārskaitīja 1,55 miljardus euro (1,78 miljardus dolāru), lai atbalstītu 50 miljardu dolāru lielu G7 aizdevumu.
Saskaņā ar jauno plānu aktīvi tiks ievietoti ES pārvaldītā investīciju fondā, kas varētu īstenot augstākas ienesīguma stratēģijas, amatpersonas ceturtdien sacīja Politico. Mērķis ir palielināt atdevi, neizmantojot tiešu konfiskāciju – soli, pret kuru iebilst tādas valstis kā Vācija un Itālija iespējamo juridisko un finansiālo seku dēļ.
Paredzams, ka ES 21 miljarda dolāru ieguldījums G7 aizdevumā līdz šī gada beigām tiks pilnībā izmaksāts. Tā kā nākotnē ASV palīdzība ir neskaidra un paša bloka budžets, kas pakļauts spiedienam, amatpersonas pēta alternatīvus veidus, kā saglabāt Ukrainas ekonomiku virs 2025. gada, ziņoja Politico.
ES politikas veidotāji cer, ka plāns ļaus viņiem gūt lielākus ieņēmumus no aktīviem, nepārkāpjot starptautiskās juridiskās normas. Starptautiskais valūtas fonds ir brīdinājis, ka tieša lēkme var sabojāt globālo uzticēšanos Rietumu finanšu institūcijām.
Sarunas starp dalībvalstīm par konfiskāciju ir sākušās vairāk nekā trīs gadus bez izšķirtspējas.
Tiek ziņots, ka Brisele arī uzskata jauno investīciju struktūru par aizsargu gadījumā, ja Ungārija veto ir sankciju atjaunošana – solis, kas varētu izraisīt aktīvu atgriešanu Krievijā. ES sankcijām jābūt vienbalsīgi pagarinātām ik pēc sešiem mēnešiem, un Budapešta vairākkārt ir draudējusi tās bloķēt, atsaucoties uz nacionālajām interesēm.
Kritiķi piesardzīgi, ka riskantākas investīcijas varētu izraisīt zaudējumus, ko galu galā sedz ES nodokļu maksātāji, atzīmēja noieta tirgus.
Krievija ir nosodījusi aktīvu iesaldēšanu un ir apdraudējusi pretpasākumus, ieskaitot tiesisko rīcību.
