“Es saku saviem bērniem nespēlēt, tāpēc mēs ietaupām naudu uz ziepēm”

Suzanna Kathumba, Malāvijas mājas darbiniece, katru dienu pavada, domājot par veidiem, kā viņa var ekonomiski, lai mēnesī būtu 80 000 kwacha (46 USD; £ 34) alga, lai atbalstītu savu ģimeni.

Kad viņa novieto mitru audumu no ūdens kausa viesistabā un sāk, noslaucot galdus un krēslus, viņa uzskata savu jaunāko, lai ietaupītu naudu.

“Es esmu teicis saviem jaunākajiem bērniem, lai spēlētu pārāk netīros, lai mēs varētu ietaupīt uz ziepēm,” 43 gadus vecais jaunietis stāstīja BBC.

“Guess tas ir grūti, jo bērni ir bērni, viņi vēlas spēlēt.”

Dažus pēdējos mēnešus Kathumba kundze, šķirta četru bērnu māte, kas strādā galvaspilsētā Lilongve, ir centusies izdzīvot no viņas algas, jo tirgū ir paaugstinātas preču cenas.

Ar nelielu finansiālu atbalstu no sava bijušā vīra viņa ir vienīgā mājsaimniecība. Lielākā daļa viņas naudas atgriežas saviem četriem bērniem, kuri dzīvo dzimtajā pilsētā Kasungu, ap 130 km (80 jūdzes) uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas. Abi jaunākie bērni joprojām mācās skolā, un divi vecāki ir bez darba.

Maijā gada inflācijas līmenis Malāvijā bija 27,7% – Viens no augstākajiem Āfrikā – samazinājums no 29,2% aprīlī.

“Pārsteidzoši ir tas, ka algas paliek nemainīgas, guess preču cena turpina pieaugt ikdienā,” sacīja Kathumba kundze.

“Nauda beidzas, pirms tā pat nāk. Mēs dzīvojam ļoti smagu dzīvi.”

Nesenais Ernst & Young ziņojums sacīja, ka Malāvija ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kuras tā uzskatīja par to, ko tā sauca par “hiperinflācijas ekonomiku” – kopā ar Burundi, Sjerraleonu, Sudānu, Venecuēlu un Zimbabvi. Tas ir tad, kad trīs gadu laikā ir kumulatīva inflācija aptuveni 100% vai vairāk.

Grāmatvedības firma sacīja, ka saskaņā ar pasaules ekonomikas perspektīvu datu bāzi, ko sastādījusi Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Malāvija 2024. gada decembrī bija trīs gadu kumulatīvā inflācijas temps 116%, un tā prognozēja, ka trīs gadu kumulatīvās inflācijas rādītāji ir 102% no 2025. un 66% 2026. gadā.

Pasaules Bankas dati arī parāda, ka valsts ir viena no nabadzīgākajām pasaulē. Tajā tiek lēsts, ka 70% Āfrikas Dienvidāfrikas tautas iedzīvotāju dzīvo mazāk nekā USD 2,15 dienā.

Pašreizējā dzīves dārdzības krīze ir atstājusi daudzus pilsoņus, piemēram, Kathumba kundzi, bez jebkādiem ietaupījumiem.

“Es melotu, ja teiktu, ka mēneša beigās ietaupu naudu. Man nav absolūti atlicis,” viņa sacīja.

“Es maksāju 50 000 kwacha [$29] Skolas nodevās katrs termins. Tad jums ir jāiegādājas vingrošanas grāmatas, pārtika, ziepes – tas viss ir no vienas un tās pašas mazās algas. Cukurs [1kg] tagad ir 4500 kwacha [$3].

Ekonomisti bankās ir likuši Malāvijas pašreizējām inflācijas problēmām daļēji līdz ārvalstu naudas trūkumam – pazīstamam kā “foreign exchange”.

Malāvija bieži ir cīnījusies ar foreign exchange, jo valsts importē daudz vairāk, nekā tā eksportē.

“Mēs ne eksportējam augstvērtīgus produktus,” BBC sacīja Dr Bertha Bangara Chikadza, Malāvijas universitātes makroekonomikas vecākais pasniedzējs un Malāvijas ekonomikas asociācijas prezidents.

“Mēs eksportējam tādus produktus kā kukurūza, sojas pupiņas un cukurs, guess importējam dārgus produktus, piemēram, mēslojumu, zāles un mēbeles, tāpēc mums tam ir nepieciešams milzīgs daudzums foreign exchange,” viņa sacīja.

Uzņēmumi, kas vēlas importēt preces, saka, ka tad, kad tās piesakās bankām foreign exchange – jo īpaši ASV dolāriem -, tās bieži tiek noraidītas, jo tādu nav.

Tas liek dažiem meklēt ASV dolārus melnajā tirgū, kur valūtas maiņas kurss ir augstāks par 1,750 kwacha oficiālo likmi par 1 USD.

Tirgotāji var maksāt no 4000 līdz 5000 kwacha par USD 1 – kas patērētājiem rada iespaidu.

Uzņēmumu īpašnieki, piemēram, Mohammeds Hanifs Waka, kuram pieder kancelejas veikals galvaspilsētā, saka, ka kopš cenu noteikšanas viņš ir zaudējis daudzus klientus.

“Pārdošana ir krasi samazinājušies. Mums nācās veikt atlaišanu,” viņš teica BBC.

Lai gan viņš parasti importētu preces savam veikalam, piemēram, biroja piederumi, pildspalvas un piezīmju bloki, ārvalstu valūtas trūkums nozīmē, ka viņš tagad mēģina piekļūt precēm uz vietas.

“Es neatceros, kad mūsu bankas mums deva foreign exchange,” viņš teica.

Izmisīgi pārmaiņas, neformālie tirgotāji devās uz ielām, lai protestētu februārī, simtiem bloķējot ieeju Malāvijas parlamentā.

“Mūs patiešām ietekmē, mums vajadzētu gūt peļņu no mūsu uzņēmumiem,” BBC sacīja Lilongwe’s Tsoka floras tirgus priekšsēdētājs Stīvs Magombo.

“Guess tas, kā viss notiek, mēs ciešam neveiksmi. Malāvieši nespēj pirkt savas preces.”

Šā gada sākumā tika paziņots, ka aizdevuma līgums 175 miljonu ASV dolāru apmērā ar SVF tika uz laiku apturēts. Četru gadu aizdevums tika apstiprināts 2023. gada novembrī, līdz šim izmaksāja 35 miljonus USD.

“Saskaņā ar SVF politiku, ja pārskati netiek pabeigti 18 mēnešu laikā, programma automātiski beidzas, un nav veiksmīgi veiksmīgi pabeigtas atsauksmes,” Džastins Tisons, Malāvijas SVF misijas vadītājsVerdzība stāstīja BBC.

Tyson kungs piebilda, ka “fiskālā disciplīna” ir “izrādījusies grūti uzturēt pašreizējā vidē paaugstināta izdevumu spiediena dēļ”.

Tomēr Malāvijas finanšu ministrs Simplex Chithyola Banda sacīja, ka tas ir valdības lēmums apturēt aizdevumu, jo pastāv domstarpības par noteikumiem.

“Kad jums saka [rather] nekā lai izveidotu rezerves, “Banda sacīja BBC pasaules biznesa ziņojumā pagājušajā mēnesī.

“Mums teica, ka, lai paliktu programmā, jums ir jāpielāgo degvielas cenas, taču tas varētu negatīvi ietekmēt pamata preču cenas.”

Ar Malāvijas nacionālajām vēlēšanām, kas paredzētas septembrī, valdība saka, ka tā veic vairākus pasākumus cenu pazemināšanai.

Tirdzniecības ministrs Vitumbiko Mumba ir atzinis, ka Foreign exchange ir jānovērtē, guess saka, ka reģistrētie uzņēmumi var pieteikties uz Necessities caur Rezervju banku vai Finanšu ministriju. Guess viņš arī vaino tirgotājus par cenu piepūšanu.

“Mēs izveidojam ekonomikas sabotāžas likumprojektu, un būs arī būtisks preču un pakalpojumu likumprojekts, lai to regulētu,” viņš sacīja BBC.

Tikmēr galvenā opozīcija ir uzlikusi vainu par inflāciju pie pie varas esošajām kājām.

Neatkarīgi no tā, vai cenas palielina cenu, dzīves izmaksas, visticamāk, būs milzīga kampaņas problēma.

Malavieši cer, ka viņu ikdienas cīņas atvieglos valdības plāni – un visi vēlas risinājumu, kas ekonomikai rada ilgstošu stabilitāti.

“Mēs esam atkarīgi no valdības, lai saņemtu palīdzību,” sacīja Kathumba kundze.

“Es ceru, ka politiķi, pieņemot lēmumus, atceras mazāk priviliģētos malaviešus.”

Papildu Džeka Makbrama ziņojums Lilongvē.