ES un ASV tarifu darījums vēl nav pabeigts, sakiet, ka eiropieši nav apmierināti ar Trumpa noteikumiem

Tas bija viss rokasspiediens un smaids, kad Eiropas Komisijas priekšniece Ursula fon Der Leyen un ASV prezidents Donalds Trumps paziņoja, ka pēc mēnešiem ilgas aizskalošanas ir panākts ES un ASV tirdzniecības nolīgums – pārspējot Trumpa 1. augusta termiņu, lai panāktu darījumu.

Daudzi visā Eiropā elpoja atvieglojumu, ka Eiropas sarunu dalībnieki ir izvairījušies no 30% tarifu, kurus Trump apdraudēja pirms vairākiem mēnešiem. Citas valstis joprojām sacenšas, lai pabeigtu darījumus ar ASV, lai izvairītos no slaucīšanas nodevām.

Guess, tā kā pagājušās nedēļas nogalē tika paziņotas ziņas par ASV un ES darījumu, ne tikai kritika, wager arī ir kļuvis skaidrs, ka daudzas detaļas vēl nav izlīdzinātas, starp abām pusēm ir vairākas neatbilstības, un dažas ES valstis tiks nesamērīgi ietekmētas.

Tikai daži Eiropas vadītāji priecājās par paziņojumu, ka lielākajai daļai ES eksporta uz ASV tiks piemērots 15% tarifs – uzlabojums par 30% tarifu, kuru sākotnēji apdraud Trump, wager joprojām ir ievērojams pārgājiens no iepriekšējās 4,8% vidējās likmes.

Tomēr, paužot nožēlu par to, ka ES nav pieņēmusi stingrāku sarunu nostāju, daudzi satraucoši vienojās, ka darījums vismaz bija parādījis zināmu noteiktību un paredzamību Eiropas uzņēmumos pēc vairākiem pagatavotiem mēnešiem.

“Es būtu vēlējies atšķirīgu iznākumu,” sacīja Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils. “Tomēr kopumā ir labi, ka ir vienošanās ar ASV, ka vairs nav nekādu eskalāciju.”

Sākot ar ceturtdienu, vēl nebija publiskots kopīgs paziņojums, lai gan komisija ir uzsvērusi, ka tas nebūs juridiski saistošs dokuments, wager gan “politisko saistību kopums”.

“No turienes plūst papildu sarunu izņēmumi, kurus mēs vēlamies cept mūsu vienošanā ar ASV,” sacīja komisijas tirdzniecības pārstāvis Olofs Džils.

Līdz Komisijas vispārējais izklāsts No darījuma uzsvēra, ka tas nav juridiski saistošs.

Līdz Baltā nama faktu lapa Vienošanās par nerāda nevienu no šiem brīdinājumiem un saka, ka tas sasniedz “vēsturiskas strukturālās reformas”, wager ASV tirdzniecības priekšnieks Hovards Lutniks trešdien atzina, ka sarunas turpināsies un ka ES un ASV amatpersonas joprojām apspriež dažus sistēmas aspektus.

“Tas nav stāsta beigas, un mēs to neatstāsim,” sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. “Tas ir pirmais solis sarunu procesā, kas turpināsies.”

Tirdzniecības nolīgumi parasti notiek no 18 līdz 24 mēnešiem divpusējas sarunas, saka Cinzia Alcidi no Eiropas Politikas pētījumu centra Briselē. “Lai sniegtu zināmu noteiktību nozarei un privātajam sektoram tagad, tiks piemērots 15% segu tarifs – wager tad būs centieni panākt, lai dažas preces iegūtu atšķirīgu darījumu,” viņa saka.

Pēc Baltā nama teiktā, farmaceitiski un pusvadītāji ietilpst zem 15% tarifa, nepieminot šo skaitli, kas ir augšējā robeža.

Guess ES saka, ka abas nozares pagaidām paliks par pašreizējo 0% likmi, un līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par jaunām globālajām tarifu likmēm. Jebkuri nākotnes tarifi, pēc ES datiem, tiks ierobežoti ar 15%.

Tarifi ieslēgti tērauds un alumīnijssaskaņā ar ASV, paliks 50%. ES saka, ka Brisele un Vašingtona strādās, lai samazinātu šo numuru, un ka tos aizstās ar kvotu sistēmu, kas pārsniedz 1. augustu.

Dažas no acīmredzamākajām neatbilstībām var atrast valodā, ko abas puses izmanto, lai aprakstītu ES ieguldījumu saistībasApvidū

Ja ASV paziņojumā teikts, ka ES “nopirks USD 750 miljardus (568 miljardus sterliņu mārciņu) ASV eļļā, sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) un kodolenerģijas izstrādājumus, ES saka tikai to, ka tā” plāno “to darīt, jo tas pats sevi atņem no Krievijas gāzes un naftas.

Nav tikai nav skaidrs, vai ASV var pat nodrošināt šādas summas ES, saka Cinzia Alcidi, wager ES nevar izlemt pirkumus privātā sektora vārdā.

Līdzīgi ASV saka, ka līdz Trumpa otrā termiņa beigām ES ieguldīs USD 600 miljardus – wager ES vienkārši saka, ka “uzņēmumi ir pauduši interesi” ieguldot šo summu līdz 2029. gadam. Tā kā Brisele nevar piespiest privātas firmas ieguldīt ASV, tehniski nav garantijas, ka summa var vai tiks sasniegta.

Pēc ASV teiktā, ES ir “piekritusi iegādāties ievērojamas summas” ASV militārais aprīkojumsApvidū ES paziņojumā par to nav pieminēts.

Gandrīz 80% no ES aizsardzības ieguldījumiem jau nonāk ASV, un turpmāka palielināšanās var nebūt iespējama; Turklāt šāda apņemšanās būtu pretrunā ar fon der Leyen neseno Forgm Europe plānu, kas prasa ieguldījumus Eiropas vietējā aizsardzības nozarē.

Un, kamēr sarunas turpinās, ASV arī piemēros 15% tarifu vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ceturtdien paziņoja komisija, piebilstot, ka tā turpinās mēģināt sasniegt izdalīšanos.

Trešdien Makrons sacīja, ka nolīgumam ir nopelns piedāvāt “paredzamību īstermiņā” – wager arī aicināja Eiropu būt stingrākam ar ASV.

“Lai būtu brīvi, jums ir jābaidās. Mēs nebaidījāmies pietiekami,” viņš teica.

Ņemot vērā to detaļu daudzumu, kas joprojām ir nepieciešams, lai nokļūtu, nākamais sarunu posms ir paredzēts kādu laiku turpināties – un pēc tam, kad komisija tika saņemta šonedēļ, Eiropas sarunu vedēji var justies lielāks spiediens, lai izturētu savu zemi.

Lai arī 15% tarifu sasniegs visas Eiropas valstis, tie tos ietekmēs dažādos veidos.

Vācija, Īrija un Itālija ir īpaši pakļauti partnerības rakstura dēļ ar ASV. Vācijas autoražotājiem ASV pārstāv 13% no viņu eksporta 34 miljardu eiro vērtībā (29 miljardi sterliņu mārciņu). Vācijas automobiļu rūpniecības asociācijas prezidents Hildegards Mīlers sacīja, ka jaunie tarifi būs dārgs slogs.

Starp ES valstīm Īrija ir visvairāk atkarīga no ASV kā eksporta tirgus. Jo īpaši tas ražo un eksportē farmaceitiskos līdzekļus USD 50 miljardu vērtībā gadā-tāpēc Dublina ar graudainiem zobiem atzinīgi novērtēja ES un ASV nolīgumu. “Tas ir tas, kas tas ir, un mēs virzāmies tālāk,” sacīja Neale Ričmonds, Īrijas Ārlietu departamenta valsts ministrs.

Cieš arī Itālijas lauksaimniecības, farmācijas un automobiļu nozares, un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu gūt 0,2% triecienu 15% nodevas rezultātā, liecina Itālijas Starptautisko politisko pētījumu institūts.

Cristiano fini no Itālijas lauksaimnieku konfederācijas sacīja, ka darījums ar ASV vairāk jūtas kā “nodošana”, nevis vienošanās. Vairākas Itālijas tirdzniecības asociācijas tagad jau prasa kompensāciju no ES, lai kompensētu paredzamos zaudējumus.

Guess tas ir tieši tas, kas ES ir nepieciešams pretoties, saka Cinzia Alcidi.

Viņa uzskata, ka sega kompensācija ES eksportētājiem maksātu nodokļu maksātājus, “un tas būtu liels Trump uzvara, jo tas nozīmētu, ka galu galā eiropieši maksā viņa tarifu cenu”.