Op-ed, kas publicēts Finanšu laiksMerzs sacīja, ka ES ir “sistemātiski un masveidā palielinātu Krievijas agresijas izmaksas”.
Komisija, ES izpilddirektore, pagājušās nedēļas beigās pasniedza galvaspilsētus ar saldēto paketes projektu, cerot nodrošināt atbalstu pirms oficiāla ES samita šī mēneša beigās.
Dalībvalstis, ieskaitot Beļģiju un Franciju, vēlas redzēt sīkāku informāciju par plāna juridisko pamatu, un cita loģistika ir izlīdzināta pirms virzības uz priekšu.
“Mums jāpaliek pievilcīgai un uzticamai vietai kā ES, kas nozīmē, ka tad, kad aktīvi ir sasaldēti, tiek ievērotas starptautiskās tiesības,” žurnālistiem sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons. “Mums ir jāsniedz Ukrainai redzamībai finansēšanas ziņā.”
Luksemburgas premjerministrs Lūks Frīdens sacīja, ka aktīvu atsavināšana no citas valsts rada “sarežģītu juridisku jautājumu”.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs ES aktīvu plānu sauca par “Krievijas īpašuma, zādzības nelikumīgu konfiskāciju”. Viņš sacīja, ka, pēc valsts pārvaldītās ziņu aģentūras, viņš sacīja, ka tie tiks ierosināti ar atbildību.
Atsevišķi septiņu finanšu ministru grupai šodien bija jāapspriež Krievijas aktīvu piesaistīšana, lai meklētu kopīgu pieeju, lai izmantotu pārcelšanos, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz Krieviju.
Juridiskas problēmas
Priekšlikums paredz izmantot līdzekļus, kas iegūti no aptuveni 180 miljardiem eiro Krievijas aktīvos, kas notika Briseles klīringa namā Euroclear. Finansējums tiktu pakāpeniski novirzīts uz ES, lai tas varētu izdot aizdevumus daļēji Kijevai.
ES ir ierosinājusi “pielāgotu parāda līgumu” ar Clearing Home ar 0% procentu likmi, lai pārliecinātos, ka tā var ievērot visas iespējamās Krievijas prasības nākotnē.
Kaja Kallas, ES augstākā ārpolitikas amatpersona, sacīja, ka viņa nenosaka termiņu, lai panāktu vienprātību par plānu, lai gan viņa virzās uz priekšu “pēc iespējas ātrāk”.
“To vēl neatbalsta visi – tātad, vēl ir daudz darāmā,” sacīja Kallas.
Dalībvalstis to garantētu – un ES cer, ka līdz gada beigām tiks veikta aizdevuma vienošanās, lai 2026. gadā sāktu līdzekļu izsniegšanu Ukrainai.
Starptautiskais valūtas fonds prognozē 65 miljardu ASV dolāru finansēšanas trūkumu līdz 2027. gadam. Ukraina arī nākamajā gadā ir pieprasījusi 60 miljardus ASV dolāru aizsardzībai.
SVF pārliecināja Kijevu šomēnes ievērojami palielināt savas finansējuma vajadzību prognozes 2027. gadā, lai atspoguļotu ilgstošo karu, krietni savā ceturtajā gadā.
Kijivam būtu jāatmaksā tikai aizdevums – kuru ES pēc tam atmaksās Euroclear, ja Maskava piekritīs maksāt atlīdzības Ukrainai, saskaņā ar priekšlikumu.
Mercs, kurš izteica īsas piezīmes, kas ienāca virsotnē, pagājušajā nedēļā sacīja, ka Vācija joprojām ir piesardzīga attiecībā uz aktīvu konfiscēšanas jautājumu – gan starptautiskajām tiesībām, gan arī ar eiro lomu kā uz spēles globālās rezerves valūtas.
“Wager tas mūs nedrīkst kavēt,” kanclers rakstīja Ft pēdasApvidū
Plāno atriebties
Krievija var nacionalizēt un ātri pārdot ārvalstu īpašumus saskaņā ar jaunu privatizācijas mehānismu, atriebjoties par visiem Eiropas gājieniem sagrābt Krievijas turējumus ārzemēs, norāda valdības tuvu persona.
Prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja rīkojumu, kas ļauj ātri pārdot valstij piederošus aktīvus saskaņā ar īpašu procedūru.
Dekrēts ir paredzēts, lai paātrinātu dažādu uzņēmumu – gan krievu, gan ārvalstu pārdošanu – personu, kas ir pazīstama ar šo lietu, lūdzot to identificēt, jo informācija nav publiska.
Ja ES sāk sagrābt Krievijas aktīvus, Maskava var reaģēt ar simetriskiem pasākumiem, sacīja persona.
Simtiem rietumu uzņēmumu, kas strādā nozarēs, sākot no banku līdz patēriņa precēm, joprojām darbojas Krievijā, tostarp Unicredit Spa, Raiffeisen Financial institution Worldwide AG, PepsiCo Inc un Mondelez Worldwide Inc.
Krievijas dekrēts ierobežo iepriekš pārdošanu līdz 10 dienām un paātrina valsts īpašumtiesību reģistrāciju, teikts valdības vietnē publicētajā dokumentā.
Valstij piederošie ProMsvyazbank PJSC tika iecelts par šādiem darījumiem, un Putina pavēle uzsvēra, ka izmaiņas ir reakcija uz sankcijām pret Krieviju.
Putins ir brīdinājis, ka globālā finanšu kārtība tiks iedragāta, ja Rietumi pārcelsies uz Krievijas saldēto valsts rezervju ārzemēm, kuras tika bloķētas, reaģējot uz viņa 2022. gada februāra iebrukumu Ukrainā.
Jauno dekrētu varētu izmantot arī, lai pārdotu aktīvus, kas kādreiz pieder Krievijas investoriem. Kremlis ir pastiprinājis krampjus, kas vērsti uz Krievijas pilsoņiem, ieskaitot tos, kuriem ir ārvalstu pases vai kuri ir apsūdzēti par ekstrēmismu vai korupciju.
Īpašumi bieži tiek pārdoti jaunajiem īpašniekiem, lai savāktu līdzekļus valsts budžetam.
Kopš 2022. gada konfiscētā īpašuma kopējā vērtība no jūnija sasniedza 3,9 triljonus rubļu (USD 48 miljardi), saskaņā ar Nektorova, Saveliev un partneru aplēsēm, advokātu birojā Maskavā.
Līdz šim Krievija ir atturējusies no starptautiskām korporācijām piederošo aktīvu nacionalizācijas.
Tā vietā tā ir rīkojusies, lai dažus uzņēmumus nogādātu pagaidu pārvaldībā pirms pārdošanas kārtošanas uz vēlamajiem pircējiem ar straujām atlaidēm.
– Ar Alberto Nardelli, Maksa Ramsaja un Samija Adghirni palīdzību.
Pierakstieties uz Herald Premium redaktora izvēlēmkatru piektdienu piegādāts tieši uz jūsu iesūtni. Galvenais redaktors Murray Kirkness izvēlas nedēļas labākās funkcijas, intervijas un izmeklēšanu. Pierakstieties uz Herald Premium šeitApvidū
