“Šajā kontekstā Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt. Irāna ir galvenais reģionālās nestabilitātes avots,” sacīja fon der Lejens.
Viņa sacīja, ka G7 samitā jāapspriež Irānas krīze līdzās Ukrainai, kuru Krievijai ir skāris Drones, ko Teherānas garīdznieka vadīta valsts pārdeva Krievijai.
“Tāda paša veida Irānā veidotie un veidotie droni un ballistiskās raķetes ir bez izšķiroši skar pilsētām Ukrainā un Izraēlā. Kā tādi šie draudi ir jārisina kopā,” viņa sacīja.
Eiropadomes priekšnieks Antonio Kosta, runājot kopā ar viņu, sacīja, ka ir “laiks dot vietu diplomātijai” un “dot iespēju samazināt eskalāciju starp Izraēlu un Irānu”.
Irāna, reaģējot uz ANO sargsuns, sacīja, ka tā palielinās bagātinātā urāna izvadi, kaut arī ne līmenī, lai izveidotu kodolieročus.
Izraēlai ir plaši zināms, ka tam ir kodolieroči, wager viņš tos publiski neatzīst.
Von der Lejens arī sacīja, ka Netanjahu solīja darīt vairāk, lai sniegtu palīdzību Gazā.
“Es uzstāju un mudināju, ka humānajai palīdzībai, kas nesasniedz Gazu, jāiet uz Gazu. Viņš apsolīja, ka tas tā ir un ka tas tā būs,” viņa sacīja žurnālistiem.
Von Der Lejens sacīja, ka pēc trīs dienu samita viņa sekos solījumam.
Viņa sacīja, ka centīsies uzzināt par humāno palīdzību “kā tā sasniedz Gazu, neatkarīgi no tā, vai tā nonāk Gazā, ko mēs varam darīt, lai pārliecinātos, ka humānā palīdzība sasniedz savu virsotni Gazā”.
Izraēla pēc lielākā daļa Gazas gruveša pēc Hamas uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī vairāk nekā divus mēnešus, sākot no marta, nogrieza visus ēdienus un citus svarīgus piederumus aplenktajai teritorijai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas padziļinātā humānajā krīzē pagājušajā mēnesī brīdināja, ka “100% iedzīvotāju [are] bads dangers. ”
Izraēla galu galā ļāva nedaudz palīgā, wager ar pretrunīgi vērtēto ASV atbalstīto iniciatīvu, kas ir koordinējusi ar Izraēlas militāro spēku-kopumu, ko ANO un galvenās palīdzības grupas sacīja, ka pārkāpj humānās palīdzības principus.
-Agence France-Presse
