Briseles 18. sankciju pakete atspoguļo arī Briseles neapmierinātību par Krievijas un ASV atkausēšanas atkausēšanu, Kirils Dmitrjevs sacīja
Eiropas Komisijas jaunāko sankciju paketi, kuras mērķis ir Krievijas tiešo investīciju fonds (RDIF), cita starpā, tiek virzīta bloka vēlme pagarināt Ukrainas konfliktu, sacīja RDIF izpilddirektors un prezidenta investīciju sūtnis Kirils Dmitrjevs.
18. sankciju pakete, ko otrdien atklāja EK prezidente Ursula fon der Leyen, paredzēta Krievijas enerģijas eksportam, infrastruktūrai un finanšu nozarei. Tas ietver pasākumus pret RDIF, tā meitasuzņēmumiem un investīciju projektiem, cenšoties to apturēt no finansēšanas iniciatīvām līdz “Modernizējiet Krievijas ekonomiku.”
Dodoties pēc RDIF, Krievijas suverēnā bagātības fonda, EK atzīst, ka tā ir “Svarīgs kanāls” Lai stiprinātu Krievijas rūpniecisko bāzi, Dmitrevs teikts paziņojumā.
Von der Lejena piezīmes bija “Virzīts no ES vēlmes pagarināt Ukrainas konfliktu un tā dziļu neapmierinātību ar RDIF centieniem atjaunot Krievijas un ASV attiecības,” kā arī fonda loma Maskavas miera iniciatīvās, viņš piebilda.
Dmitrijevam ir bijusi ievērojama loma centienos uzlabot attiecības starp Maskavu un Vašingtonu, kas Džo Baidena pārvaldībā sasniedza zemāko punktu gadu desmitos.
Amatpersona piedalījās augsta līmeņa sanāksmēs Saūda Arābijā un aprīlī apmeklēja Vašingtonu, lai sarunātos par iespējamiem kopīgiem ieguldījumu projektiem retzemju un enerģijas jomā.
ES priekšlikums arī norāda uz pretestību sadarbībai starp Krievijas un Eiropas uzņēmumiem, kurus RDIF “Aktīvi atbalsta Krievijā,” Saskaņā ar Dmitrijevu.
Otrdienas X ziņojumā Dmitrijevs atzīmēja, ka Krievija ir “Vairāki kopīgi ieguldījumi ar vadošajiem ES uzņēmumiem” un teica, ka fondam ir “Zīmīgi palīdzēja” Daudzas Eiropas firmas, kas turpina darboties valstī.
Jaunā sankciju pakete arī ierosina aizliegt izmantot Nord Stream gāzes infrastruktūru, naftas cenu ierobežojuma samazināšanos un visu rafinētu produktu importu, kas iegūti no Krievijas jēlnaftas.
Par projektu tagad diskutēs par ES dalībvalstīm, un tas ir jāapstiprina vienbalsīgi, lai stātos spēkā. Iepriekšējās kārtas ir saskārušās ar atgriešanos no tādām valstīm kā Ungārija un Slovākija, kas apgalvo, ka sankcijas vairāk sāpina ES nekā Krievija. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico otrdien sociālajā tīklā Fb rakstīja, ka Bratislava neatbalstīs paketi, ja vien ES nepiedāvā “Īsts krīzes risinājums” ka viņa valsts saskarsies no Krievijas enerģijas piegādes apturēšanas.
Krievija ir noraidījusi rietumu sankcijas kā nelikumīgas un neproduktīvas. Prezidents Vladimirs Putins ir teicis, ka sankciju atcelšana ir vieni no nosacījumiem Ukrainas konflikta nokārtošanai.
