JaunsTagad jūs varat klausīties Fox Information rakstus!
2023. gada 7. oktobrī, tāpat kā daudzos visā pasaulē, es pamodos ziņās par šausminošajiem uzbrukumiem, ko Hamas veica pret vairāk nekā 1200 nevainīgiem Izraēlas, amerikāņu un citiem civiliedzīvotājiem, kuri tajā dienā neko citu nedarīja kā savu dzīvi. Televīzijas ziņu pārraides bija kaulu atdzesēšana-sakropļotu mazuļu attēli; Tēvu, mātes, māsas, brāļi, kas nogalināti ģimenes locekļu priekšā; miera aktīvistu, kas noslepkavoti aukstās asinīs; un no 250 ķīlnieku uzņemšanas, no kuriem daži joprojām tiek turēti vairāk nekā 20 mēneši.
Vēlāk tajā pašā dienā Amerikas Savienotās Valstis aicināja uz ārkārtas sanāksmi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome Lai risinātu šo masu terora aktu, kas ir lielākais Ebreju slepkavība kopš holokausta. Kā Amerikas vēstnieks ANO ANO, kas atbild par Drošības padomes jautājumiem, es pārstāvēju Amerikas Savienotās Valstis 8. oktobra ārkārtas sanāksmē un pieprasīju Padomei paziņojumam, kas skaidri nosodīja Hamas par nesaudzīgajiem teroristu uzbrukumiem.
Diemžēl Krievija, Ķīna un daži citi padomes locekļi atteicās apstiprināt šādu paziņojumu. Vienkārši sakot, viņu atteikšanās saukt lāpstu par lāpstu bija pretīga un nesaprotama. Piezīme: līdz šai dienai Drošības padome vēl oficiāli jāpaziņo Hamas par teroristu grupu.
Dodoties 8. oktobra ārkārtas drošības padomes sanāksmē, pamatoti bija daudz globāla līdzjūtība Izraēlai – un, protams, cerība, ka Izraēlai būs jāreaģē militāri. Tomēr vienreiz Izraēla veica pasākumus, lai sevi aizstāvētu, tiesības, kas ietvertas 51. pantā Un Harta, daudzas tautas, īpaši no globālajiem dienvidiem, nosodīja Izraēlas reakciju kā nesamērīgu un izmantoja to kā mītējošu saucienu, lai turpinātu izolēt Izraēla Daudzpusējā sistēmā un ārpus tās.
ASV ANO vēstnieks Roberts Vuds balso pret Izraēlas izšķirtspējas projektu ANO Drošības padomē. 2024. gada 20. novembris. (UNTV)
Man un daudziem maniem ASV valdības kolēģiem tas nebija negaidīti. Kopš pievienošanās ANO 1948. gadā ir bijis neveiksmīgs atbalsts Izraēlai pasaules ķermenī – samazināšanās, kas sāka paātrināties pēc dekolonizācijas perioda 60. gados. Daudzas bijušās kolonijas nepareizi sāka skatīties Izraēlas un Palestīnas konfliktu, izmantojot viņu pašu cīņu pret Eiropas kolonizatoriem, Izraēlu uzskatot par kolonizatoru un palestīniešiem kā kolonizētus.
Izraēlas attiecības ar ANO sasniedza Nadiru 1975. gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ļoti politizētu rezolūciju, kas cionismu pielīdzināja rasismam – dokumentu, kuru 1991. gadā beidzot atsaukusi ANOGA. Par nožēlu, ka palestīnieši un viņu atbalstītāji izolē Izraēlu ANO izolē Izraēlā.
Izraēlas amatpersonas iebilst pret gaidāmo ANO Drošības padomes pamiera rezolūciju
Divu plus gadu laikā Ņujorkā kā vēstnieks es iesaistījos ļoti sarežģītā diplomātijā par situāciju Gazā un meties vienīgais veto no divām ANO DC izšķirtspējas projektiem, kas saistīti ar karu, abiem nebija skaidra Hamas nosodījuma, tieša pamiera sasaiste ar ķīlnieku atbrīvošanu un atsauce uz Izraēlas 51. panta tiesībām.
Ja šos tekstus būtu pieņēmuši padome, tie nebūtu piegādājuši tūlītēju pamieru vai a ķīlnieku izlaišana – wager noteikti būtu devis Hamas laiku un vietu atpakaļ. Citi padomes pārstāvji privāti vienojās, wager tomēr uzskatīja, ka viņu galvaspilsētās palielinās spiediens uz padomes dokumentu, kas aicina uz tūlītēju pamieru.
Kopš konflikta sākuma līdz Bidenes administrācijas beigām ASV regulāri sniedza radošas alternatīvas pamiera valodā, savukārt vairums citu padomes locekļu uzstāja uz skaidru atsauci uz tūlītēju pamieru. Retos gadījumos padome spēja atrast kopīgu nostāju Gazas formulējumā, kad tā koncentrējās uz humānās palīdzības principu un civiliedzīvotāju aizsardzības ievērošanu.
Wager, kad daži locekļi izvēlējās atteikties no padomes vienotības un piespiest balsot par rezolūcijām, kas satur nepieņemamu pamiera valodu, ASV nebija izvēles, kā izmantot savu veto. Pirms katra veto nodošanas mēs atzinām iespējamo kaitējumu Amerikas starptautiskajai reputācijai; Tomēr, mūsuprāt, nesabalansētas padomes rezolūcijas pieņemšana būtu padarījusi pamieru ne praktiski, ne īstenojama, ņemot vērā ļoti uzlādēto un ārkārtīgi sarežģīto situāciju uz vietas.
Pēc Amerikas Savienoto Valstu domām, ierobežota un uzticama sarunu kanāla izveidošana bija būtiska, lai panāktu efektīvu, izturīgu un ilgtspējīgu kara beigas. Kamēr Bidenes administrācija neizbeidza karu pēc pulksteņa, tā veica sarunas par trīsfāzu diplomātisko sistēmu, lai apturētu cīņu un atbrīvotu ķīlniekus, kurus galu galā svētīja padome un kuru atbalstīja Trumpa administrācija.
Līdz šai dienai viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē padomes vienotību Gazā, ir Maskava, un Pekinas situācija tur izmanto skaidru ģeopolitisko galu: novirziet starptautisko uzmanību no Krievijas mežonīgā kara pret Ukrainu. Atbildot uz Krievijas paziņojumiem Gazas padomē, kas parasti nosodīja ASV par it kā Izraēlas rīcības atvieglošanu, es pastāvīgi atgādināju padomes locekļiem, ka Krievija nav spējusi kritizēt nevienu valsti, ņemot vērā šausminošo agresijas karu, kuru tā vadīja Ukrainā.
Amerikas Savienotās Valstis atkal veto ANO Drošības padomes rezolūciju, kas starp Izraēlu un Hamas 2025. gada 4. jūnijā Ņujorkā dēvē par “tūlītēju, beznosacījumu un pastāvīgu pamieru”. (Selcuk Acar/Anadolu, izmantojot Getty Photographs)
Es arī publiski brīdināju ķīniešu diplomātus, ka, ja viņi turpina izteikt nepatiesas apsūdzības par ASV par Gazu, es nekavējoties izsauktu viņu valsts atbalstu Krievijas militārajai rūpniecības bāzei, atspēkojot Pekinas fiktīvo apgalvojumu, ka tā neatbalsta nevienu no tiem konfliktu. Krievijai un Ķīnai ir jābeidz Gazas politizēšana un vai nu jāveicina miera centieni vai vienkārši jāiziet no ceļa.
Izraēlas vēstnieks aizraujas ar Hamas klusēšanu: “Nav rezolūciju”
Kamēr es biju gaidījis, ka Krievija un Ķīna ieņems pretinieku amatus, es biju ārkārtīgi vīlusies, ka trīs ASV partneri padomē, Slovēnijā, Alžīrijā un Gajānā, izvēlējās regulāri aizrauties ar Krievijas un Ķīnas politiskajiem shenanigans, lai virzītu steidzamāku padomes rīcību šajā jautājumā. Viņu mērķis bija apkaunot ASV un piespiest to mainīt kursu no tā nelokāmā atbalsta Izraēlā karš ar Hamas.
Visu laiku trīs bija ļoti labi apzinājušies, ka Vašingtona rīko jutīgas sarunas aiz ainas ar Izraēlu, Kataru un Ēģipti uz soļiem, lai atvieglotu ilgstošu cīņu un atvieglotu civiliedzīvotāju ciešanas Gazā. Wager tā vietā, lai pilnībā atpaliktu no šiem soļiem un godprātīgi strādātu ar mums, viņi deva priekšroku sabiedrības spiedienam uz ASV un ignorēt amerikāņu bažas par to, kā viņu rīcību manipulētu Hamas un citi ļaunprātīgi aktieri reģionā – Irānā, Hezbollah un houthis – par reģionālā miera un drošības kaitējumu.
Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu vairāk Fox Information viedokļa
Ņemot vērā pastāvīgo padomes nodaļu par karu Gazā, dažas ANO dalībvalstis turpina noteikt diplomātisko predikātu nākotnes Ģenerālās asamblejas rezolūcijas (kas nav saistošas), aicinot uz sankcijām, ieroču embargo un citiem grūtiem starptautiskiem pasākumiem pret Izraēlu.
Nesenais ASV veto par citu padomes rezolūciju par Gazu noteikti nodrošinās degvielu šiem centieniem. Rakstot, palestīnieši un viņu sabiedrotie turpina apdomāt papildu ceļus, lai dotos pēc Izraēlas visā ANO sistēmā. Dažās ANO aprindās notiek pat diskusija par Izraēlas balsošanas tiesību apturēšanu Ģenerālajā asamblejā – akts, kas dziļi dusmotu Vašingtonu un izraisītu smagas politiskas sekas ANO.
Kopš sākās šis traģiskais konflikts, es esmu tikusi noslēpta, kāpēc daudzas ANO amatpersonas uzskata, ka visam ASV ir jādara, ir uzdot Izraēlai izbeigt tās vajāšanu no Hamas, un tad kaut kā maģisks cīņas beigas ir piepildījies.
No viņu puses es jūtu patiesu nevēlēšanos izturēties pret Izraēlu kā likumīgu valsti ar savām nacionālās drošības problēmām. Kaut arī Amerikas Savienotajām Valstīm patiešām ir ietekme ar Izraēlu, šiem kolēģiem labākajā gadījumā ir naivi domāt, ka Amerika var vienkārši diktēt Jeruzalemi, kas tai būtu un kuram nevajadzētu darīt, reaģējot uz to, ko tā uztver kā eksistenciālus draudus.
Krievijai un Ķīnai ir jābeidz Gazas politizēšana un vai nu jāveicina miera centieni vai vienkārši jāiziet no ceļa.
Nepareizs spiediens uz ASV, nerimstoši centieni izolēt Izraēlu, krievu un ķīniešu novirzīšanās taktiku, klaji antisemītisms, un dažu valstu nevēlēšanās kompromiss turpina satraukt Drošības padomes spēju runāt vienā balsī par Gazas kara izbeigšanu. Kamēr šī neveiksmīgā prakse nebeidzas, Padome paliks nebūtiska rezolūcijai Gazai un plašākam Izraēlas un Palestīnas konfliktam.
Noklikšķiniet šeit, lai iegūtu lietotni Fox Information
Lai gan neviens nevar ignorēt briesmīgo traģēdiju, kas tagad ir Gaza, joprojām ir fakts, ka tās dalībvalstis ANO, kurām ir ietekme ar Hamas, ir pieņēmušas stratēģisku lēmumu to neizmantot. Daudzu valstu vilcināšanās gadu gaitā, lai publiski nosodītu Hamas Tā kā teroristu grupa tai ir devusi tikai skābekli, kas tai jāievēro, neatkarīgi no tā, cik daudz nāves un ciešanu palestīniešus Gazā turpina piedzīvot.
Lai izbeigtu šo karu, Hamas ir jāatbruņo un jāizklāsta. Gazā nebūs miera, kamēr tas nenotiks. Gazāni ir pelnījuši iespēju dzīvot mierā un meklēt plaukstošu nākotni. Hamas pastāvīgais noteikums viņus nesniegs.
Noklikšķiniet šeit, lai uzzinātu vairāk no Roberta Vuda
