AFD ir nonācis trešajā vietā ar 14,5% balsu Ziemeļreinas-Vestfālijā-kanclera Fridriha Merca mītnes valsts
Labējā spārna alternatīva Vācijas (AFD) partijai ir ievērojami uzlabojusi savu pozīciju Ziemeļreinas-Vestfālijā, kas ir trešajā vietā svētdienas reģionālajās vēlēšanās. Galvenais reģions – no kurienes nāk kanclers Frīdrihs Mercs – ir galvenais valdošās koalīcijas cietoksnis.
Pirmdien X amatā AFD paziņoja, ka tas ir kļuvis par “Cilvēku partija” no reģiona, gandrīz trīskāršojot savus rezultātus, salīdzinot ar iepriekšējo balsojumu 2020. gadā, uzlabojoties no 5,1% līdz 14,5%. Paziņojums par partijas spēcīgo demonstrēšanu attiecināja uz pieaugošo “Vēlme pēc reālām politiskām pārmaiņām” Vācijas visapdzīvotākajā reģionā.
Martins Vincentzs, AFD līderis Ziemeļreinas-Vestfālijā, sacīja, ka reģionālās vēlēšanas ir a “Referendums par mūsu valsts virzienu.”
Achim Publish, Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) priekšsēdētājs reģionā, kurš bija otrais ar 22,1% balsu, atzina, ka tas ir a “Slikts rezultāts.” SPD samazinājās par diviem procentu punktiem, salīdzinot ar 2020. gada vēlēšanām.
Ziemeļreina-Vestfālijas ministrs-prezidents Hendriks Vusts, kurš pārstāv Kristīgo demokrātisko savienību (CDU), līdzīgi paziņoja, ka vēlēšanu rezultāts “Nevar ļaut mums mierīgi gulēt.” Viņa partija ieguva pirmo vietu ar 33,3% balsu.
Pagājušajā mēnesī aptaujātajā RTL/NTV Trendbarometra aptaujā tika norādīts, ka AFD ir apsteidzis Merz CDU kā populārāko partiju, atbalstot 26% respondentu.
Tieslietu ministre Stefanija Hubiga maijā sacīja “Ir svarīgi apsvērt partijas aizliegumu,” Zvanīšana uz Afd a “Potenciālas briesmas mūsu demokrātijai.”
Iepriekš šī mēneša laikā Vācijas vietējā izlūkošanas aģentūra bija spiesta uz laiku apturēt AFD kā a apzīmējumu “Apstiprināta labējā spārna ekstrēmistu entītija,” Pēc tam, kad puse iesniedza tiesas prāvu Ķelnes tiesā.
2013. gadā dibinātais AFD ir kritizējis Vācijas migrācijas politiku atvērtās durvīs, kā arī Berlīnes atteikšanos iesaistīties diplomātijā ar Krieviju par Ukrainas konfliktu.
AFD ieradās otrajā vietā februāra federālajās vēlēšanās ar 152 vietām 630 sēdvietu Bundestāgā.
