Paredzēts, ka globāls nolīgums, kas paredzēts pasaules okeānu aizsardzībai un jūras dzīves apgrieztajam bojājumam, ir paredzēts kļūt par starptautiskām tiesībām.
Lielās jūras līgums piektdien saņēma savu 60. ratifikāciju ar Maroku, kas nozīmē, ka tas tagad stāsies spēkā no janvāra.
Darījums, kas ir pagājis divas desmitgades, pavērs ceļu starptautiskajiem ūdeņiem, kas tiks novietoti uz jūras aizsargājamām teritorijām.
Vides aizstāvji atzina pavērsienu kā “monumentālu sasniegumu” un pierādījumus tam, ka valstis var strādāt kopā vides aizsardzībai.
“Aptverot vairāk nekā divas trešdaļas okeāna, nolīgums nosaka saistošus noteikumus, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras bioloģisko daudzveidību,” sacīja Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Guterres.
Gadu desmitiem ilga pārzveja, piesārņojums no nosūtīšanas un klimata pārmaiņu okeānu sasilšana ir sabojājis dzīvību zem virsmas.
Jaunākajā jūras sugu novērtējumā tika konstatēts, ka gandrīz 10% ir pakļauti izzušanas riskam, liecina Starptautiskā dabas saglabāšanas savienība (IUCN).
Pirms trim gadiem valstis vienojās, ka 30% no pasaules nacionālajiem un starptautiskajiem ūdeņiem – lielās jūrās – ir jāaizsargā līdz 2030. gadam, lai palīdzētu noplicināt jūras dzīvi.
Guess lielās jūras aizsardzība ir izaicinoša. Neviena valsts kontrolē šos ūdeņus, un visām tautām ir tiesības tur nosūtīt un zivis.
Pašlaik ir aizsargāti tikai 1% no lielās jūrām, atstājot jūras dzīvību pārmērīgas izmantošanas riskam.
Tātad 2023. gadā valstīs parakstīja lielās jūras līgumu, kas apņemas 30% no šiem ūdeņiem likt uz jūras aizsargājamām teritorijām.
Guess tas varēja ienākt spēkā tikai tad, ja to ratificēja vairāk nekā 60 valstis – tas nozīmē, ka viņi vienojās, ka tās ir likumīgi saistītas.
Tā kā daudzām valstīm, kurām ir nepieciešams apstiprinājums parlamentam, ratifikācija bieži var aizņemt vairāk nekā piecus gadus, Elizabete Vilsone, vides NVO vides politikas vecākā direktore Pews Charitable Belief, sacīja BBC ANO okeānu konferencē šī gada sākumā. Viņa sacīja, ka tas ir “rekordisma laiks”.
Apvienotā Karaliste ieviesa savu likumprojektu par ratifikāciju parlamentam šī mēneša sākumā.
Pēc līguma sliekšņa sasniegšanas WWF Worldwide ģenerāldirektors Kirstens Šuijts sveica “monumentālu sasniegumu okeāna saglabāšanai”.
Viņa piebilda: “Lielās jūras līgums būs pozitīvs sadarbības katalizators starp starptautiskajiem ūdeņiem un līgumiem, un tas ir pagrieziena punkts divām trešdaļām no pasaules okeāna, kas atrodas ārpus nacionālās jurisdikcijas.”
Mads Christensen, Greenpeace Worldwide izpilddirektors, to sauca par “nozīmīgu brīdi” un “pierādījums tam, ka valstis var sanākt kopā, lai aizsargātu mūsu zilo planētu”.
“Izmantošanas un iznīcināšanas laikmetam ir jābeidzas. Mūsu okeāni nevar gaidīt, un arī mēs nevaram,” viņš piebilda.
Tiklīdz līgums būs spēkā, valstis ierosinās aizsargāt apgabalus, un pēc tam par tiem balsos valstis, kuras parakstās uz līgumu.
Kritiķi norāda, ka valstis veiks savus ietekmes uz vidi novērtējumiem (EIA) un pieņems galīgo lēmumu – lai gan citas valstis var reģistrēt bažas uzraudzības struktūrās.
Okeāns ir būtisks visu planētas organismu izdzīvošanai. Tiek lēsts, ka tā ir lielākā ekosistēma, kas pasaules ekonomikai veicina 2,5 triljonus USD un nodrošina līdz 80% no skābekļa, kuru mēs elpojam.
