Hirosima iezīmē 80 gadus kopš atombumbas

Trešdienas rītā Japānā notika klusa lūgšana, jo tā iezīmēja 80 gadus, kopš Amerikas Savienotās Valstis nometa atombumbu Hirosimas pilsētā.

Japānas premjerministrs Šigeru Ishiba trešdien piedalījās ceremonijā kopā ar amatpersonām no visas pasaules un pilsētas mēra Kazumi Matsui.

Matsui brīdināja par globālu “paātrinošu tendenci uz militāro uzkrāšanos … [and] Ideja, ka kodolieroči ir nepieciešami nacionālajai aizsardzībai “, sakot, ka tā ir” nelokāma neievērošana [of] Nodarbības, kas starptautiskajai sabiedrībai būtu jāapgūst no vēstures traģēdijām “.

Otrais pasaules karš beidzās ar Japānas padošanos pēc bumbu nomešanas Hirosimā un Nagasaki.

Bumbas nogalināja vairāk nekā 200 000 cilvēku – daži no tiešajiem sprādzieniem, wager citi no radiācijas slimībām un apdegumiem.

Ieroču mantojums šodien turpina vajāt izdzīvojušos.

“Manu tēvu smagi sadedzināja un apžilbināja sprādziens. Viņa āda karājās no viņa ķermeņa – viņš pat nespēja turēt manu roku,” BBC sacīja Hirosima izdzīvojušais Šingo Naito. Viņam bija seši gadi, kad bumba sita viņa pilsētu, nogalinot savu tēvu un divus jaunākos brāļus un māsas.

Naito kungs ir dalījies savā stāstā ar studentu grupu Hirosimā, kuri savas atmiņas par traģēdiju pārvērš mākslā.

2024. gadā Japānas atombumbas izdzīvojušo cilvēku grupa Nihon Hidankyo ieguva Nobela Miera prēmiju par viņu centieniem atbrīvot kodolieroču pasauli.

Trešdienas runā mērs Matsui sacīja, ka kodolieroču neizplatīšanas līgums, kura mērķis ir novērst kodolieroču izplatīšanos un veicināt kodolenerģijas mierīgu izmantošanu, bija “uz disfunkcionalitātes robežas”.

Viņš arī aicināja Japānas valdību ratificēt līgumu par kodolieroču aizliegumu – starptautisku nolīgumu, kas aizliedz kodolieročus, kas stājās spēkā 2021. gadā.

Vairāk nekā 70 valstis ir ratificējušas līgumu, wager kodolvalstis, piemēram, ASV un Krievija, ir iebilduši pret to, norādot uz kodolieroču arsenālu atturēšanas funkciju.

Japāna ir arī noraidījusi šādu aizliegumu, apgalvojot, ka tā drošību pastiprina ASV kodolieroči.

Kodolizdevums ir atšķirīgs Japānā. Uz ielām, kas ved uz miera memoriālo parku, bija mazi protesti, kas aicināja atcelt kodolieročus.

Satoshi Tanaka, vēl viens atombumbas izdzīvojušais, kurš cieta no starojuma iedarbības vairākiem vēža gadījumiem, sacīja, ka, redzot asinsizliešanu Gazā un Ukrainā, šodien uzbur savas ciešanas.

“Redzot gruvešu kalnus, iznīcinātās pilsētas, bērnus un sievietes, kas bēga panikā, tas viss atgriežas atmiņas par to, ko es pārdzīvoju,” viņš stāstīja BBC. “Mēs dzīvojam līdzās kodolieročiem, kas vairākas reizes varētu iznīcināt cilvēci.”

“Vissteidzamākā prioritāte ir virzīt kodolieroču valstu vadītājus. Pasaules iedzīvotājiem ir jākļūst vēl sašutākiem, jālieto skaļāk un jārīkojas masīvas darbības.”