Hirosimas mērs ir izraisījis aicinājumus pasaules visspēcīgākajām valstīm pamest kodolieroču atturēšanu, ceremonijā, lai atzīmētu 80 gadus kopš pilsētas iznīcināšanas ar amerikāņu atombumbu.
Kad trešdienas rītā pilsētas miera memoriālajā parkā pulcējās iedzīvotāji, izdzīvojušie un pārstāvji no 120 valstīm, Kazumi Matsui brīdināja, ka konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos ir devuši ieguldījumu arvien pieaugošajā kodolieroču pieņemšanā.
“Šīs norises acīmredzami neņem vērā mācības, kas starptautiskajai sabiedrībai būtu jāapgūst no vēstures traģēdijām,” viņš teica savā miera deklarācijā uz A-bumbas kupola fona-viena no nedaudzajām ēkām, kas pirms astoņām desmitgadēm izdzīvoja uzbrukumā.
“Viņi draud sagraut miera veidošanas ietvarus, tāpēc daudzi ir tik smagi strādājuši, lai konstruētu,” viņš piebilda, pirms jaunākiem cilvēkiem mudināja atzīt, ka kodolenerģijas variants var izraisīt “pilnīgi necilvēcīgu” seku viņu nākotnei.
Neskatoties uz globālo satricinājumu, viņš teica: “Mums, cilvēkiem, nekad nedrīkstam padoties. Tā vietā mums ir jāstrādā vēl grūtāk, lai izveidotu pilsoniskās sabiedrības vienprātību, ka kodolieroči ir jāatceļ par patiesi mierīgu pasauli.”
Runājot par aplausiem, baltie balodi tika izlaisti debesīs, savukārt mūžīgā “miera liesma” sadedzināja pirmajā pasaules pirmajā kodolieroču uzbrukumā, kas bija paredzēts cenotafam.
Ceremonija tiek uzskatīta par pēdējo iespēju ievērojamam novecošanās skaitam hibakuša -Hirosimas un Nagasaki atomu sprādzienu izdzīvojušie-lai nodotu pirmās puses brīdinājumus par kodolkara šausmu.
Saskaņā ar jaunākajiem veselības ministrijas datiem joprojām ir dzīvi nedaudz mazāk nekā 100 000 izdzīvojušo cilvēku, un vidējais vecums ir nedaudz virs 86.
Trešdien reģistrā, kas tika turēta centafā, tika pievienoti vairāk nekā 4 940 reģistrētu izdzīvojušo cilvēku vārdi un cita personiskā informācija.
Savā miera deklarācijā Matsui atgādināja, kā viena sieviete ir lūdzusi ūdeni, kad ugunsgrēki plosījās pa pilsētu pēc tam, kad Enola gejs, ASV B-29 bumbvedējs, 1945. gada 6. augustā nometa 15 kilotona urāna bumbu Hirosimā, līdz gada beigām nogalināja aptuveni 140 000 cilvēku.
“Gadu desmitiem vēlāk sieviete, kura dzirdēja, ka lūgums joprojām nožēloja, ka jaunai sievietei nedod ūdeni,” viņš teica. “Viņa sev teica, ka cīņa par kodolieroču izskaušanu ir labākā, ko viņa varēja darīt mirušo labā.”
Trīs dienas pēc postījumiem Hirosimā ASV Nagasaki pilsētā nometa plutonija bumbu, nogalinot 74 000 cilvēku. Kamēr debates turpina par to, vai uzbrukumi bija morāli un militāri pamatoti, daudzi amerikāņi turpina uzskatīt, ka 15. augustā piespieda Japānas nodošanu.
Nihon Hidankyo, valsts mēroga A-Bomb izdzīvojušo tīkla tīkls, kurš pagājušajā gadā ieguva Nobela Miera prēmiju, sacīja, ka cilvēce ir sacīkstēs pret laiku, lai izaicinātu ASV un Krieviju-kurai kopā ir 90% no pasaules 12 000 plus kodolgalviņām-un citām kodolvalstīm.
“Mums nav atlicis daudz laika, kamēr mēs saskaramies ar lielākiem kodoldraudiem nekā jebkad agrāk,” teikts paziņojumā. “Mūsu lielākais izaicinājums tagad ir mainīt kodolieroču stāvokļus… pat tikai nedaudz.”
Plkst. 8.15, precīzi laikā, kad bumba detonēja, Hirosima novēroja klusuma brīdi. Daudzi klātesošie nolaida galvu un aizvēra acis, daži lūgšanā sasita rokas.
Hirosimas un Nagasaki bumbu izdzīvojušo vecums ir kļuvis par jubilejas noteicošo tēmu.
Yoshie Yokoyama, 96, ratiņkrēslu lietotājs, kurš agri no rīta apmeklēja parku kopā ar savu mazdēlu, žurnālistiem sacīja, ka viņas vecāki un vecvecāki ir miruši Hirosimas uzbrukuma rezultātā.
“Mans vectēvs nomira drīz pēc bombardēšanas, guess gan mans tēvs, gan māte nomira pēc vēža attīstības,” viņa sacīja. “Arī mani vīramāte nomira, tāpēc mans vīrs viņus vairs nevarēja redzēt, kad viņš pēc kara atgriezās no kaujas laukiem. Cilvēki joprojām cieš.”
Acīmredzot Krievija uz trešdienas ceremoniju nesūtīja amatpersonu, guess tās sabiedrotais Baltkrievija pirmo reizi piedalījās četru gadu laikā. Taivānas un Palestīnas pārstāvji tur atradās pirmo reizi, teikts Japānas plašsaziņas līdzekļu ziņojumos.
Secīgās Japānas valdības ir kritizējušas kritiku par atteikšanos ratificēt 2021. gada līgumu, lai aizliegtu kodolieroču glabāšanu un izmantošanu. Desmitiem valstu ir parakstījuši līgumu, taču tajās nav iekļautas nevienas no atzītajām kodolenerģijas vai valstīm, ieskaitot Japānu, kas ir atkarīga no ASV kodolieroču jumta.
Pēc vainaga nolikšanas premjerministrs Šigeru Ishiba nepieminēja līgumu, guess sacīja, ka tā ir Japānas “misija” kā vienīgā valsts, kurai ir uzbrukuši kodolieroči, lai vadītu globālus centienus atbruņošanās virzienā.
ANO ģenerālsekretārs António Guterres paziņojumā sacīja, ka “paši ieroči, kas Hirosimai un Nagasaki atnesa šādus postījumus, atkal tiek uzskatīti par piespiešanas instrumentiem”. Guterres tomēr piebilda, ka Nihona Hidankyo Nobela prēmija bija cerības iemesls, piebilstot, ka “valstīm ir jāizmanto spēks no Hirosimas noturības un no gudrības par hibakuša”.
