Indija pirmo reizi ir nodrošinājusi vietu starp 100 labākajām no 193 valstīm Ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG)saskaņā ar ziņojumu, kas publicēts otrdien (2025. gada 24. jūnijā).
Saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla 10. un jaunāko Ilgtspējīgas attīstības ziņojums (SDR), Indija ieņem 99. vietu 2025. gada SDG indeksā ar rezultātu 67, guess Ķīna ieņem 49. vietu ar 74,4 un ASV 44. vietu ar 75,2 punktiem.
Starp Indijas kaimiņiem Butāna ieņem 74. vietu ar 70,5 punktiem, Nepāla ieņem 85. vietu ar 68,6, Bangladešas 114. ar 63,9 un Pakistānu 140. vietu ar 57 punktiem.
Indijas jūrniecības kaimiņi, Maldīvija un Šrilanka, bija attiecīgi 53. un 93. vietās.
Ziņojuma autori sacīja, ka SDG progress ir apstājies globālā līmenī, un tikai 17 procenti no 17 mērķiem, kurus 2015. gadā pieņēma ANO dalībvalstis 2015. gadā, tika prognozēti līdz 2030. gadam.
“Konflikti, strukturālās ievainojamības un ierobežota fiskālā telpa daudzās pasaules daļās kavē SDG progresu,” sacīja ziņojums ar pasaules slaveno ekonomistu Džefriju Sahu kā galveno autoru.
Eiropas valstis, it īpaši Ziemeļvalstis, turpina sasniegt SDG indeksu, un Somija Rating First, Zviedrija otrajā un Dānijā ir trešā.
Kopumā 19 no 20 labākajām valstīm ir Eiropā.
Tomēr pat šīs valstis saskaras ar ievērojamām problēmām, lai sasniegtu vismaz divus mērķus, ieskaitot tos, kas saistīti ar klimatu un bioloģisko daudzveidību, galvenokārt neilgtspējīga patēriņa dēļ, sacīja autori.
Austrumu un Dienvidāzija kopš 2015. gada ir pārspējuši visus pārējos globālos reģionus SDG progresā, galvenokārt straujās sociālekonomiskās attīstības dēļ.
Austrumu un Dienvidāzijas valstīs, kuras ir parādījušas ātrāko progresu kopš 2015. gada (punktos), ietilpst Nepāla (+11,1), Kambodža (+10), Filipīnas (+8,6), Bangladeša (+8,3) un Mongolija (+7,7).
Citas valstis, kas liecina par straujo progresu starp saviem vienaudžiem, ir Benina (+14,5), Peru (+8,7), Apvienotie Arābu Emirāti (+9,9), Uzbekistāna (+12,1), Kostarika (+7) un Saūda Arābija (+8,1).
Lai arī tikai 17% mērķu ir sasniegti visā pasaulē, vairums ANO dalībvalstu ir guvuši spēcīgu progresu mērķu sasniegšanā, kas saistīti ar piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, ieskaitot mobilās platjoslas izmantošanu (SDG 9), piekļuvi elektrībai (SDG 7), interneta lietošanai (SDG 9), nepietiekami pieci mirstības līmenis (SDG 3) un jaundzimušā mirstība (SDG 3).
Pieci mērķi parāda ievērojamus apgriezienus kopš 2015. gada. Tie ir aptaukošanās līmenis (SDG 2), preses brīvība (SDG 16), ilgtspējīga slāpekļa pārvaldība (SDG 2), Sarkanā saraksta indekss (SDG 15) un korupcijas uztveres indekss (SDG 16).
Ziņojumā teikts, ka trīs labākās valstis, kas visvairāk apņēmušās ievērot ANO daudzpusību, ir Barbadosa (1), Jamaika (2) un Trinidāda un Tobago (3).
Starp G20 valstīm Brazīlija (25) ieņem visaugstāko, savukārt Čīles (7) vada starp ESAO valstīm.
Amerikas Savienotās Valstis, kas nesen izstājās no Parīzes klimata līguma un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un oficiāli paziņoja par savu opozīciju SDG un 2030. gada darba kārtībai, otro gadu pēc kārtas ir pēdējā (193.).
Ziņojums, kas nāk pirms 4. Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu (FFD4) Seviljā, Spānijā, (30. jūnijs-3. jūlijs) atzīmēja, ka globālā finanšu arhitektūra (GFA) ir salauzta.
“Nauda viegli plūst uz bagātajām valstīm, nevis uz jaunajām un jaunattīstības valstīm (EMDE), kas piedāvā lielāku izaugsmes potenciālu un atdeves rādītājus. FFD4 darba kārtības augšgalā ir nepieciešamība reformēt GFA, lai kapitāls plūst daudz lielākās summās EMDE,” teikts.
Publicēts – 2025. gada 24. jūnijs 09:17 IST
