Indijas imigrācijas reidi sūta ripples pa graustiem un debesskrāpjiem

Gurugramā, augstākā līmeņa priekšpilsētā tieši pie Deli, mirdzošie SUV, futūristiski debesskrāpji un glīti dzīvokļi ir izteikti pretstatā tuvumā esošajiem odu bariem, miskastes kaudzēm un brezentilīniem.

Ar vārtiem esošajiem savienojumiem dzīvo daži no Indijas bagātākajiem, savukārt tuvumā esošajos graustos dzīvo nabadzīgi migrējošie darbinieki-galvenokārt mājas palīgi, atkritumu izlase un ikdienas algu darbinieki.

Pagājušajā mēnesī vietējās varas iestādes noapaļoja simtiem šo darbinieku, no kuriem lielākā daļa saka, ka viņi ir bengāļu valodā runājoši musulmaņi no Indijas Rietumbengāles štata, “verifikācijas” virzīšanā, kas vērsta uz nelegāliem Bangladešas imigrantiem.

Aizdomās turētie tika aizturēti un turēti “turēšanas centros”, kur viņiem tika lūgts iesniegt dokumentus, lai pierādītu savu pilsonību. Daudzi apgalvo, ka procesa laikā policija viņus ir piekauta un izturējusies slikti. Policijas amatpersonas noliedz šos apgalvojumus.

“Man bija savas vēlētāju un nacionālās ID kartes, wager viņi man teica, ka viņi ir viltoti. Es pavadīju sešas dienas, nezinot savu likteni, pirms mani beidzot atbrīvoja,” sacīja Dienas algu strādnieks Aters Ali Šeihs, kurš pilsētā ir dzīvojis 15 gadus.

Darbība ir atstājusi neizdzēšamas rētas uz pilsētas sociālo struktūru, kas lepojas ar savu kosmopolītisko kultūru. Simtiem darbinieku ir aizbēguši uz nakti – pametuši darbu, mājas un dažos gadījumos pat ģimenes, kas steidzas aizbēgt.

“Es joprojām nesaprotu, kāpēc viņi pēkšņi nāca man pēc manis,” sacīja Šeihs. Aiz viņa viņa sieva steidzīgi iesaiņoja viņu mantas – saplēstas drēbes, vecos traukus un skolu grāmatas – – nevīžīgās kastēs.

“Vai tas bija manas valodas, manas reliģijas dēļ vai tāpēc, ka es esmu nabadzīgs?” Šeihs turpināja, sejā sacietējot ar dusmām. “Kāpēc nebija turēti bagātie Bengālijas iedzīvotāji?”

Policija Gurugramā noliedz mērķtiecību uz jebkuru konkrētu kopienu. “Ne reliģijai, ne klasei nav nekāda sakara ar vēlmi,” BBC sacīja sabiedrisko attiecību virsnieks Sandeep Kumar.

Viņš piebilda, ka no 250 uzņemtajiem cilvēkiem tikai 10 ir identificēti kā nelegāli migranti un faktiski tiks deportēti.

“Visi pārējie tika atbrīvoti. Neviens netika izturēts nepareizi centros. Mēs esam bijuši pilnīgi godīgi un objektīvi.”

Tikmēr tiek izjaukta arī citā pilsētas pusē.

Ja nav palikuši darbinieki, miskastes ir pārpildītas no publiskajām tvertnēm un izmestu pagalmus uz ielām, neērti iedzīvotāji.

“Mūsu mājas palīdzība un viņas vīrs, kurš strādāja par autovadītāju, abi aizbrauca, un tagad mums nav palīdzības,” sacīja Tabassum Bano, kurš dzīvo vienā no kompleksiem.

Apspiešana pret iespējamiem nelegāliem imigrantiem no Musulmaņu vairākuma Bangladešas Indijā nav jauni. Valstis tiek dalītas ar porainu robežu 4 096 km (2545 jūdžu) gara, un tās ir redzējušas cilvēku kustības viļņus no abām pusēm.

Wager šķiet, ka šie centieni ir pastiprinājušies premjerministra Narendra Modi valdībā.

Pēdējos mēnešos simtiem cilvēku, ieskaitot Indijas armijas musulmaņu virsnieku, ir arestēti uz aizdomām par nelegāliem migrantiem.

Asamas ziemeļaustrumu štatā, kur šī problēma gadu desmitiem ir bijusi spēcīga zibspuldzes punkts, varas iestādes ir “atgrūdušās” simtiem bengāļu-musulmaņu uz Bangladešu, aizdomas par to, ka viņi ir “nelikumīgi Bangladešī”.

Deli notiek arī deportācijas, kur pēdējos sešos mēnešos tika uzņemti un izvilkti apmēram 700 cilvēku.

Tam ir bijusi atdzesējoša ietekme uz sabiedrību.

Gurugramā virs viņu putekļu tukšajām kolonijām dominēja šoka sajūta.

“Gadiem ilgi mēs esam sakopuši un savākuši viņu atkritumus. Tagad pret mums izturas kā paši,” sacīja Rauna Bibi.

Vietējā palīdzība, Rauna vīrs bija atgriezies no Rietumbengāles tajā pašā dienā, kad sākās aizturēšanas. Kad viņš par to dzirdēja, viņš bija tik ļoti nobijies, ka atkal aizgāja – šoreiz, neinformējot savu sievu.

“Trīs dienas es prātoju, vai viņš tika uzņemts; vai viņš pat bija dzīvs,” sacīja Rauna. “Kad mēs beidzot runājām, viņš teica, ka nezvana, jo viņš negribēja nekādas nepatikšanas.”

Wager Rauna uztrauca ne viņas vīra izturēšanās, vai arī tas, ka viņš tagad bija bez darba. Tas bija viņas lepnuma zādzība – un ērtības, kas piederēja kādai vietai -, kas viņu visvairāk sāpināja, liekot viņai justies absurdi nenozīmīgai.

“Atšķirībā no nabadzības, es to nevaru cīnīties ar savu smago darbu,” viņa sacīja. “Ja viņi mūs izvēlētos, es nezinātu, kā izdzīvot. Šis grausts, darbs, ko mēs darām, un mājas, kuras mēs tīrām – tā ir visa mūsu dzīve.”

Kumars saka, ka nesenās darbības pamatā ir Might My Ministry paziņojums, kas nosaka jaunas vadlīnijas nelegālo imigrantu deportēšanai.

Saskaņā ar rīkojumu visām valstīm ir jāizveido īpaša darba grupa kopā ar turēšanas centriem, lai “noteiktu, identificētu un deportētu/nosūtītu atpakaļ nelegālos imigrantus, kas apmetušies no Bangladešas un Mjanmas”.

Katrai personai tiks dotas 30 dienas, lai pierādītu savu pilsonību, kuras laikā varas iestādes nosūtītu savus dokumentus atpakaļ uz dzimtajiem rajoniem verifikācijai.

Ja viņi neapstiprina sīkāku informāciju, aizdomās turētās personas aizvedīs policija “pēc iespējas pareizā pavadībā, pēc iespējas vairāk grupās” un nodotu pierobežas spēkiem deportācijai.

Kritiķi tomēr ir apšaubījuši rīkojumu, sakot, ka tas nenorāda pamatu, uz kura personai tiek uzskatīts par aizdomās turamo.

“Raugoties uz to, tas nav nekas cits kā tas, ka jūs runājat bengāļu valodā, ir musulmaņu vārds un dzīvojat Šantijā,” sacīja Aakash Bhattacharya no Visas Indijas Nacionālās Indijas Centrālās arodbiedrību padomes padomes, kas iestājas par darbinieku tiesībām.

Sliktākais ir tas, ka nevienam no aizdomās turētajiem netiek izsniegts sertifikāts, kas apstiprina, ka viņu pilsonība jau ir pārbaudīta, viņš piebilda.

“Tas nozīmē, ka tos var atkal izlaist caur to pašu procesu, padarot tos ārkārtīgi neaizsargātus.”

Kumars saka, ka aizturēšana Gurugramā tika veiktas, pamatojoties uz spēcīgiem provizoriskiem pierādījumiem.

“Mēs pārbaudījām viņu tālruņus un atradām aizdomīgus kontaktus no Bangladešas. Daži no viņiem arī neatbildēja uz jautājumiem par viņu senčiem pratināšanas laikā,” viņš teica.

Cilvēktiesību darbinieks Suhas Čakma saka, ka politika ne vienmēr ir reliģiski specifiska.

“Šķiet, ka musulmaņu arests ir vairāk, jo tie veido apmēram 95% Bangladešas iedzīvotāju,” viņš paskaidroja.

Wager valstij, kas gadu desmitiem ir piedzīvojusi bēgļu pieplūdumu, Indijai ir nepieciešams plašāks bēgļu likums, lai risinātu daudzus no šiem sarežģītajiem jautājumiem, viņš piebilda.

Pagaidām bengāļu-musulmaņi dzīvo ar dziļu priekšnojautas sajūtu.

Daudzi no viņiem ir gulējuši ar dokumentiem, kas piestiprināti zem spilvena, ja nelaimes streiki.

“Mēs jau cīnījāmies ar savas dzīves skarbo realitāti. Tagad mums tas ir jācīnās arī,” sacīja Rabi-ul-Hassan, Jai Hind nometnes iedzīvotājs, masīvs grausts, kas atrodas vienā no greznākajiem Deli stūriem.

Pirms trim nedēļām varas iestādes šajā reģionā pārtrauca elektrību, uzreiz tumsā ienesot apmēram 400 cilvēkus.

Darbība tika veikta pēc tam, kad tiesa nolēma, ka graustu iemītnieki, kuri saka, ka viņi tur dzīvojuši paaudzēm, tupēja uz privātas zemes.

“Viņi to izdarīja pat tad, ja teritoriju atzīst par likumīgu graustu pašas pilsētas pilsētplānošanas organizācija,” sacīja Advokāts Abhiks Chimni, kurš apstrīd rīkojumu.

Kopš tā laika iedzīvotāji ir bijuši kaut kādā stuporā, apmulsuši, dusmīgi un noguruši. “Karstums ir nepanesams. Ēdiens turpina puves un bērni neapstājas raudāt. Naktīs mēs cenšamies gulēt ārā, wager tad odi mūs iekodē,” sacīja Baijāns Bibi.

“Es esmu tik izsmelta,” viņa turpināja, “dažreiz es domāju, vai labāk ir dzīvot turēšanas centrā. Vismaz tur būs kāds ventilators, vai ne?”