Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Khamenei cer ceremonijas laikā, atzīmējot bijušā Irānas prezidenta Ebrahima Raisi nāves pirmo gadadienu, kurš pagājušajā gadā bija helikoptera avārijā Irānas ziemeļdaļā, Teherānā, Irānā, 2025. gada 20. maijā.
Anadolu | Getty Photos
Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Khamenei trešdien draudēja ASV ar “neatgriezenisku kaitējumu”, ja Vašingtona seko līdzi militāram streikam pret Tuvo Austrumu valsti.
“Jebkuru Amerikas militāro iebraukšanu neapšaubāmi sagaidīs neatgriezenisku kaitējumu,” sacīja Khamenei, vēsta NBC Information ziņojumi. Viņš piebilda, ka Amerikas potenciālā iesaistīšanās Irānā “100% atgriezīsies” un ka “viņu nodarītais kaitējums būs daudz sliktāks nekā kaut kas, ko Irāna var saskarties. Ja viņi iekļūs militāri, viņi saskarsies ar kaitējumu, no kura viņi nevar atgūties.”
CNBC ir sazinājies ar Balto namu, lai komentētu.
Irāna un Teherāna ir tirgojušās ar raķešu ugunsgrēku kopš ebreju valsts piektdien uzsāka uzbrukumu Irānai, sakot, ka tā galvenokārt ir vērsta uz Irānas kodolprogrammu. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra trešdien minētais Tika notriekti divas kodolcentrifūgas ražošanas iekārtas Irānā.
Trumps otrdien brīdināja, ka ASV pacietība – vēsturiski tuvu sabiedrotais un Izraēlas ieroču nodrošinātājs – ir “nēsāts plāns”, atzīmējot, ka Khamenei ir “viegls mērķis”.
“Mēs viņu negrasāmies izvest (nogalināt!), Vismaz pagaidām,” Trump rakstīja uz savas patiesības sociālo mediju platformas, uzsverot, ka Baltais nams nevēlas raķetes “nošautiem civiliedzīvotājiem vai amerikāņu karavīriem”, wager tomēr mērķis ir Teherānas “beznosacījuma nodošana!”
Khamenei trešdien pretojās priekšstatam, sakot, ka “Irānas tauta nav tauta, kuru var piespiest nodot”.
Trumpa otrajā administrācijā Baltais nams ir mēģinājis noslēgt vienošanos par Irānas kodolprogrammu, un līdz šim ir sarunas par augļiem. Vašingtona jau iepriekš ir uzstājusi, ka tā nav tieši iesaistīta karadarbībā, taču Trumpa jaunākie komentāri ir izraisījuši spekulācijas par stratēģijas izmaiņām – un potenciālu tiešu ASV militāru uzbrukumu Irānas vietām.
“Jau no paša sākuma bija aizdomas, ka Amerika ir iesaistīta, un tagad ar viņu pašu amatpersonu vārdiem šīs aizdomas kļūst spēcīgākas,” sacīja Khamenei.
Saspīlējums starp diviem vēsturiskajiem Tuvo Austrumu ienaidniekiem ir augsts kopš 2023. gada oktobra uzbrukuma Izraēlas teritorijai, kuru veica Irānas atbalstīta Palestīnas kaujinieku grupa Hamas. Kopš tā laika Izraēla ir apsūdzējusi Irānu par uzbrukumiem, kas saistīti ar savu reģionālo sabiedroto tīklu, kurā ietilpst arī Libānas Hezbollah un Jemenas Houthi grupas. Teherāna noliedz iesaistīšanos.
Starp notiekošajām ugunsgrēku apmaiņām Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katzs trešdien paziņoja Google tulkotā sociālo mediju atjauninājums ka “viesuļvētra iet pāri Teherānai” un “tā ir tā, kā diktatūras sabrūk”.
Nedēļas sākumā pasaules septiņu vismodernāko ekonomiku grupas vadītāji Irānu bija apzīmējuši ar “galveno reģionālās nestabilitātes un terora avotu” Tuvajos Austrumos un kopīgi aicināja uz reģionāli “plašāku karadarbības samazināšanu”. Runājot G7 samita malā, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka Izraēla veic “netīro darbu” Rietumu pasaulei, saskaņā ar Google tulkoto komentāri pārvadā vācu noieta tirgus ZDF.
Tirgi ir dedzīgi vērojuši notikumus konfliktā, kas draud apņemt plašāku Tuvo Austrumu reģionu ar naftu un ir virzījuši investorus uz drošiem aktīviem, piemēram, zeltu.
