Amerikas Savienotās Valstis uzsvēra, ka tā nav iesaistīta Izraēlas rīcībā, un brīdināja Irānu neuzbrūk tā personālam vai interesēm.
Wager Teherāna sacīja, ka Vašingtona būs “atbildīga par sekām”, jo Izraēlas operāciju “nevar veikt bez Amerikas Savienoto Valstu koordinācijas un atļaujas”.
Premjerministrs Bendžamins Netanjahu sacīja, ka Izraēla ir bijusi “Irānas kodolieroču bagātināšanas programmas centrā”, mērķējot uz atomu iestādi Natancā un kodolzinātniekiem.
Streiki “turpināsies tik daudz dienu, cik tas prasa”, sacīja Izraēlas līderis, kamēr militārpersonas sacīja, ka izlūkdats liecina, ka Irāna tuvojas “atgriešanās punktam” savā kodolprogrammā.
Streiki nogalināja Irānas augstāko ranga militāro virsnieku, bruņoto spēku štāba priekšnieku Mohammadu Bagheri un spēcīgā islāma revolucionārā apsardzes korpusa vadītājs Hossein Salami, ziņoja Irānas plašsaziņas līdzekļi.
“Precīzs revolucionāro apsargu, Irānas militāro un kodolzinātnieku vecāko komandieru mērķauditorijas atlase – visi bija iesaistīti Izraēlas iznīcināšanas plāna virzīšanā – nosūta spēcīgu un skaidru vēstījumu: Tie, kas strādā Izraēlas iznīcināšanas virzienā, tiks izslēgti,” sacīja Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katz.
AFP attēli parādīja spraugas caurumu Teherānas daudzstāvu dzīvojamās ēkas pusē, kas, šķiet, ir izturējusi mērķtiecīgu un lokalizētu streiku.
Valsts plašsaziņas līdzekļi sacīja, ka civiliedzīvotāji, ieskaitot sievietes un bērnus, tika nogalināti. Tasnim ziņu aģentūra sacīja, ka tiek nogalināti seši kodolzinātnieki.
Teherānas ielas tika pamestas, izņemot rindas benzīna stacijās, kas ir pazīstams skats krīzes laikā.
Gaisa satiksme tika apturēta Teherānas galvenajā vārtejā, Imam Khomeini starptautiskajā lidostā, wager Irāka un Jordānija arī slēdza gaisa telpu un apturēja lidojumus.
Gulf Airways atcēla lidojumus uz un no Irānas, kā arī Irāku, Jordāniju, Libānu un Sīriju.
Izraēla pasludināja ārkārtas stāvokli un slēdza savu gaisa telpu, un aizsardzības ministrs Izraēla Katzs teica, ka Izraēla ir piesaistīta Irānas paredzamajai atriebībai.
Stundas vēlāk Jordānijas militārpersonas paziņoja, ka tās gaisa kuģu un gaisa aizsardzības sistēmas pārtvēra “vairākas raķetes un dronus, kas ienāca Jordānijas gaisa telpā”.
Irānas bruņotie spēki sacīja, ka reaģējot uz šo noziegumu, nav ierobežojumu, apsūdzot Izraēlu par “visu sarkano līniju” šķērsošanu.
Naftas cenas pieauga, kamēr krājumi nogrima Izraēlas streikos, kas notika pēc tam, kad Trumps brīdināja par “masveida konfliktu” reģionā.
Trumps arī bija teicis, ka Amerikas Savienotās Valstis novilka darbiniekus Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Irāna bija draudējusi mērķēt uz ASV militārajām bāzēm reģionā, ja konflikts izceļas.
Pirms streikiem Trump sacīja, ka, viņaprāt, darījums par Irānas kodolprogrammu ir “diezgan tuvu”, tomēr brīdinot, ka Izraēlas uzbrukums tās arkas ienaidniekam varētu sagraut vienošanās iespējas.
ASV vadītājs pirmdien neatklāja sīkāku informāciju par sarunu ar Netanjahu, wager sacīja: “Es nevēlos, lai viņi ieietu iekšā, jo es domāju, ka tas to izpūstu.”
Trumps ātri piebilda: “Varētu tam faktiski palīdzēt, wager tas arī varētu to izpūst.”
ASV valsts sekretārs Marco Rubio brīdināja Irānu neatbildēt uz Izraēlas streikiem, sitot ASV bāzes, sakot, ka Vašingtona nav iesaistīta.
Pirms piektdienas uzbrukuma Irāna bija draudējusi trāpīt ASV bāzes Tuvajos Austrumos, ja radās konflikts.
Tā kā vardarbība izvirza jautājumus par to, vai starp ASV un Irānu plānotās sestās sarunu kārta joprojām notiks svētdien Omānā, Trump sacīja, ka Vašingtona joprojām “cer atgriezties pie sarunu galda”.
Apstiprinot Natanzu starp mērķiem, ANO kodolieroču sargsuns sacīja, ka tas “cieši uzrauga” situāciju. “Aģentūra ir kontaktā ar Irānas varas iestādēm attiecībā uz radiācijas līmeni. Mēs arī saskaramies ar mūsu valsts inspektoriem,” sacīja Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītāja Rafaels Grossi.
Izraēla, kas attiecas uz ASV militāro un diplomātisko atbalstu, Irānu uzskata par eksistenciālu draudu.
Netanjahu ir apsolījis mazāku savaldību kopš nepieredzētā 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai, ko veica Teherānas atbalstītā Hamas, kas izraisīja masīvo Izraēlas ofensīvu Gazā.
Kopš Hamas uzbrukuma Irāna un Izraēla pirmo reizi ir tirgojuši tiešos uzbrukumus.
Papildus Hamas, Izraēla cīnās arī ar Irānas pilnvarām Hezbollah Libānā un Houthis Jemenā.
Amerikas Savienotās Valstis un citas Rietumu valstis kopā ar Izraēlu vairākkārt ir apsūdzējušas Irānu par kodolieroča meklēšanu, kuru tā atkārtoti ir noliedzusi.
Izraēla atkal aicināja uz globālu rīcību pēc tam, kad IAEA trešdien apsūdzēja Irānu par savām saistībām neatbilstību.
Irānas kodolieroču priekšnieks Mohammads Eslami sagrāva rezolūciju kā “ekstrēmistu”, savukārt Teherāna paziņoja, ka tā dibinās jaunu bagātināšanas centru drošā vietā.
Irāna šobrīd bagātina urānu līdz 60%, kas ir daudz virs 3,67% ierobežojuma, kas noteikts 2015. gada darījumā, un, lai arī joprojām ir īss, no 90%, kas nepieciešami kodolgalvai.
– Agence France-Presse
