Home Jaunumi Irāna draud mērķēt uz Amerikas, Lielbritānijas un Francijas militārajām bāzēm

Irāna draud mērķēt uz Amerikas, Lielbritānijas un Francijas militārajām bāzēm

26
0

Irāna ir brīdinājusi ASV, Lielbritāniju un Franciju, ka viņu militārās bāzes un kuģi tiks mērķēti, ja tie palīdzēs bloķēt Irānas raķešu un dronu atriebību par Izraēlas uzbrukumu, draudot paplašināt jau asiņaino karu pār Teherānas kodolprogrammu.

Donalds Trumps ir teicis, ka ASV palīdzēs aizstāvēt Izraēlu, un Amerikas amatpersonas ir citētas ziņu ziņojumos, sakot, ka ASV spēki jau ir palīdzējuši nošaut Irānas dronus un raķetes, tuvojoties Izraēlai. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons piektdien sacīja, ka viņa valsts palīdzēs aizstāvēt Izraēlu pret Irānas represijām.

Apvienotās Karalistes valdība ir paziņojusi, ka tās spēki nav snieguši Izraēlai militāru palīdzību, jo premjerministrs Keirs Starmers ir uzsvēris nepieciešamību pēc deeskalācijas.

Teherāna cenšas atturēt Rietumu atbalstu Izraēlas aizsardzībai vienā reizē, kad vairums raķešu un dronu, ko tā izšauj Izraēlā, tiek pārtverti, pirms viņi sasniedz savus mērķus. Tomēr, sekojot draudiem, kas sestdien tiek piegādāti caur valsts plašsaziņas līdzekļiem, būtu milzīgs azartspēle Irānai, piesaistot rietumu spēkus konfliktā, kad tas jau spiežas ilgstošas ​​Izraēlas bombardēšanas spēkos.

Runājot piektdien ANO Drošības padomes sesijā, ASV diplomāts Makkojs Pits brīdināja: “Nevienam valdības pilnvarotajam vai neatkarīgam aktierim nevajadzētu mērķēt uz Amerikas pilsoņiem, amerikāņu bāzēm vai citu Amerikas infrastruktūru reģionā. Irānas sekas būtu drausmīgas.”

Bojāta ēka pēc Izraēlas streikiem Teherānā, Irānā. Fotogrāfija: Majid Asgaripour/Reuters

Sestdien Izraēlas lidmašīnas koncentrējās uz bombardēšanu uz Teherānu, kamēr Irāna centās atgriezties ar raķešu un dronu glābšanu, kad gaisa karš ienāca otrajā dienā. Izraēla izrādījās apņēmīga kropļot Irānas kodolprogrammu, un Irāna solīja, ka tā liktu Izraēlai nožēlot pārsteiguma uzbrukumu.

Irāna sestdienas rītā uzsāka pretreģistrācijas un dronu streikus Izraēlā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot desmitiem. Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katzs brīdināja Irānas augstāko līderi Ajatolla Ali Khamenei, ka “Teherāna sadedzinās”, ja tas turpinās šaut raķetes Izraēlas civiliedzīvotājiem.

Izraēlas aizsardzības spēki (IDF) sacīja, ka desmitiem savu kara lidmašīnu ir sasnieguši mērķus Irānas galvaspilsētā, koncentrējoties uz savu gaisa aizsardzību. Irānas štata plašsaziņas līdzekļi sacīja, ka ir mērķēts arī uz iznīcinātāju reaktīvo angāru Teherānas Mehrabadas lidostā. Irānas štata TV sacīja, ka uzbrukumā mājokļu kompleksam Teherānā tika nogalināti apmēram 60 cilvēki, ieskaitot 20 bērnus.

Avārijas darbinieks Rishon Lezion, Telavivas priekšpilsētā, kuru 14. jūnijā skāra Irānas ballistiskā raķete. Fotogrāfija: Quique Kierszenbaum/The Guardian

Irānas sūtnis ANO Drošības padomei Amir Saeid Iravani piektdien paziņoja, ka Izraēlas uzbrukumos ir nogalināti 78 cilvēki un ka vairāk nekā 320 ir ievainoti, vairums no tiem civiliedzīvotājiem. Daudzi no Irānas labākajiem ģenerāļiem bija starp mirušajiem, kā arī vismaz seši kodolzinātnieki, jo Izraēlas uzbrukums Teherānu nemanīja.

Irānas valdība arī apstiprināja ierobežotus zaudējumus savā urāna bagātināšanas rūpnīcā Fordow, kas ir otrajā Izraēlas gaisa spēku bombardē, ko bombardēja Izraēlas gaisa spēki. Piektdien IDF apgalvoja, ka Natanz rūpnīcā ir nodarījis “būtisku kaitējumu”. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (IAEA) apstiprināja, ka Natanz rūpnīcas virszemes daļa ir iznīcināta, wager atzīmēja, ka tās pazemes kameras nav redzamas.

Tāds IAEA ziņojumā teikts Šie uzbrukumi izraisīja radioloģisko un ķīmisko piesārņojumu Natanz objektā, taču tas bija pārvaldāms un nebija nekādu pazīmju par augstāku starojumu ap augu. Irāna arī sacīja, ka ir bijuši uzbrukumi tās atomelektrostacijai Isfahanā, kurā atrodas urāna pārveidošanas iekārta, degvielas ražošanas vienība un citas iekārtas.

Izraēlas streiki, kā ziņots, ir vērstas uz stratēģiskām Irānas vietām, ieskaitot Natanz kodolieroču iekārtu. Fotogrāfija: @airbusdefence/OSC

SAEA atgādināja Izraēlai, ka uzbrukumi kodolieroču vietām ir nelikumīgi un pretēji ANO hartu, ar potenciālu izraisīt “radioaktīvas izlaidumus ar nopietnām sekām”.

Izraēlieši Telavivā un citās pilsētās sestdien pavadīja rītausmas stundas patversmēs, jo pret tām devās jauna Irānas raķešu aizsprosts, wager IDF sacīja, ka tas ir pārtvēris ienākošos dronus debesīs virs Nāves jūras. Vēlāk no rīta sirēnas devās Rietumkrastā un Izraēlas ziemeļos, netālu no Galilejas jūras.

Sliktākie upuri no ienākošajām raķetēm bija Rietumkrastā, kur tika nogalināti pieci palestīnieši, ieskaitot trīs bērnus, saskaņā ar Palestīnas sarkano pusmēness teikto, par ko ziņo šāviņš, kuru Jemenā izšāva Houthi spēki, kuri ir Irānas sabiedrotie.

Izraēla pārtver Irānas atriebības raķetes – video

Konflikta pirmajās 24 stundās tika nogalināti arī trīs izraēlieši, divi Rišonā Lezionā un viens netālu esošajā Telavivā, ar desmitiem ievainotu un plašu ēku bojājumu.

Bija ziņojumi no Gazas no Izraēlas nošaušanas no lielu skaitu palestīniešu, kas mēģināja sasniegt pārtikas izplatīšanas punktus, taču detaļas bija grūti apstiprināt trešajā sakaru blīvējuma dienā pēc tam, kad Izraēlas spēki tika nošķirti kritiskā kabeļa.

Pirms Izraēlas uzbrukuma piektdienas agrīnajās stundās Irānas un ASV sarunu vedēji bija bijuši tikšanās Omānā, lai apspriestu mierīgu risinājumu strupceļam pār Irānas kodolprogrammu.

Izraēlas gaisa triecieni Irānas kartē

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmail Baghaei sacīja, ka sarunas ir “kļuvušas bezjēdzīgas”. Viņš pārstāja paziņot, ka sarunas tika atceltas. Ziņu aģentūra Mizan, kuru vada Irānas tiesu vara, citēja viņu, sakot: “Joprojām nav skaidrs, ko mēs izlemjam par svētdienas sarunām.”

Sestdienas rītā bija visas pazīmes, ka karš nebūt nav beidzies. Izraēlas premjerministrs Bendžamins Netanjahu nakti apsolīja, ka daudz vairāk Izraēlas uzbrukumu ir “ceļā”, kamēr Khamenei apņēmās, ka Izraēla tiks nogādāta “sagraut”.

Iepriekš jaunais revolucionāro apsargu vadītājs Mohammads Pakpours-steidzīgi iecelts pēc viņa priekšgājēja nogalināšanas Izraēlas uzbrukumā-draudēja atvērt “elles vārti”, atriebjoties Tuvajiem Austrumiem, saskaroties ar izredzes uz pilnīgu nenoteiktu ilguma karu.

Telavivā piektdienas vakarā dūmi no vienas trieciena vietas pieauga kolonnās, kas bija tik biezas, ka tās aizēnoja pilsētas horizontu, ieskaitot tuvumā esošos debesskrāpjus, kā augšpusē parādījās spilgti pārtverto raķešu fragmenti. Viena raķete atsitās ar augstceltņu dzīvojamo ēku netālu no Telavivas sirds, satricinot logus lielāko daļu fasādes un samazinot vissliktāk skarto teritoriju līdz atklātu, savītu tērauda stieņu juceklim.

Pirmajā stāvā ugunsdzēsēji izvēlējās ceļu cauri gruvešiem blakus sprādziena noķertajām automašīnas paliekām paliekām, parādīts ziņojums par Izraēlas TV.

Persona atrodas netālu no bojātas dzīvojamās ēkas pēc ballistiskās raķetes streika Telavivā. Fotogrāfija: Abir Sultan/EPA

Izraēlas ātrās palīdzības dienests sacīja, ka piektdienas vakarā Telavivas apgabalā tika ievainoti 34 cilvēki, lielākoties ar nelieliem ievainojumiem. Policija vēlāk sacīja, ka viena persona ir mirusi. Vēl divi cilvēki tika apstiprināti, ka sestdienas rītā tika nogalināti tiešā raķešu streikā Izraēlas centrā.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katza apsūdzēja Irānu par “sarkano līniju” šķērsošanu, uzbrūkot civilām teritorijām, lai gan daži no paša Izraēlas streikiem dienas laikā bija skārušas Irānas pilsētu dzīvojamās daļas.

Katzs sacīja: “Mēs turpināsim aizstāvēt Izraēlas pilsoņus un nodrošināsim, ka ajatolla režīms maksā ļoti smagu cenu par tās briesmīgajām darbībām.”

Izraēlas vadība un IDF ir uzstājuši, ka tās uzbrukums Irānai, ko sauc par pieaugošo lauvu, turpināsies līdz Teherānas kodolprogrammai – kas Netanjahu teica, ka tā ir uz ieroču ražošanas robežas – tika visaptveroši iznīcināta.

“Tas ir mērķis, lai noņemtu draudus un pārliecinātos, ka viņiem nav kodolbumbas un ka Izraēlas tautai nav aktīvu eksistenciālu draudu,” sacīja IDF virsnieks.

ANO Drošības padomes uzrunāšanaIAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosijs brīdināja par šādu uzbrukumu potenciāli postošajām sekām.

Grosijs sacīja: “Es vairākkārt esmu paziņojis, ka kodoliekārtas nekad nedrīkst uzbrukt neatkarīgi no konteksta vai apstākļiem, jo ​​tās varētu kaitēt gan cilvēkiem, gan videi. Šādi uzbrukumi nopietni ietekmē kodoldrošību, drošību un aizsardzības pasākumus, kā arī reģionālo un starptautisko mieru un drošību.”

ASV loma Izraēlas operācijā palika drūma. Gatavojoties Izraēlas 200 plakņu uzbrukumam, Donalds Trumps bija publiski aicinājis Izraēlu dot diplomātijai vairāk iespēju pirms ASV un Irānas sarunām, kas tika plānotas svētdien. Piektdien ASV prezidents uzstāja, ka viņš ir labi informēts par Izraēlas plāniem, un Izraēlas uzbrukumu raksturoja kā “izcilu”.

Jautāts The Wall Avenue Journal, kāda veida galva ir dota ASV, Trump atbildēja atbildīgi: “Heads-Up? Tas nebija galva. Tas bija, mēs zinām, kas notiek.”

Atsevišķi runājot ar ABC Information, viņš uzslavēja uzbrukumus un saistīja laiku ar 60 dienu ultimātu, ko viņš pavasarī bija devis Teherānā, lai vienotos par darījumu. “Es domāju, ka tas ir bijis izcils. Mēs viņiem devām iespēju, un viņi to neuztvēra. Viņi smagi sita, ļoti smagi. Viņiem bija tikpat smagi, cik jūs gūsit sitienu. Un ir vēl vairāk.

Uz savas patiesības sociālās tiešsaistes platformas Trump mudināja Irānu panākt darījumu vai stāties pretī vēl plānotiem uzbrukumiem, kas būtu “vēl brutālāki”.

ABC citēja “avotu, kas pazīstams ar izlūkdatu”, sakot, ka ASV ir nodrošinājušas “izsmalcinātu” izlūkošanu un pēc vajadzības palīdzēs aizstāvēt Izraēlu.

avots