Jebkurš Irānas pārcelšanās, lai aizvērtu Hormuzas ūdensceļa šaurumu, būtu monumentāla paškaitējuma akts, sacīja Lielbritānijas ārlietu sekretārs Deivids Lamijs, turpinot atteikties apstiprināt Izraēlas un amerikāņu streikus uz Irānu vai izvirzot Apvienotās Karalistes skatījumu uz viņu likumīgumu.
Lammy sacīja, ka Lielbritānijas valdībai nav nepieciešams pateikt, vai streiki ir likumīgi, jo Lielbritānija nav iesaistīta darbībā, un ASV nav lūgusi piedalīties vai ļaut ASV izmantot Lielbritānijas Diego Garsijas bāzi Indijas okeānā, lai mērķētu uz Irānu.
ASV izmantoja B-2 slepenos bumbvedējus un zemūdenes palaišanas raķešu glābējus, lai sestdienas vakarā nonāktu Irānas kodoliekārtās.
Lammy noliedza, ka ASV būtu iesaistītas režīma maiņā, sakot, ka uzbrukumi ir ļoti mērķēti. Viņš vēl nebija pabeigts par ASV uzbrukumu efektivitāti, viņš atzina, uzdodot jautājumus par to, vai Irāna ir pārcēlusi bagātināto urānu uz jaunu vietni.
Lammy stundu garā paziņojumā Commons arī atklāja, ka pirmā RAF lidmašīna bija evakuējusi 63 Lielbritānijas pilsoņus un viņu apgādājamos pret Kipru no Izraēlas. Viņš sacīja, ka notiek sarunas, lai palīdzētu 4000 Lielbritānijas pilsoņiem Izraēlā, kas bija reģistrējušies Ārlietu birojā.
Atsaucoties uz Irānas parlamenta lēmumu balsot par Hormuzas šauruma slēgšanu, viņš sacīja, ka ir ieviesti ārkārtas rīcības plāni.
Viņš sacīja parlamenta deputātiem: “Esiet bez šaubām, mēs esam gatavi aizstāvēt savu personālu, mūsu un sabiedroto un partneru īpašumus. Mēs cieši uzraugām, kā enerģijas tirgi reaģē uz konfliktu. Mēs esam bijuši ārkārtīgi skaidri uz irāniešiem. Jebkura darbība, lai bloķētu viņu jūras šaurumu hormuzu, būtu vēl grūtāka.”
Lammy arī atkārtoja savu prasību Irānai atgriezties pie sarunu galda. Viņš teica: “Mana vēstījums Teherānai bija skaidrs, noņemts ārpus amata, iezvaniet šo lietu un nopietni un nekavējoties sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm.
“Alternatīva ir vēl destruktīvāks un tālejošs konflikts, kam varētu būt neparedzamas sekas.”
Pirmoreiz kopš krīzes pārtraukuma partiju politiskās šķelšanās sāka parādīties ar liberāldemokrātiem, Skotijas nacionālistiem un leiboristu backeriem, ieskaitot Ārlietu atlases komitejas priekšsēdētāju Emīliju Tornberiju, apstrīdot ASV uzticamību un tās rīcības likumību.
Lammy arī atkārtoti jautāja, vai Apvienotās Karalistes kā uz noteikumu balstītā rīkojuma uzturēšanās reputācija nav sabojāta, ja tā nevarētu atzīt, ka tā sabiedroto rīcība ir nelikumīga.
Turpretī konservatīvās frontes stenda un reformas parlamenta deputāti apsveica ASV rīcību, ar dažiem deputātu atbalsta režīma izmaiņām. Lamijs sacīja: “Tā nav mūsu pārliecība, ka mums ir jāmaina jebkuras valsts režīms – tas ir šīs valsts iedzīvotājiem.”
Viņš piebilda: “Es esmu pārliecināts, ka tas nav saistīts ar režīma maiņu, un izraēliešiem ir bijis skaidrs, ka viņi neuzbrūk civiliedzīvotājiem.”
Jautāts par Izraēlas bombardēšanu Evina cietuma vārtos Teherānā, viņš sacīja, ka Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sa’ar viņu ir pārliecinājis, ka “kodolpērki palika viņu objektīvi un šajā laikā koncentrējas”.
Apvienotā Karaliste jau sen uzskata, ka jebkura publiska kritika par ASV tikai samazina Apvienotās Karalistes privāto ietekmi, taču valdība ir bijusi reti sastopama tik apdomīga, lai noteiktu savu viedokli par tik lielu krīzi.
Lammy netieši apšaubīja ASV stratēģijas gudrību, kas balstīta uz gaisa spēku, norādot, ka “streiki nevar iznīcināt zināšanas, kuras Irāna ir ieguvusi vairāku gadu desmitu laikā, kā arī nevienu režīma ambīciju izvietot zināšanas, lai izveidotu kodolieroču veidošanu”.
Thornberry pauda bažas par to, vai notiks Lammy atbalstītās diplomātiskās sarunas, jo tām bija vajadzīga metāla uzticēšanās. Viņa sacīja, ka, ņemot vērā, ka Trumps saplēsa iepriekšējo kodolvienošanos 2018. gadā, Izraēla ir beigusi iepriekšējās ASV un Izraēlas sarunas, sitot Irānu, un embolētais Benjamins Netanjahu runāja par režīma maiņu, ir grūti saprast, kā var notikt sarunas, kas balstītas uz uzticēšanos.
Lammy arī pārtrauca jaunu vietu, pirmo reizi sakot, ka Apvienotās Karalistes uzmanības centrā visās turpmākajās diplomātiskajās sarunās ir prasība Irānai pieņemt nulles bagātināšanu urānā, sakot, ka mēs esam “pārgājuši” no 2015. gada Irānas kodolvienošanās, kas Irānai ļāva bagātināt līdz 3,75%.
Lammy uzstāja, ka Irāna ir pārkāpusi savas saistības, bagātinot urānu tīrības līmenī līdz 60%, un sacīja, ka valsts iesaistās maldināšanā un apmānīšanā.
Runājot ar BBC, viņš arī atteicās pateikt, ja viņš piekrīt jaunākajam ASV izlūkošanas novērtējumam, ka Irāna ir tuvu kodolieroča nodrošināšanai, tā vietā sakot, ka viņš paļaujas uz Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ziņojumu, ANO kodolieroču inspektoru, kurā teikts, ka jaunākajā ziņojumā nav pierādījumu, ka Irāns vēlas veikt kodolieroču bumbu.
