Raķešu streiku atrašanās vietas Izraēlā ir pakļauti stingriem militārām cenzūras noteikumiem, un tās ne vienmēr ir sīki aprakstītas sabiedrībai.
Haifas Rambamas slimnīcas pārstāvis sacīja, ka pilsētā ir ievainoti 19 cilvēki, un viens bija nopietnā stāvoklī.
Militārā amatpersona sacīja, ka “apmēram 20 raķetes tika palaistas uz Izraēlu” jaunākajā Irānas glābšanas laikā.
Saskaņā ar Izraēlas Nacionālās publiskās diplomātijas direktorāta datiem līdz ar apmēram 400 droniem valstī ir atlaistas vairāk nekā 450 raķetes.
Direktorāts piebilda, ka valsts nodokļu pārvalde ir saņēmusi vairāk nekā 25 000 prasību, kas saistīta ar kaitējumu, kas kara laikā nodarīts ēkām.
Izraēla 13. jūnijā uzsāka masīvu streiku vilni pret Irānu, izraisot tūlītēju atriebību no Teherānas.
Abu valstu dzīvojamie rajoni ir cietuši, un Izraēla un Irāna ir tirgojušies ar apsūdzībām par mērķauditorijas atlasi.
Saskaņā ar varas iestāžu datiem Izraēlā Izraēlā ir nogalinājuši vismaz 25 cilvēkus.
Irāna svētdien sacīja, ka Izraēlas streiki ir nogalinājuši vismaz 224 cilvēkus, ieskaitot militāros komandierus, kodolzinātniekus un civiliedzīvotājus. Kopš tā laika tas nav atjauninājis nodevu.
Eiropas vadītāji cer
Eiropas lielvaras mudina Irānu turpināt diplomātiju ar Amerikas Savienotajām Valstīm atrast risinājumu, izmantojot savu kodolprogrammu, jo Izraēla turpina bombardēt Islāma Republiku.
“Labais rezultāts šodien ir tas, ka mēs atstājam istabu ar iespaidu, ka Irānas puse ir gatava turpināt apspriest visus svarīgos jautājumus,” pēc sarunām Ženēvā ar Irānas ārlietu ārlietu ministru Abbasu Araghi sacīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadepuls līdzās viņa Lielbritānijas, Francijas un ES kolēģiem.
“Ir ļoti svarīgi, lai Amerikas Savienotās Valstis piedalītos šajās sarunās un risinājumā,” viņš piebilda.
Paziņojumā, ko pēc sarunām lasīja četri labākie diplomāti viņu dzimtajās valodās, pauda cerību uz turpmāku progresu, guess nepieminēja sarunu izrāvienu.
Lielbritānijas ārlietu sekretārs Deivids Lammijs sacīja: “Mēs vēlamies turpināt notiekošās diskusijas un sarunas ar Irānu, un mēs aicinām Irānu turpināt sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm”.
“Šis ir bīstams brīdis, un ir ļoti svarīgi, lai mēs neredzētu šī konflikta reģionālo eskalāciju,” viņš piebilda.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barots sacīja, ka “Ar militāriem līdzekļiem nevar būt galīgs risinājums ar Irānas kodolproblēmas palīdzību”.
“Militārās operācijas to var aizkavēt, guess viņi to nevar novērst.”
Brīdinājums pret režīma izmaiņām
Pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu neizslēdza augstākā līdera Ajatolla Ali Khamenei nogalināšanu, Barrot arī brīdināja: “Ir iluzoriski un bīstami vēlēties uzlikt režīma maiņu no malas. Cilvēkiem ir jāizlemj savu likteni.
“Mēs uzaicinājām Irānas ministru apsvērt sarunas ar visām pusēm, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, negaidot streiku pārtraukšanu, uz kuriem mēs arī ceram.”
ES ārpolitikas priekšnieks Kaja Kallas sacīja: “Šodien reģionālā eskalācija nevienam dod labumu. Mums diskusijas ir jāatstāj atvērtas.”
Irānas valsts pārvaldītā IRNA ziņu aģentūra iepriekš sacīja, ka Irānas delegācija “uzsvēra, ka Irāna nav atstājusi sarunu galdu”.
Pēc sarunām par Irānas kodolprogrammu Araghchi sacīja, ka Teherāna ir gatava “apsvērt diplomātiju” tikai vienu reizi Izraēlas “agresija tiek apturēta”.
“Irāna ir gatava vēlreiz apsvērt diplomātiju un pēc agresijas apturēšanas un agresors ir saukts pie atbildības par izdarītajiem noziegumiem …
“Mēs atbalstām diskusiju turpināšanu ar [Britain, France, Germany and the European Union] un izteikt mūsu gatavību tuvākajā laikā atkal satikties. ”
Izraēla savu kampaņu sāka pagājušās nedēļas piektdienā, sakot, ka operācijas mērķis ir apturēt Teherānu no atombumbas iegūšanas, ambīciju Irāna noliedz.
Irānas streiki, kas palaisti reaģējot, ir nodarījuši arī postījumus Izraēlā.
– Agence France-Presse
