Kad Krievijas un Irānas ārpolitikas amatpersonu grupa noorganizēja tikšanos Maskavā uz konferenci ar nosaukumu “Krievijas un Irānas sadarbība mainīgā pasaulē”, viņi, iespējams, neparedzēja, cik savlaicīga šī frāze izrādīsies.
Trešdien sēdēdams ap galdu prezidenta viesnīcā netālu no Kremļa, abu pušu amatpersonas bija spiestas stāties pretī jaunajai realitātei: Irānas režīmam – galvenajam Maskavas sabiedrotajam – ir visnopietnākais drauds gadu desmitiem.
Tā kā Izraēla un Donalds Trumps pieprasa Teherānas “beznosacījumu nodošanu”, Maskava arvien vairāk uztraucas par Irānas likteni, vienlaikus klusējot atzīstot tās ierobežotās spējas ietekmēt izvērstos notikumus.
Nikita Smagina, neatkarīga Krievijas un Irānas saites eksperte, sacīja: “Jau sen ir bijis skaidrs, ka Krievija militāri neaizstāvēs Irānu, jo tā vienkārši nav gatava riskēt ar konfrontāciju ar Izraēlu un Amerikas Savienotajām Valstīm Irānas dēļ.”
Analītiķi saka, ka Maskavas piesardzīgā reakcija atspoguļo auksto politisko aprēķinu: par prioritāti ir noteikt savu karu Ukrainā, vienlaikus cenšoties atturēt ASV no tiešas iesaistīšanās konfliktā, kas varētu izraisīt režīma maiņu Teherānā.
Maz ticams, ka Kremlis apbruņosies Irānā, nemaz nerunājot par iesaistīšanos kaujās, sacīja Krievijas avots ar saitēm ar Ārlietu ministriju. “Maskava nepārprotami nevēlas konfliktus ar Trumpu un arī dara visu iespējamo, lai mudinātu ASV atgriezties diplomātijā. Wager Krievijas prioritāte joprojām ir izvairīšanās no jebkādiem gājieniem, kas varētu graut tās sasilšanas saites ar jauno ASV administrāciju vai pamudināt pārmaiņas Trumpa nostājai pret Ukrainu,” sacīja avots.
Tomēr Kremlis zaudē no ilgstošās ASV atbalstītās Izraēlas militārās kampaņas, kas izpostīta Irānas ekonomiskajā un militārajā infrastruktūrā un apdraud režīma izdzīvošanu Teherānā.
“Ja pašreizējais Irānas režīms sabrūk, tas būtu gan stratēģisks, gan reputācijas trieciens Krievijai,” sacīja avots ar saikni ar Krievijas Ārlietu ministriju.
“Lielāks zaudējums nekā Damaskas krišana,” piebilda avots, atsaucoties uz Maskavas mazināto ietekmi pār Sīriju pēc Bašara al-Asada krišanas, ilggadējā Kremļa sabiedrotā, kura iespējamā sakāve iezīmēja dārgas desmitgades ilgas Krievijas iejaukšanās beigas.
Uz virsmas Krievijas klusinātā reakcija un atturīgie nosodījumi ir pretstatā padziļinātajām saitēm, kuras tā ir izveidojusi ar Irānu kopš 2022. gada iebrukuma Ukrainā – karš, kas Maskavu līdzās Teherānai novietoja starp režīmiem, kas visvairāk skāra sankcijas.
Pirmajos mēnešos, kad Krievija iebruka Ukrainā, Irāna izrādījās nozīmīga Kremļa partnere, piegādājot Maskavai tūkstošiem kaujas dronu, ko izmanto Ukrainas pilsētu streikošanai. Teherāna arī vēlāk nosūtīja instruktorus uz Krieviju, lai palīdzētu izveidot dronu ražošanas iekārtu, pamatojoties uz Irānas dizainiem, dziļi Urāla kalnos.
Vladimirs Putins savukārt uzslavēja padziļinātās saites starp abām valstīm. Janvārī viņš un viņa Irānas kolēģis Masoud Pezeshkian parakstīja plašu “visaptverošu stratēģiskās partnerības līgumu”, kura mērķis bija stiprināt militāro sadarbību un izlūkošanas apmaiņu.
Tomēr abu tautu attiecības vienmēr ir bijušas sarežģītas, saka novērotāji. Parakstot militāro vienošanos, abas valstis uzstāja, lai izlaistu savstarpējas aizsardzības klauzulu, kas nozīmē, ka Maskava tagad nav juridiska pienākuma sniegt Irānai militāru palīdzību. Krievija arī lēnām piegādāja virkni ieroču, ko Teherāna ir pieprasījusi.
“Neskatoties uz atkārtotiem Irānas puses pieprasījumiem par dažāda veida ieročiem – pretgaisa aizsardzības sistēmām un iznīcinātājiem – līdz šim Krievijai to nav pārcēlis uz Irānu,” sacīja Smagins.
Daļēji sakarā ar to, ka tās sapinums Ukrainā un pieaugošās saites ar citiem reģionālajiem spēlētājiem, ieskaitot Saūda Arābiju, Maskava ir izrādījusi nelielu steidzamību, atbalstot Irānu, pat ja Teherānas nostāja ir vājinājusies pēc sitieniem pret tās galveno pilnvaru, Libānas kustību Hezbollah.
Tikmēr Kremlis lielā mērā ir samazinājis savu paļaušanos uz Irānas militāro atbalstu, jau ieguvis zināšanas par masu ražošanas droniem vietējā tirgū.
Pēc biļetenu veicināšanas
Daži Maskavā pat ir centušies pozitīvi vērtēt Izraēlas uzbrukumu Irānai. Pirmkārt, naftas cenas ir palielinājušās līdz augstākajam līmenim četru mēnešu laikā-un tiek gaidīts, ka tās palielināsies-piedāvājot Maskavai tik ļoti nepieciešamo ekonomisko stimulu laikā, kad kritās globālās enerģijas cenas bija draudējušas izspiest savu kara budžetu.
Konflikts ir arī pievērsis visu Trumpa uzmanību, kurš pēdējās dienās tik tikko pieminējis Ukrainu. Viņš saīsināja ceļojumu uz G7 samitu, izlaižot iepriekš plānoto tikšanos ar Volodymyr Zelenskyy.
Ruslan Pukhov, the director of the Centre for Evaluation of Methods and Applied sciences, a Moscow defence thinktank, wrote on Telegram: “It’s doubtless that Ukraine will undergo the best navy and political harm on this scenario, other than Iran itself, after all. A brand new battle within the Center East is not going to solely distract the world’s consideration from the [conflict in Ukraine] wager acīmredzot arī sniegs ieguldījumu ASV galīgajā pārorientācijā, lai sniegtu militāro palīdzību Izraēlai. ”
Wager, lai arī tie var piedāvāt īstermiņa ieguvumus, ilgtermiņa attēls ir daudz nestabilāks Krievijai, saka analītiķi un iekšējie pārstāvji.
Krievija riskē zaudēt galveno stratēģisko partneri, kā arī vairākus politiskā un ekonomiskā kapitāla – triecienā, kas varētu nopietni graut tā plašākās ģeopolitiskās ambīcijas. Pēdējo divu gadu laikā Maskava ir kļuvusi par Irānas vadošo ārvalstu investoru, apņemoties miljardus gāzes, enerģijas un infrastruktūras projektos – to visu varētu apdraudēt, ja režīms Teherānā ietilpst.
Un atšķirībā no dažiem citiem Maskavas sabiedrotajiem, piemēram, Baltkrievijai, Krievija maz dalās ar vēsturisko vai kultūras radniecību ar Irānu. Viņu partnerība ir izveidota mazāk, izmantojot tradīcijas nekā ar kopīgu naidīgumu pret Rietumiem – un dzīves navigācijas pieredze ar sankcijām.
“Ja šis režīms samazinās, es domāju, ka Krievijai būs daudz grūtāk saglabāt savus aktīvus un ietekmi valstī,” sacīja Hanna Notte, Krievijas ārpolitikas eksperte Berlīnē.
Notte sacīja, ka Maskavas sliktākais scenārijs būs Tuvie Austrumi, kuros dominē ASV izlīdzinātās spējas. “Tas būtu smags trieciens Krievijai.”
