“Es parakstīju vienošanos ar aģentūru Kairā, un aģentūras ģenerāldirektors ir diezgan apmierināts un laimīgs,” sacīja Irānas ārlietu ministrs Abbas Araghchi.
Araghchi ir uzstājusi, ka visi centieni atkārtot sankcijas ir “likumīgi tukšas”, apņemoties nekad “noliekties spiedienam” uz tās kodolprogrammu, wager atstāja durvis atvērtas vairākām sarunām.
Irānas prezidents Masoud Pezeshkian piektdien paziņoja, ka Teherāna neatstās kodolieroču neizplatīšanas līgumu, atriebjoties par atkārtotu sankciju atkārtotu.
Ķīnas un Krievijas centienus iegādāties laiku diplomātijai deviņas valstis noraidīja pret un četras.
“ANO sankcijas, kas vērsta uz Irānas izplatīšanos, tiks atkārtotas šajā nedēļas nogalē,” sacīja Lielbritānijas vēstniece ANO Barbarai Vudvardam.
“Mēs esam gatavi turpināt diskusijas ar Irānu par diplomātisko risinājumu, lai risinātu starptautiskas bažas par tās kodolprogrammu. Savukārt tas nākotnē varētu ļaut atcelt sankcijas.”
ANO sankcijas, jo īpaši par Irānas banku un naftas sektoriem, sestdienas beigās ir paredzētas automātiski.
Ķīna un Krievija Drošības padomes sesijā piektdien virzīja rezolūciju, kas būtu pagarinājusi sarunas līdz 2026. gada 18. aprīlim.
“Mēs bijām cerējuši, ka mēs, Eiropas kolēģi ASV, domās divreiz un ka viņi izvēlēsies diplomātijas un dialoga ceļu, nevis viņu neveiklo šantāžu,” pirms balsojuma Padomei sacīja Krievijas vēstnieks ANO.
“Vai Vašingtonā, Londonā, Parīzē, Berlīnē izdarīja kompromisus? Nē, viņi to nedarīja.”
“Vairāki izmantojami risinājumi”
Francijas vēstnieks ANO Jerome Bonnort teica, ka padome visas puses ir “mēģinājušas atrast līdz pēdējam brīdim risinājumu”.
Francija – runājot par sevi, Vācija un Lielbritānija – ir teikusi Irānai, ka tai ir jāļauj pilnīgai piekļuvei ANO kodolinspektoriem, nekavējoties atsākt sarunas par kodolieročiem un jāpiedāvā ļoti bagātinātam urānam caurspīdīgumu, kura atrašanās vieta ir bijusi spekulācija.
Eiropas tautas “un ASV pastāvīgi ir nepareizi atspoguļojušas Irānas mierīgo kodolprogrammu”, sacīja Araghchi, kurš uzstāja, ka Teherāna ir izvirzījusi “vairākus izpildāmus” priekšlikumus.
Eiropas valstu “tā dēvētā“ snapback ”vajāšana ir … likumīgi tukša, politiski pārgalvīga un procesuāli kļūdaina”, viņš sacīja.
2015. gada darījums, kas tika sarunāts, kamēr Baraks Obama bija ASV prezidents, atcēla sankcijas pretī Irānai krasi samazinot pretrunīgi vērtēto kodoldarbu.
ASV prezidents Donalds Trumps izstājās no darījuma savā pirmajā termiņā un uzspieda plašas vienpusējas ASV sankcijas, vienlaikus mudinot eiropiešus rīkoties tāpat.
Stīvs Vitkofs, Trumpa roving sūtnis, kurš bija sarunājies ar Irānu, līdz Izraēla uzbruka, trešdien sacīja, ka Irāna ir “smagā stāvoklī”, wager arī cerēja uz risinājumu.
Guess Irānas prezidents tika nokalts, vērtējot Vašingtonas diplomātiskos centienus, apgalvojot, ka Vitkofs un viņa komanda nebija nopietni.
“Mēs vairākas reizes nonācām pie izpratnes, wager amerikāņi viņus nekad nopietni uztvēra,” Pezeshkian sacīja žurnālistiem ANO Ģenerālās asamblejas malā.
Irāna jau sen apgalvo, ka tā nemeklē kodolieročus, norādot uz augstākā līdera Ajatolla Ali Khamenei ediktu, un ASV izlūkdienesti nav secinājuši, ka valsts ir nolēmusi būvēt kodolieroci.
-Agence France-Presse
