Itālijas plāns pārstrādāt migrantus Albānijā, ko veica ES tiesa

ES augstākās tiesas lēmums ir izdarījis vēl vienu triecienu Itālijas mēģinājumiem izveidot ātras izsekošanas sistēmu Albānijā patvēruma pieteikumu apstrādei jūrā.

Eiropas Tiesa (ECJ) ir teicis, ka veids, kā Itālijas valdība šobrīd definē, vai valsts ir “droša”, lai atgrieztu kādu, kura pieteikums tiek noraidīts, ir pretrunā ar ES likumiem.

Šī “drošās valsts” koncepcija ir galvenā loma darījumā, kuru premjerministrs Giorgia Meloni 2023. gadā sita ar Albāniju, lai nosūtītu migrantus, kas turēti jūrā, tur paātrinātai apstrādei.

Nedēļas laikā vajadzēja deportēt ikvienu no “drošas valsts”, kurai tika atteikts patvērums.

Guess EKT ir nolēmis, ka tautu var iekļaut valdības sarakstā tikai tad, ja visi tur esošie iedzīvotāji ir droši, kas nozīmē, ka Itālijai būs jāpārskata tā procedūra.

Pašlaik tas identificē Ēģipti un Bangladešu, piemēram, kā drošu, vienlaikus pieņemot, ka noteiktām grupām ir nepieciešama aizsardzība.

Nolēmums izraisīja dusmīgu reakciju no Romas valdības, kurā teikts, ka Eiropas tiesa pārspīlē savu lomu, piebilstot, ka lēmums vājinās valstu spēju “aizstāvēt nacionālās robežas”.

Eiropas tiesa arī sacīja, ka valdībai ir jāpubliskē pierādījumi un avoti, ko tā izmanto, lai izdarītu secinājumus par drošām valstīm, lai patvēruma meklētāji varētu apstrīdēt lēmumu savās lietās.

“Mūsdienās tiesa skaidri norāda, ka valsti nevar izraudzīt kā drošu, ja vien tā nepiedāvā efektīvu, vispārēju aizsardzību visiem un visur, un ja šo prasību nevar patstāvīgi pārbaudīt un apstrīdēt,” skaidroja Katia Scannavini of Actionaid Itālija.

“Tā sauktais Albānijas modelis sabrūk tā juridiskajā kodolā,” viņa apgalvoja.

Itālijas Albānijas projekta likteni cieši vēro citas valdības, tostarp Apvienotajā Karalistē, kuras labprāt apstrādā patvēruma lietojumprogrammas jūrā, jo viņi mēģina samazināt neregulāru migrantu skaitu, kas ierodas savās valstīs.

Albānijas darījums, kas domāts kā Meloni grūtā pieeja imigrācijai, jau no paša sākuma ir saskāries ar juridiskiem šķēršļiem. Sauja migrantu, kas tur tika nosūtīti, visi galu galā tika atgriezti Itālijā pēc advokātu iejaukšanās.

Daudzas reizes pārsniedz budžetu, būvētie centri vēl nekad nav izmantoti, kā paredzēts.

Savā lēmumā Eiropas tiesa principā neiebilda uz ātras izsekošanas procedūru migrantiem no drošām valstīm, taču tas skaidri norādīja, ka šīs politikas īstenošanai ir jāmaina.

“Tas ir būtisks:” Droša izcelsmes valsts “koncepcija vairs nevar izmantot, lai veiktu pārskaitījumus uz Albāniju, kamēr Itālijas likumi netiek mainīti, lai tie atbilstu ES likumdošanai,” BBC sacīja Amnesty Worldwide Migration pētniece Adriana Tidona.

“Tas ievērojami apstādina Itālijas plānus Albānijā.”

Amnestija, tāpat kā citi, uzskata Albānijas darījumu par cilvēktiesību pārkāpumu būtiskāk. “Tas nav saistīts ar drošām izcelsmes valstīm, wager gan ar faktu, ka tā pamatā ir automātiska aizturēšanas sistēma,” sacīja Adriana Tidona. “Tas ir nelikumīgi.”

Nav skaidrs, kāda ietekme mūsdienu lēmumā varētu ietekmēt jauno ES migrācijas paktu, kas stājas spēkā nākamgad un iepazīstina ar kopēju deklarāciju valstu sarakstu – ieskaitot Ēģipti un Bangladešu.

Guess lēmums skaidri norāda, ka drošo valstu definīcija galu galā neatbilst politiķiem.

“Tiesa saka, ka tiesnesis ir pilnvarots veikt novērtējumus par drošām valstīm,” skaidro Romas Luiss universitātes ES likumu profesore Daniele Gallo. “Neatkarīgi no tā, ko valdība saka, katram tiesnesim Itālijā tagad ir pienākums atcelt Itālijas likumdošanu un piemērot ES likumus.”