Izraēlas militārpersonas ir brīdinājušas par “ilgstošu karu” ar Irānu, kad konflikts ienāca otrajā nedēļā bez apstāšanās pazīmēm, jo Izraēlas spēki bija vērsti uz Teherānu un citām teritorijām, kamēr Irānas raķešu uzbrukums daudziem cilvēkiem Vidusjūras ostas pilsētā Haifā ievainoja.
Izraēlas militārpersonas sacīja, ka tās lidmašīna iznīcināja Irānas raķetes Irānas uz gaisu Irānas dienvidos, kā arī nogalināja Irānas militāro komandieru grupu, kas atbild par raķešu palaišanu. Saskaņā ar IDF, streiki neļāva palaist raķetes, kas plānotas vēlāk piektdienas vakarā.
Irāna izlaida retu ballistisko raķešu glābšanu pēcpusdienā visā Izraēlā, izraisot gaisa reidu sirēnas visā valstī. Vismaz viena no raķetēm izvairījās no Izraēlas gaisa aizsardzības, trāpot pa teritoriju pa Haifas dokiem, ievainojot vismaz 45 cilvēkus, no kuriem 19 tika hospitalizēti. Irānas raķete skāra arī dienvidu pilsētu Beersheba, kur nebija ievainojumu.
Tā kā cīņa turpināja saasināties, Izraēlas militārais štāba priekšnieks, ģenerālleitnants Genijs Zamirs, sacīja, ka izraēliešiem ir jāsagatavojas “sarežģītām dienām” priekšā.
Viņš piektdien sacīja: “Lai noņemtu šāda lieluma draudus pret šādu ienaidnieku, mums jābūt gataviem ilgstošai kampaņai. Dienu no dienas, mūsu brīvība darboties ir paplašināties un ienaidnieks sašaurinās.”
Atbalstot brīdinājumu, Danny Danon, Izraēlas vēstnieks ANO, sacīja: “Mēs neapstāsimies. Tikai tad, kad Irānas kodolieroču draudi netiks demontēti, tikai tad, kad tās kara mašīna netiks atbruņota, tikai tad, kad mūsu cilvēki un jūsu ir droši.”
Runājot Ženēvā, kur viņš tikās ar saviem kolēģiem no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas, Irānas ārvalstu ministru Abbas Araghchi, sacīja, ka Irāna ir apņēmusies aizstāvēt savu teritoriālo integritāti un suverenitāti “ar visu spēku”.
Wager nebija nekādu izrāviena pazīmju, un Araghchi sacīja, ka Irāna apsvērs tikai diplomātijas atsākšanu ar Vašingtonu, ja Izraēla apturēs savu bombardēšanu.
Piektdienas vēlā Donalds Trumps sacīja, ka ir maz ticams, ka viņš spiedīs Izraēlu, lai samazinātu savu aizskarošo, lai atļautu sarunas, paziņojot žurnālistiem: “Es domāju, ka šobrīd ir ļoti grūti izteikt šo lūgumu. Ja kāds uzvar, tas ir mazliet grūtāk, nekā tad, ja kāds zaudētu, wager mēs esam gatavi un spējīgi, un mēs esam runājuši Irānā.”
António Guterres mudināja visas puses “dot mieru iespēju”. ANO ģenerālsekretārs sacīja, ka konflikta paplašināšana “varētu aizdedzināt uguni, kuru neviens nevar kontrolēt”.
Tikmēr Lielbritānija paziņoja, ka tā ir atsaukusi vēstniecības darbiniekus no Irānas. Šveice paziņoja par savas vēstniecības slēgšanu tur.
Apvienotās Karalistes ārlietu ministrija sacīja: “Pašreizējās drošības situācijas dēļ mēs esam veikuši piesardzības pasākumu, lai īslaicīgi izņemtu mūsu Lielbritānijas darbiniekus no Irānas. Mūsu vēstniecība turpina darboties attālināti.”
Valstis strādā, lai evakuētu savus pilsoņus no Izraēlas, un Apvienotā Karaliste koordinē ar Izraēlas varas iestādēm, lai atkārtoti atvērtos Izraēlas lidostu repatriācijas lidojumos, piektdien sacīja Lielbritānijas ārlietu sekretārs Deivids Lamijs.
Karš sākās, kad Izraēla pagājušās piektdienas rītā uzsāka simtiem gaisa triecienu Irānā, pēc tā teiktā, kas bija operācija, kuras mērķis ir neļaut Irānai iegūt kodolieroču iegūšanu. Irāna ātri atbildēja ar raķešu un dronu aizsprostu, izraisot zīlītes par bombardēšanas ciklu starp abām valstīm.
Izraēla sākotnējā uzbrukumu vilnī izsita lielu daļu Irānas gaisa aizsardzības, un Izraēlas reaktīvās lidmašīnas ir darbojušās ar relatīvu brīvību pār Irānu. Irāna Izraēlā ir nosūtījusi nepārtraukti samazinātu ballistisko raķešu skaitu un ir izdevies iegūt kādu iepriekšējo gaisa aizsardzību, ceturtdien trāpot slimnīcā Izraēlas dienvidos un ievainojot apmēram 80 cilvēkus.
Izraēlas bombardēšana ir nogalinājusi vismaz 639 cilvēkus un ievainoti 1326, saskaņā ar Irānas plašsaziņas līdzekļiem, savukārt Irānas raķetes ir nogalinājušas vismaz 25 cilvēkus un Israēlā ievainotas simtiem.
Kaimiņu valstis ir nobažījušās, ka paplašinošam karam starp Irānu un Izraēlu varētu būt reģionālas sekas, it īpaši, ja iesaistītos Irānas atbalstītās kaujinieki Irākā, Jemenā un Libānā.
Irāna ir apdraudējusi, ka, ja ASV pievienosies Izraēlai tās bombardēšanas kampaņā, tā būtu vērsta uz ASV bāzēm Tuvajos Austrumos, kurā tūkstošiem ASV karaspēku uzņem vismaz astoņās dažādās valstīs.
Piektdien Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katzs sacīja Libānas milicijai Hezbollaha neiesaistīties cīņā starp Izraēlu un Irānu.
Rietumu diplomātiskais avots Tuvajos Austrumos sacīja: “Ideja, ka, ja ASV iejauksies, tas visus reģiona pilnvarniekus aizdedzinās, protams, tas ir scenārijs, kas mums jāņem vērā, wager viss viss [Iranian] Axis vairs nav tas pats. ”
Hezbollah un citi Irānas pilnvaras Tuvajos Austrumos ir smagi sasistas no divu gadu cīņas ar Izraēlu un Sīrijas režīma – nozīmīga Irānas sabiedrotā – sabrukuma decembrī.
Avots sacīja: “Mēs neuztraucamies vairāk, nekā mums vajadzētu būt par to, ko saka Qassem. Viņš ir vienkārši [saying] Mēs neesam neitrāli un atbalstām dažādos veidos. Viņiem būtu pašnāvība iesaistīties. ”
Katzs lika Izraēlas militārajam spēkam pastiprināt streikus Irānas valdības mērķiem Teherānā, ieskaitot Irānas revolucionārā gvardes korpusu un Basij, iekšējās drošības spēku.
Izraēla arī sacīja, ka tas ir satriecis ieroču izpētes centru Teherānā, kas, pēc tās teiktā, tika izmantots Irānas kodolieroču projekta izstrādei.
Katzs sacīja, ka uzbrukumu mērķis ir pamudināt “masveida evakuāciju no Teherānas iedzīvotājiem, lai destabilizētu režīmu un palielinātu atturēšanu, reaģējot uz raķešu ugunsgrēku Izraēlas mājas frontē”. Izraēlas militārpersonas vēlāk paziņoja, ka tā ir skārusi Basija galveno mītni.
Irānas Veselības ministrijas pārstāvis sacīja, ka Izraēla ir skārusi slimnīcu Teherānā, kas, viņuprāt, bija trešā Irānas slimnīca, kurai uzbruka kopš cīņas sākuma.
Irānas raķete piektdienas rītā nolaidās Beershebā Izraēlas dienvidos, viegli ievainojot septiņus cilvēkus un sabojājot tuvējās mājās. Irāna sacīja, ka tā ir vērsta uz raķetēm tuvējā Dimona kodolieroču objektā.
Araghchi piektdien tikās ar saviem Eiropas kolēģiem Ženēvā tajā, ko teica Francijas Ārlietu ministrija, kas ir mēģinājums restartēt kodolieroču sarunas.
ASV ir flirtējusi ar ideju pievienoties Izraēlai uzbrukumos Irānai. Baltais nams ceturtdien paziņoja, ka Trump izlems, vai iejaukties divu nedēļu laikā. Tiek ziņots, ka laika posms ļauj stāties pretī diplomātijas logam, un ASV vēlas, lai Irāna pilnībā atteiktos no kodolprogrammas.
Izraēla ļoti vēlas, lai ASV pārietu uz priekšu, jo tikai ASV ir spēja streikot Irānas visvairāk stiprināto kodoliekārtas, Fordow Urāna bagātināšanas vietu, kas atrodas līdz 100 metriem zem kalna pie QOM.
Privāti, avoti, kas pazīstami ar apspriedēm, lai ASV varētu militāri iejaukties Irānā, sacīja, ka Trump ir arī neskaidrs, vai ASV visspēcīgākais bunkurs Busters patiešām varētu izņemt Fordow.
Araghchi sacīja, ka diskusijas ar ASV būs neiespējamas “kamēr Izraēlas agresija apstāsies”.
Eiropas diplomātiskie centieni bija domāti, lai sāktu ASV un Irānas diskusijas, lai izvairītos no ASV militārās iejaukšanās. Viņi iesaistīja Eiropas valstis, ka, iebilstot pret Irānu, iegūstot kodolieročus, atbalstīja pamieru, nevis ilgstošu militāru konfliktu.
