Home Jaunumi Izraēla Knešeta noraida balsojumu par sevi izšķīdināšanu

Izraēla Knešeta noraida balsojumu par sevi izšķīdināšanu

15
0

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. File | Fotoattēlu kredīts: Reuters

Izraēlas parlaments ceturtdien (2025. gada 12. jūnijā) noraidīja provizorisku balsojumu par sevi izšķīdināt, paziņoja Kneseta paziņojumā pēc tam, kad tika panākta vienošanās par strīdu par iesaukšanu.

Balsojums, kas varēja būt pirmais solis, kas noveda pie agrīnām vēlēšanām, kurā aptaujas liecina, ka premjerministrs Benjamins Netanjahu zaudēs, tika noraidīts ar 61 likumdevēju, kas tam iebilda pret 53, atbalstot to.

Kneset sastāv no 120 vietām, un vairākumam, kas nepieciešams balsošanas nodošanai, bija 61 likumdevējs.

Tas dod Netanjahu kunga valdošo koalīciju vēl vairāk laika, lai atrisinātu vissliktāko politisko krīzi un izvairīties no balsošanas, kas būtu Izraēla pirmais kopš kara izvirduma ar Hamas Gazā.

Netanjahu kungs ir smagi centies atrisināt strupceļu savā koalīcijā par jaunu militāro iesaukšanas likumprojektu, kas noveda pie pašreizējās krīzes.

“Es ar prieku paziņoju, ka pēc ilgām diskusijām mēs esam panākuši līgumus par principiem, uz kuriem balstās likums,” paziņojumā sacīja Knešeta Ārlietu un aizsardzības komiteja Yuli Edelstein.

Dažas reliģiskās partijas Netanjahu koalīcijā meklē izņēmumus īpaši ortodoksāliem ebreju semināra studentiem no militārā dienesta, kas ir obligāti Izraēlā, savukārt citi likumdevēji vēlas nodot visus šādus izņēmumus.

Atbrīvojumi gadiem ilgi ir bijuši karstas pogas jautājums Izraēlā, wager Gazas kara laikā tie ir kļuvuši īpaši strīdīgi, jo Izraēla ir cietusi savus augstākos kaujas lauka zaudējumus gadu desmitos un tā izstieptajam militārajam spēkam ir vajadzīgs vairāk karaspēka.

Aizvien vairāk nepacietīgāks pret politisko strupceļu, īpaši ortodoksālo koalīcijas frakcijas ir paziņojušas, ka viņi balsos ar opozīcijas partijām par labu Kneseta izšķīdināšanai un vēlēšanu vēlēšanu dēļ, kas pienākas līdz 2026. gada beigām.

“Vairāk nekā jebkad steidzami ir aizstāt Netanjahu valdību un īpaši šo toksisko un kaitīgo valdību,” sacīja leiboristu opozīcijas likumdevējs Meravs Maikls. “Ir steidzami izbeigt karu Gazā un atgriezt visus ķīlniekus. Ir steidzami sākt atjaunot un dziedēt Izraēlas valsti.”

Secīgas aptaujas ir paredzējušas, ka Netanjahu koalīcija zaudēs vēlēšanās, un izraēlieši joprojām pārlūko palestīniešu kaujinieku grupas Hamas 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma un ķīlnieku drošības neveiksmi, kas joprojām notiek Gazā.

Hamas pārsteiguma uzbrukums noveda pie Izraēlas nāvējošākās vienas dienas un satricināja Netanjahu drošības akreditācijas datus, nogalinot 1200 cilvēkus un 251 ķīlnieku ievedis Gazā.

Izraēlas ofensīva pret Hamas Gazā kopš tā laika ir nogalinājusi gandrīz 55 000 palestīniešu, saskaņā ar Gazas veselības amatpersonu teikto, lielu daļu teritorijas atstāja drupās, un tās vairāk nekā divus miljonus iedzīvotāju lielā mērā pārcēlās un satvēra humānā krīze.

Divdesmit mēnešus pēc cīņām ir mazinājies sabiedrības atbalsts Gazas karam. Tur kaujā ir nogalināti vairāk nekā 400 Izraēlas karavīru, un tas, papildinot dusmas, daudzi izraēlieši jūtas pār ultra-ortodoksālo izņēmuma prasībām, pat ja karš notiek.

avots