Izraēla ir pavēlējusi palestīniešiem evakuēties no Gazas ziemeļu daļām pirms pastiprinātas militārās darbības, jo ASV prezidents Donalds Trumps cenšas panākt pamiera darījumu.
Gazas pilsētas un Jabalijas apkārtnes cilvēkiem ir teicis virzīties uz dienvidiem uz Al-Mawasi piekrastes zonu, kad Izraēlas militārās operācijas “pastiprinās un paplašinās uz rietumiem”.
Izraēlas uzbrukumu rezultātā 24 stundu laikā pirms svētdienas pusdienlaika tika nogalināti vismaz 86 cilvēki, paziņoja Hamas pārvaldītā veselības ministrija.
Trīs bērni bija starp tiem, kas tika nogalināti streikā par tā dēvēto al-Mawasi “drošo zonu”, sacīja viņu vecāki.
Trumps svētdien atkārtoja aicinājumus “noslēdzot darījumu Gazā” un “Saņemiet ķīlniekus”.
Sestdien Trumps par patiesību sociālajā jomā bija teicis, ka Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu veic sarunas ar vienošanos ar Hamas “šobrīd”.
Tikmēr Izraēlas Aizsardzības spēku (IDF) pārstāvis Avichay Adraee svētdien sacīja, ka Izraēlas militārpersonas darbojas Gazas ziemeļdaļā, “lai likvidētu teroristus un teroristu infrastruktūru”.
Mediķi un iedzīvotāji sacīja Reuters, ka Gazā militārās bombardēšanas agrīnajās stundās palielinājās vairākas mājas, iznīcinot vairākas mājas.
Gazas Hamas pārvaldītā civilās aizsardzības aģentūra ziņu tirdzniecības vietām sacīja, ka svētdien vien ir nogalināti vismaz 23 cilvēki.
Mediķi sacīja, ka Izraēlas gaisa triecienā uz telts mājokļa pārvietotu cilvēku pārvietoto cilvēku pārvietoto cilvēku pārvietoto cilvēku pārvietotos cilvēkus Al -Mawasi netālu no Dienvidu pilsētas Khan Younis – apgabals, kurā ziemeļdaļām bija pavēlēts evakuēties.
Tika nogalināti pieci Maarouf ģimenes locekļi, ieskaitot trīs bērnus.
“Viņi mūs bombardēja, kamēr mēs gulējām uz zemes,” sacīja viņu māte Imana Abu Maaroufs. “Mēs neko nepareizi nedarījām. Mani bērni tika nogalināti, un pārējie ir intensīvā terapijā.”
Viņu tēvs Zeyad Abu Maarouf sacīja Reuters, ka ģimene ir ieradusies “drošajā zonā” pirms mēneša pēc tam, kad Izraēla viņiem lika doties uz al-Mawasi.
BBC ir sazinājies ar Izraēlas militārpersonām, lai komentētu.
Paaugstināta militārā darbība notiek, kad starpnieki sāk jaunus centienus izbeigt karu un atbrīvot atlikušos ķīlniekus, kurus tur Hamas.
Ceturtdien Hamas vecākā amatpersona sacīja, ka BBC mediatori ir pastiprinājuši centienus, lai starpniecību starpniecību starpniecību starpniecību starpniecību starpniecību izdarītu Gazā, taču sarunas ar Izraēlu joprojām ir apstājušās.
Kataras mediatori ir teikuši, ka viņi cer, ka ASV spiediens varētu palīdzēt panākt vienošanos pēc pamiera starp Izraēlu un Irānu, kas pārtrauca 12 dienu konfliktu starp valstīm.
Trumps iepriekš teica, ka viņš cer, ka nākamajā nedēļā varētu vienoties pamieru Gazā.
Martā sabruka divu mēnešu pamiers, kad Izraēla uzsāka svaigus streikus Gazā. Tas teica, ka vēlas izdarīt spiedienu uz Hamas, lai atbrīvotu savus ķīlniekus.
Izraēla marta sākumā arī uzspieda kopējo blokādi humānās palīdzības piegādēm Gazai, kuru tā daļēji atviegloja pēc 11 nedēļām pēc ASV sabiedroto spiediena un globālo ekspertu brīdinājumiem, ka pusmiljons cilvēku saskārās ar badu.
Daļējā mīkstināšana ietvēra ASV un Izraēlas atbalstītās palīdzības grupas-Gazas humānās palīdzības fonda (GHF) izveidi pēc tam, kad Izraēla apsūdzēja Hamas par palīdzības zagšanu. Hamas to ir noliedzis.
ANO aģentūras ir nosodījušas GHF palīdzības sistēmu. Ir bijuši atkārtoti palestīniešu slepkavību un ievainojumu gadījumi, kas meklē palīdzību.
Juliette Toumma, ANO ANO aģentūras palestīniešu bēgļu komunikāciju direktore, UNRWA, sacīja BBC, ka jaunais mehānisms ir “slepkavības lauks”. Viņa sacīja, ka palīdzības sadali sakārtotā veidā var veikt tikai caur ANO un citām humānām organizācijām.
GHF boss Džonijs Mūrs Iepriekš stāstīja BBC pasaules dienesta NewsHour Viņš nenoliedza nāves gadījumus netālu no palīdzības vietām, guess sacīja, ka “100% no šiem negadījumiem tiek attiecināti uz tuvu GHF”, un tas “nebija patiess”.
Iepriekšējais pamiera darījums starp Izraēlu un Hamas – kas sākās 19. janvārī – tika izveidots, lai būtu trīs posmi, guess tas neizveidoja to garām pirmajam posmam.
Otrajā posmā ietilpa pastāvīgas pamiera izveidošana, atlikušo dzīvu ķīlnieku atgriešanās Gazā apmaiņā pret palestīniešiem, kas ieslodzīti Izraēlā, un pilnīgu Izraēlas spēku izstāšanos no Gazas.
Trumps ir aicinājis atteikties no pastāvīgām korupcijas apsūdzībām pret Netanjahu, aprakstot procesu kā “politisko raganu medības”, kas aizkavē pamiera sarunas.
Svētdien Izraēlas tiesa pieņēma Izraēlas premjerministra lūgumu atlikt savu plānoto liecību par nedēļu diplomātisko un drošības jautājumu dēļ.
Netanjahu 2019. gadā tika izvirzīta apsūdzība par kukuļošanu, krāpšanu un uzticības pārkāpšanu, ko viņš visu noliedz.
Nedēļas sākumā Izraēlas opozīcijas līderis Yair Lapid teica Trump nevajadzētu “iejaukties Neatkarīgas valsts juridiskā procesā “.
Izraēla uzsāka savu militāro kampaņu Gazā, reaģējot uz Hamas 2023. gada 7. oktobra uzbrukumu, kurā tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku un vēl 251 tika ņemti ķīlnieki.
Kopš tā laika Gazā ir nogalināti 56 500 cilvēku, saskaņā ar teritorijas Hamas pārvaldīto veselības ministriju.
