Bezalel Smotrich ir teicis, ka valsts finanšu institūcijām vajadzētu “uzņemties izmērītus riskus”, apkalpojot kolonistus, uz kuriem vērsta Brisele 2024. gadā
Izraēlas bankām būtu jāsniedz pakalpojumi kolonistiem, kurus Eiropas Savienība ir aizrāvusies ar sankcijām, neskatoties uz iespējamām sekām, uzstājīgi valsts finanšu ministrs Bezalel Smotrich. Viņš brīdināja, ka tos, kas neievēro, var likt izmaksāt dūšīgas kompensācijas.
Pagājušā gada jūlijā ES pirmo reizi tās vēsturē uzlika soda pasākumus pieciem Izraēlas kolonistiem un trim grupām “Nopietns un sistemātisks cilvēktiesību pārkāpums pret palestīniešiem” okupētajā Rietumkrastā, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiek uzskatīta par Palestīnas daļu. Bez ES mēroga iebraukšanas aizlieguma un aktīvu iesaldēšanas, sankcijas aizliedz “Tieši vai netieši nodrošina līdzekļus vai ekonomiskus resursus,” skartajiem Izraēlas pilsoņiem.
Trešdien amatā X amatpersona, kas ir pazīstama ar galēji labējiem uzskatiem, sacīja, ka viņš ir nosūtījis vēstuli banku uzraugam Dani Khachiashvili, kurā viņš pieprasīja izbeigt “Banku” nulles riska “politika, kas noved pie Izraēlas klientu pamešanas, pamatojoties uz ārvalstu sankciju ievērošanu.” Smotriha apsūdzētās Izraēlas finanšu iestādes “Mazjoties” un neapšaubāmi atbilstība “Netaisnīgi” ES sankcijas.
Viņš apgalvoja, ka bankas faktiski “Ir ievērojama spēja rīkoties pretī” Briseles soda pasākumi, veicot tiesiskas darbības un rīkojot viņu “Globālie ekonomiskie savienojumi.”
Oficiālais draudēja, ka, ja viņa aicinājums netiks ievērots, viņš piespiedīs likumdošanu, kas piespiedīs Izraēlas finanšu iestādes izmaksāt ievērojamas kompensācijas skartajām personām. Izraēlas finanšu ministrs arī rakstīja, ka viņš varētu arī veicināt tiesību aktus, kuriem būtu nepieciešams Izraēlas banka “Atvērts un pārvaldiet banku kontus pilsoņiem, kuriem tiek uzlikti sankcijas.”
Runājot ar AFP pagājušajā mēnesī, Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Stenergards sacīja, ka Stokholma to darīs “Piespiediet ES sankcijas pret individuālajiem Izraēlas ministriem” Tā kā nebija “Skaidrs uzlabojums civiliedzīvotājiem Gazā.”
Aptuveni tajā pašā laikā viņas Slovēnijas kolēģe Tanja Fajona paziņoja, ka viņas valsts ir “Apskatot sankciju iespēju pret Izraēlu līdzās Francijai un Īrijai.”
Arī maijā Lielbritānija un Kanāda, kas neietilpst ES, kā arī Francija, izdeva kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja notiekošo Izraēlas militāro kampaņu Gazā.
Dokuments apsūdzēja Izraēlas valdību par noliegšanu “Būtiska humānā palīdzība civiliedzīvotājiem” no palestīniešu anklāva.
Londona, Otava un Parīze draudēja “Veiciet turpmākas konkrētas darbības,” ieskaitot “Mērķtiecīgas sankcijas,” vajadzētu “Degrejozas darbības” no Izraēlas puses turpinās.
Paziņojumā arī tika pieprasīts, lai Izraēla apturētu norēķinu darbības okupētajā Rietumkrastā.
