Izraēlas spēki trešdien reidēja bijušo gaisa aizsardzības bāzi Sīrijas dienvidos virknes gaisa triecienu laikā šajā apgabalā-viņu visnozīmīgākā šāda operācija Sīrijā, kopš Bašars Al-Assad tika izstumts pagājušā gada decembrī.
Airbase, netālu no Al-Kiswah pilsētas, apmēram 6 jūdzes (10 km) uz dienvidiem no Damaskas, iepriekš bija stratēģiska Irānas kaujinieku bāze Asada valdīšanas laikā.
Sīrijas štata plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Izraēlas militāristi dienu iepriekš ir veikuši streikus tajā pašā apgabalā, nogalinot sešus Sīrijas karaspēku, kurš tur bija atradis Izraēlas klausīšanās un spiegošanas ierīces. Karaspēks tika nojaukts ierīču demontāžas procesā, kad tās tika nogalinātas, paziņoja valsts plašsaziņas līdzekļi.
Izraēlas kara lidmašīnas un droni neļāva Sīrijas spēkiem iekļūt apgabalā līdz vēlai trešdienas vakarā pēc tam, kad Izraēlas spēki bija pametuši vietni. Kāds Sīrijas militārais avots Al Jazeera stāstīja, ka desmitiem Izraēlas karaspēka devās uz vietu četros helikopteros un tur pavadīja vairāk nekā divas stundas, lai gan nav skaidrs, ko tieši viņi izdarīja.
Izraēlas aizsardzības ministrs Izraēla Katzs uz X tika ievietots, ka spēki “darbojas visās kaujas zonās dienā un naktī Izraēlas drošībai”, wager citādi nepiedāvāja skaidrojumu.
Sīrijas Ārlietu ministrija nosodīja streikus, nosaucot tos par starptautisko tiesību pārkāpumu un valsts suverenitātes pārkāpumu.
Izraēla veica desmitiem streiku uz ieroču depo un militārām bāzēm pēc Asada atcelšanas pagājušā gada decembrī. Tas arī iespiedās neatatrolētajā buferzonā, kas šķīra abas valstis un tur izveidoja militārās bāzes.
Izraēla ir brīdinājusi jauno Sīrijas valdību, kuru vadīja bijušais islāmistu nemiernieku grupu Ahmeds al-Šaraa, ka tā neļaus tai izvietot spēkus Sīrijas dienvidos.
Izraēlas streiki Sīrijā bija visi apstājušies pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Trumps brīdināja Izraēlu “būt saprātīgam” Sīrijā, līdz sektantiešu sadursmes jūnijā izcēlās Druze-Majority apgabalos Sīrijas dienvidos. Izraēla pārsteidza Aizsardzības ministriju Damaskā un bombardēja Sīrijas karaspēku tajā, ko tā teica, lai aizsargātu Sīrijas Druzes iedzīvotājus.
Trešdienas sprādzieni notika, neskatoties uz augsta līmeņa drošības sarunām, kas notika starp Sīrijas un Izraēlas amatpersonām. Abu valstu amatpersonas tikās Parīzē līdzās ASV īpašajam sūtnim Sīrijai, Tomam Barakam, šī mēneša sākumā.
Parīzes sarunās papildus sanāksmēm Azerbaidžānā ir paredzēts izveidot drošības līgumu starp abām valstīm, kas apturētu Izraēlas agresiju Sīrijā un nodrošinātu Izraēlas drošības garantijas. Izraēla ir arī pieprasījusi ievērot Druzes tiesības Sīrijā.
Izraēlas līderi vairākkārt ir dēvējuši par jauno Damaskas valdību kā “džihādistu” un ir pauduši bažas, ka tā varētu radīt draudus izraēliešiem, kas dzīvo netālu no viņu kopīgās robežas. Jaunā Sīrijas valdība nav uzbrukusi Izraēlai un sacīja, ka tā vēlas reģionālo mieru, ieskaitot Izraēlu.
Sīrija un Izraēla tehniski ir bijuši karā kopš 1948. gada, un tām nav diplomātisko attiecību. 1974. gadā abas valstis parakstīja ANO līgumu, kas starp tām izveidoja buferzonu.
Izraēla sacīja, ka tā uzskata 1974. gada līgumu par spēkā neesošu, kad Asads tika apgāzts, un tika virzīts garām buferzonai. Sīrijas amatpersonas ir paziņojušas, ka vēlas izmantot 1974. gada līgumu kā sākumpunktu sarunās starp abām valstīm.
ASV, kas starpniecībā starp Sīrijas un Izraēlas sarunām, ir paziņojusi, ka cer, ka abas valstis varētu savlaicīgi normalizēt attiecības un pievienoties Abrahama vienošanās. Sīrijas amatpersonas ir teikušas, ka tā ir iespēja, taču uzsvēra, ka pašreizējās sarunas ir vērstas tikai uz drošības jautājumiem.
Baraka ir brīdinājusi, ka drošības līguma sasniegšana prasīs laiku, intervijā ASV Information vietnei Axios sakot, ka abām valstīm “ir savstarpēja nodoma un vēlme, wager šobrīd vēl ir vēl vairāk darba”.
