Amerikas Savienoto Valstu Eiropas sabiedrotie ir mēģinājuši pārliecināt prezidentu Trumpu par kopīgas pieejas tikumību, lai izbeigtu karu Ukrainā, uzlabot piesaistītājus gan Maskavā, gan Kijevā un saglabāt Eiropas drošību.
Wager Trumpa kungs un viceprezidents JD Vance trešdien uzstāja, ka priekšlikumu kopums, ko viņu administrācija pagājušajā nedēļā iesniedza eiropiešiem un Ukrainai, tagad ir sava veida ultimāts, un Amerikas Savienotās Valstis arvien vairāk gatavojās iet promenade. Eiropas amatpersonas, kuras uzskatīja, ka šie priekšlikumi ir pārāk labvēlīgi Krievijai, un prezidents Vladimirs V. Putins saskaras ar dilemmu.
Ja Trumpa kungs uzskata Ukrainu par tikai vēl vienu krīzi, lai to labotu, vai ne, ir šķērslis normalizētām diplomātiskām un biznesa attiecībām ar Putina kungu, eiropieši Ukrainas nākotni uzskata par būtisku. Uz spēles, Eiropas amatpersonas un analītiķi saka, ka Eiropas drošības galvenais princips vairāk nekā 50 gadus – ka starptautiskās robežas, tomēr tās tika uzvilktas pēc Otrā pasaules kara beigām, nav jāmaina ar spēku.
Un šīs valstis saka, ka tās ir gatavas turpināt atbalstīt Ukrainu, ja amerikāņi aiziet promenade.
Trumpa kunga neapmierinātība bija acīmredzama ceturtdien pēc pēdējās krievu uzbrukuma Kijevai nakti, kas bija nāvējošākais, kas sasniedza galvaspilsētu kopš pagājušās vasaras. “Vladimirs, apstājies!” Trumpa kungs sacīja amatā sociālajos medijos. Tikai daži Eiropā vai Ukrainā sagaida, ka Putina kungs apstāsies.
“Manuprāt, Eiropa saprot likmes un ka Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainas valdību,” intervijā sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslaw Sikorski. “Un Polija noteikti to darīs, un mēs neesam vienīgie.”
Svarīgs lielo Eiropas valstu – Polijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu – kodols – visi uzskata Ukrainas drošību par viņu pašu svarīgu un saka, ka viņi ir gatavi turpināt palīdzēt Kyiv. Pat ja viņi nevar reāli palīdzēt Ukrainai padzīt krievus, viņi vēlas nodrošināt, ka Ukraina var saglabāt to, kas tai ir, un var turpināt asiņot Krieviju, kas pēdējos sešus mēnešus ir pavadījis, sagūstot dažus ciematus par tūkstošiem karaspēka cenu.
Sikorski kungs minēja lēš, ka karš Krievijai ir maksājis vismaz 200 miljardus dolāru un nogalinājis vai ievainojis gandrīz miljonu krievu karavīru.
“Tā nav mana uzvaras definīcija,” viņš teica.
Amerikāņi nodrošina dažus galvenos elementus Ukrainai, piemēram, izlūkdatus, aizsardzību pret gaisu un satelīta pārklājumu, kurus eiropieši cer, ka Trump kungs turpināsies pat tad, ja Amerikas finanšu atbalsts apstāsies. Tomēr, lai arī “izlūkošanas apmaiņa ir svarīga”, Sikorski kungs sacīja: “Tā nav pietiekami spēcīga karte, lai diktētu kapitulāciju Ukrainai”.
Trumpa kungs apgalvo, ka reālisms prasa Ukrainai atteikties no teritorijas.
“Lielākā daļa Eiropas vadītāju vienojas par nepieciešamību pēc kaut kādas teritoriāla kompromisa, wager ne par vienu no sevis un ukraiņiem,” sacīja Kamille Grand, bijusī vecākā NATO amatpersona, kas vada aizsardzības pētījumus Eiropas Ārējo attiecību padomē.
Mērķis ir dot iespēju Kijevai vienoties par sevi par pieņemamu kara izbeigšanu ar pietiekamu drošības palīdzību un garantijām, lai atturētu Krieviju nākotnē, ideālā gadījumā ar Amerikas finanšu un militāro palīdzību, lai gan bez tā vajadzības gadījumā.
Pašreizējā Amerikas ietvara darījumā Eiropa un Ukraina, it īpaši priekšlikums atzīt Krievijas Krimas aneksiju ar spēku. Šī ideja ir nepieņemama pat Krievijas sabiedrotajam, Ķīnai, kas ir atteikusies atzīt Krievijas aneksiju.
“Tas ir diezgan šokējoši eiropiešiem, ka ASV aiziet promenade, jo tas ir bijis tik būtisks, nostiprinot Eiropas robežas un drošību, un ka eiropiešu vidū rada daudz bažu par to, kas notiks tālāk,” sacīja Grand kungs.
Ierosinātais amerikāņu ietvars “būtībā nodod Krievijai uzvaru, ko tā nevar sasniegt kaujas laukā”, sacīja Fabians Zulegs, Briseles Eiropas Politikas centra izpilddirektors. “Tas ir saskaņojums ar Krieviju, Ukrainas un mūsu drošības nodevību.”
Zuleega kungs sacīja, ka Krimas krievu aneksija ar spēku ir “Eiropas miera principu noliegums un apšauba visu Eiropas drošības arhitektūru kopš Otrā pasaules kara”.
Eiropas centieni pārliecināt Trumpa kungu, ka tieši Putina kungs traucē darījumam, nevis prezidentam Volodmyr Zelensky no Ukrainas, šķiet, nav izdevies, apgalvo analītiķi. Trumpa kungs patiešām var nolemt atteikties no visas problēmas, kā viņš to darīja ar Ziemeļkoreju savā pirmajā termiņā, kad viņa paredzētais darījums izrādījās neiespējams.
Trumpa kungam ir taisnība, ka Ukraina ir svarīgāka Eiropā nekā Amerikas Savienotajām Valstīm, sacīja Sikorski kungs. “Wager viens no mūsu kaimiņiem ir iebrucis citā no mūsu kaimiņiem, un tāpēc mēs esam gatavi ieguldīt proporcionāli vairāk resursu, kā mēs to darījām.”
Naudas summa Ukrainai, kas nepieciešama Ukrainai, nav milzīga, ņemot vērā Eiropas bagātību – iespējams, no 50 miljardiem līdz 60 miljardiem eiro gadā (aptuveni 57 miljardi USD līdz 68 miljardus USD) finanšu un militārā palīdzībai, savukārt Eiropa jau plāno šogad nodrošināt 40 miljardus eiro.
Tomēr, neraugoties uz lielo valstu kritisko masu – domājams, ieskaitot Vāciju zem tā jaunā konservatīvā kanclera, eiropieši tiek sadalīti ar praktisku palīdzību Ukrainai, un dažas valstis, piemēram, Itālija, pauž solidaritāti ar Kyiv, wager nesniedz daudz naudas. Dažas valstis, piemēram, Francija un Lielbritānija, ir gatavas vairāk riskēt par Ukrainu, ierosinot sūtīt Eiropas karaspēku, lai nodrošinātu drošības garantijas, wager tām var būt mazāk naudas, ko tērēt, nekā Polijā, teiksim, vai Vācija.
Un Ungārija un Slovākija ir maz līdzjūtības pret Kijevu un būtībā izlīdzināsies ar Maskavu.
Zuleeg kungs ir samērā optimistisks. “Galvenās pilnvaras Eiropā saprot viņu drošības līdzdalību,” viņš teica. Un Trumpa kungs ir pamudinājis jaunus Eiropas ubcilus pēc Brexit Lielbritānijas, Norvēģijā un Turcijā.
“Diemžēl ir atzīšana, ka Trumpa rīcība dod labumu tikai liberālās demokrātijas un Eiropas drošības pretiniekiem,” sacīja Zuleeg kungs. “Valstis saprot, ka tām ir jāatstāj visur, kur vien var.”
